Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 07:36
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Tie cilvēki, kas gadiem ilgi pašaizliedzīgi rūpējas par pagalmu dzīvniekiem – visbiežāk jau kaķiem, bieži vairs nespēj to atļauties un ir noguruši no futbolēšanas no viena instances uz otru. Kur zvanīt, kur vērsties, ja uz ielas atrodi negadījumā cietušu kaķi? Kur sterilizēt pagrabu kaķenes? Vai pašvaldība tam atvēl līdzekļus? Šādi jautājumi rīdziniekiem, kam rūp mazo dzīvnieku liktenis, rodas ik pa laikam. Bet tie atkal aktualizējās šonedēļ, kad Rīgas domes amatpersonas pompozi apmeklēja dzīvnieku patversmi Līčos, kur pabeigti pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi. Šajā patversmē patlaban atrodas 60 suņi un 50 kaķi.Tie cilvēki, kas gadiem ilgi pašaizliedzīgi rūpējas par pagalmu dzīvniekiem – visbiežāk jau kaķiem, bieži vairs nespēj to atļauties un ir noguruši no futbolēšanas no viena instances uz otru. Kur zvanīt, kur vērsties, ja uz ielas atrodi negadījumā cietušu kaķi? Kur sterilizēt pagrabu kaķenes? Vai pašvaldība tam atvēl līdzekļus? Šādi jautājumi rīdziniekiem, kam rūp mazo dzīvnieku liktenis, rodas ik pa laikam. Bet tie atkal aktualizējās šonedēļ, kad Rīgas domes amatpersonas pompozi apmeklēja dzīvnieku patversmi Līčos, kur pabeigti pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi. Šajā patversmē patlaban atrodas 60 suņi un 50 kaķi.
Šogad pagalma kaķu sterilizēšanu sāka jūnijā, kad bija piedzimusi vēl viena paaudze
Kaķi viņi atrada uz ielas braucamās daļas pie kaimiņmājas. "Kāds vīrietis pabakstīja ar kāju un noteica: "Viņš jau ir beigts." Bet es redzēju – kaķis vēl elpo. Dzīvnieciņš bija ļoti vārgs, vienās vātīs, traumēts, viņam bija gandrīz pilnībā iztecējušas acis, pa galvu un sāniem lodāja zilās mušas un tārpi," 26. jūlija notikumu Rita Kalniņa joprojām nespēj atcerēties bez asarām un šo situāciju aprakstījusi arī vēstulē "Latvijas Avīzei".
Tā kā Ritai pašai vienmēr bijuši un ir mājās dzīvnieki, viņa saprata – kaķis vairs nav glābjams un jāiemidzina. "Noliku kaķi ēnā un zvanīju uz Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi "Līči", ko tagad apsaimnieko biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele". Cerēju uz patversmes palīdzību situācijas risināšanā, bet saņēmu asu, neiecietīgu un noraidošu atbildi – patversmē kaķus neiemidzinot, bet ārstējot. Lai savainoto dzīvnieku vedot uz "Dr. Beinerta" veterināro klīniku Ģertrūdes ielā. Man ir 72 gadi, esmu pensionāre, man nav automašīnas. Kā lai es šādu pusdzīvu kaķi no Ķengaraga vedu ar sabiedrisko transportu cauri visai Rīgai?"
Citās tuvākajās klīnikās prasīti 20 lati, bet Ritas kundzei izdevies sarunāt, ka kaķi par puscenu eitanizē veterinārajā klīnikā pie tirdzniecības centra "Azur". Abas ar blakusmājas kaimiņieni Madlēnu Daņilovu sametušas pa piecītim. "Arī man nav automašīnas. Aizgāju kājām, aiznesu kaķi un tur arī atstāju. Eitanāziju par labāko rīcību atzina arī veterinārārsts. Bet atbildīgo dienestu attieksme šādās situācijās tomēr ir vienkārši šokējoša," Madlēna ir sašutusi.
Ap Ritas kundzes māju zālienā pēcpusdienas saulītē gulšņā vairāki kaķi. Apkārtnē esot vismaz kādi divdesmit. "Tāda vēl te nebija – šitas kaķis ir jauns," kādu pelēkstrīpainu peļu junkuru pamana Rita.
"Mums atbild, ka rūpes par šiem pagalmā dzīvojošajiem dzīvniekiem ir mūsu pašu problēma. Bet es nevaru paiet garām nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, redzēt, kā tie mirst no slimībām un bada," stāsta Madlēna. "Es gadiem ilgi esmu viņus barojusi, ārstējusi, par savu naudu arī nesusi sterilizēt, kad šī operācija maksāja vēl tikai 20 latus. Tagad es to vairs nespēju atļauties. Gadiem ilgi Rīgā ir it kā īstenota bezpajumtes kaķu sterilizācijas programma, bet kur ir rezultāti? Pagalmi ir mazu kaķēnu pilni!"
Madlēna uzskata, ka cilvēkiem, kas brīvprātīgi uzņēmušies rūpes par pagalmu kaķu barošanu un ārstēšanu, par savu naudu pērkot nepieciešamos medikamentus, netiek sniegts nekāds atbalsts. "Palikuši bez darba, daudzi cilvēki ir ļoti smagā finansiālā stāvoklī. Viņiem nepietiek ne pašiem, ne pagalma dzīvniekiem, ne mājas mīluļiem. Bet vai kāds agrāk, kad dzīvnieku ņēma, varēja iedomāties, ka būs tik slikti? Daudziem nav arī naudas, lai dzīvnieku humāni iemidzinātu. Un ir cilvēki, kas savu dzīvnieku tagad izliek uz ielas cerībā, ka gan labi cilvēki paņems vai pabaros."
Jauna vara, jauna kārtība
"Rīgā ar palīdzības sniegšanu bezsaimnieku dzīvniekiem viss ir kārtībā. Iedzīvotājiem vajadzēja zvanīt Rīgas pašvaldības policijai, un tā visu atrisinātu. Šādās situācijās patversmes darbinieki neko palīdzēt nespēj," uz jautājumu, kā situācijā ar mirstošo kaķi bija jārīkojas Ritas kundzei un Madlēnai, atbild Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane gan iesaka labāk zvanīt pa kopējo palīdzības dienesta tālruni 112, jo, visticamāk, Rīgas pašvaldības policijas darbinieki tāpat tālākos darbus tikai koordinēs, bet uz vietas paši nebrauks, jo pieņemt lēmumu, ko darīt ar dzīvnieku, var tikai veterinārārsts.
Šogad galvaspilsētas pašvaldība centusies sakārtot šo jomu, izsludinot vairākus iepirkuma konkursus, skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds
Kļaviņš. Pilsēta apmaksā maznodrošināto iedzīvotāju dzīvnieku sterilizāciju vai eitanāziju, bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu, veterinārās palīdzības sniegšanu negadījumos cietušajiem un slimiem bezsaimnieka dzīvniekiem, klaiņojošo suņu uzturēšanu un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu trim veterinārajām klīnikām – SIA "Dr. Beinerts", SIA "Hīrons" un SIA "Mazo brāļu hospitālis".
"Dr. Beinerta" vetārsts un klīnikas saimnieks Jānis Beinerts uzskata, ka pēdējā laikā Rīgas pašvaldība šo jautājumu sākusi risināt pēc būtības un šim mērķim atvēlētie līdzekļi ir pietiekami lieli. Cita lieta, ka tie cilvēki, kas gadiem ilgi pašaizliedzīgi rūpējas par pagalmu dzīvniekiem, bieži vairs nespēj to atļauties un ir noguruši no futbolēšanas no vienas instances uz otru. "Cilvēki nezināja, kur īsti zvanīt, un tāpēc ir šāds sāpju kliedziens. Manuprāt, problēmas ir divas. Pirmā – informācijas trūkums. Rīgā vai nu vajadzīgs viens visiem zināms dienests, kas iedzīvotājiem sniegtu informāciju un palīdzību šādās situācijās, vai par to, kā jārīkojas, precīzai informācijai jābūt uzziņu dienestiem, policijai, 112 tālrunim. Otrā – ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kur un kā bezpajumtes dzīvnieku jautājumu risināšanai atvēlētie līdzekļi tiek izmantoti, lai tos tērētu maksimāli saimnieciski," uzskata J. Beinerts.
Bet naudas vairs nav...
Daudz skeptiskāka pret jauno kārtību ir SIA "Hīrons" pārstāve veterinārārste Lita Konopore. Viņa skaidro, ka situācija ar mirstošo kaķi nebija tik viennozīmīgi skaidra, jo SIA "Dr. Beinerts" pēc līgumā ar pašvaldību ietvertajiem nosacījumiem ir jāsavāc tikai uz ielas atrastie suņi, bet uz kaķiem tas neattiecas. "Jau pirmajā tikšanās reizē Rīgas domes pārstāvji skaidri pateica, ka traumētus kaķus no ielām savākt neviens nedosies. Par to atkārtoti pārliecinājos, kad saņēmu Mājokļa un vides departamenta atbildi uz savu jautājumu, kā klīnikai rīkoties ar traumētu kaķi, kuru atnes iedzīvotājs, jo patversme kaķēnu ņemt bija atteikusies. Rīgas domes vēstulē faktiski ir rakstīts – pēc pirmās palīdzības sniegšanas kaķis jāizmet uz ielas. Kaķu ķērāji Rīgas domes izpratnē šogad nav nekādi ķērāji, bet koloniju dzīvnieku menedžeri," nosmej veterinārārste. "Ievainots kaķis ir pat bīstamāks par suni, bet pašvaldība uzskata, ka šādu dzīvnieku var paņemt un atvest uz klīniku katrs Rīgas iedzīvotājs."
Veterinārās klīnikas "Mazo brāļu hospitālis" valdes priekšsēdētāja, veterinārārste Lelde Mencendorfa par absurdu uzskata to, ka iepirkums beidzies martā, bet līgumi noslēgti tikai maija vidū un darbu reāli sākuši tikai jūnijā, kad pasaulē jau nākusi vēl viena kaķu paaudze. "Absurds ir arī tas, ka tagad visa Rīga ir sadalīta tikai uz trim klīnikām. Iepriekšējos gados kaķu ķērāji dzīvniekus sterilizēšanai nogādāja uz tuvāko klīniku. Nu mums ved no visas Pārdaugavas. Vai šāda vizināšana tomēr nav pārāk dārga? Zinot par bezmaksas operācijām, arī šajā karstumā cilvēki mums nes un ved saķertos kaķus pat no Bolderājas. Un tie, kas parasti rūpējas par bezsaimnieka kaķiem, ir veci un maznodrošināti cilvēki. Šādām klīnikām bija jābūt visos mikrorajonos. Ir jājautā, kāpēc bija jāizjauc agrākā kārtība, kur daudz kas bija jau atrisināts?" vaicā L. Mencendorfa. Viņa atzīst, ka viena no problēmām ir tieši uz ielas atrasto cietušo dzīvnieku savākšana. Ja dzīvnieks jau ir miris, to pēc līguma ar pašvaldību savāc "Citi medību lauki", bet negadījumos cietušo dzīvnieku pārvadāšanai būtu nepieciešams tam speciāli pielāgots transports. "Loģiski būtu, ka šādi dzīvnieki nonāktu dzīvnieku patversmē Līčos, kur veterinārārsts uz vietas tos apskatītu un pieņemtu lēmumu, kuru iespējams izglābt, bet kuru labāk eitanizēt. Bet Līčos patlaban vetārsta nav. Pašlaik, ja vadītos tikai pēc līguma nosacījumiem, mums šādam uz ielas cietušam kaķim, ja viņš vēl ir glābjams, būtu jāsniedz neatliekamā palīdzība un dzīvnieks jāatdod atpakaļ tam cilvēkam, kas aiz žēlastības viņu uz klīniku atnesis, lai tālāk dara, ko zina," atklāj "Mazo brāļu hospitāļa" vadītāja un piebilst, ka līgumā paredzētais finansējums arī neatliekamajai palīdzībai draud beigties jau septembrī.
Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa apstiprināja, ka līdzekļi pagalma kaķu operēšanai pašlaik tiešām ir beigušies un tiek gaidīti no Vides aizsardzības fonda.
***
Uzziņa
Bezmaksas palīdzība
Rīgas pašvaldības apmaksātā veterinārā palīdzība bezsaimnieka dzīvniekiem un maznodrošināto (jāuzrāda izziņa) mājdzīvniekiem Rīgā:
Austrumu izpilddirekcijas teritorijā – SIA "Dr. Beinerts", Ģertrūdes ielā 131, tālr. 67288539;
Ziemeļu izpilddirekcijas teritorijā – SIA "Hīrons", Zvaigznāju gatvē 2, tālr. 67580519;
Pārdaugavas izpilddirekcijas teritorijā – SIA "Mazo brāļu hospitālis", Kalnciema ielā 19, tālr. 67619061.
Kur zvanīt
Konsultācijas par klaiņojošo dzīvnieku populācijas kontroli sniedz un pieteikumus par kaķu koloniju sterilizāciju pieņem Vides pārvaldes dzīvās dabas resursu nodaļā – tālr. 67037365; 67037366.
Klaiņojošo suņu izķeršanu veic SIA "Dr. Beinerts". Par klaiņojošiem suņiem, to atrašanās vietām informēt pa tālr. 25473333 (no plkst. 8 līdz 21).
Klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku uzturēšana Rīgas pilsētas apmaksātā dzīvnieku patversmē – biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele", tālr. 27803333.
Dzīvnieku līķu savākšana un utilizācija Rīgas pilsētā – SIA "SIA 1960", tālr. 26132132.
Klaiņojošo kaķu populācijas kontroles "Noķer – sterilizē – atlaiž" programma
Programmu Rīgas dome pilsētā sāka 2005. gadā.
Noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, slimi un veci kaķi tiek eitanizēti, bet veselie kaķi sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu un nākamajā dienā nogādāti atpakaļ dzīves vietā.
Kaķu izķeršanai konkrētajā vietā iedzīvotājam jāizpilda iesniegums, kas pēc izpildīšanas jānogādā Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (pasta adrese: Brīvības ielā 49/53, Rīga, LV-1010, vai jāiesniedz personīgi Mājokļu un vides departamenta apmeklētāju pieņemšanas nodaļā 5. stāvā). Iesniegumu formas ir pieejamas Mājokļu un vides departamenta apmeklētāju pieņemšanas nodaļā, departamenta mājas lapā https://mvd.riga.lv.
Pēc iesnieguma saņemšanas ar iesniedzēju sazināsies kaķu ķērāju dienests, lai precizētu kaķu kolonijas atrašanās vietu, kā arī vienotos par kaķu ķeršanas laiku un sadarbību ar izoperēto kaķu aprūpētājiem.
2010. gadā programmas ietvaros sterilizētas 428 kaķenes, 163 runči un eitanizēti 170 kaķi. No vienas klīnikas pārskats par jūliju vēl nav saņemts. Sterilizēto kaķu skaitu precizēs augusta beigās. 2009. gadā tika sterilizēti/kastrēti 398 kaķi, eitanizēti 589 kaķi.
Finansējums
2010. gada pilsētas budžetā klaiņojošo dzīvnieku populācijas kontroles programmai ir atvēlēti Ls 130 639. Tajā skaitā veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniegšanai trim klīnikām kopējā līgumcena – Ls 26 39,49, klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku uzturēšanai Rīgas pilsētas apmaksātā dzīvnieku patversmē – Ls 21 145,03, bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanai un utilizācijai – Ls 10 743,80.
2009. gadā šai programmai tika izlietoti Ls 107 250.
Pēc Rīgas domes informācijas
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
