Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 10:19
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Attēlā: Olgas un Ivara Gribuļu ģimene kopā ar bērniem Elmāru un Angeliku uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā ieradusies no Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta. Ivars svētkos piedalījies jau vairāk nekā 20 gadus pēc kārtas, Olga – 10 gadus.Šogad 15. augusts iekrita laikā, kad, pirmkārt, pati daba atnesusi tādu svelmi, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos varēja ierasties nevis gaidītie 100 000 cilvēku, bet gan gandrīz uz pusi mazāk. Tiesa gan, iepriekšējā vakarā Krustaceļā piedalījās tikpat, cik pagājušajā gadā. Otrkārt, svētki iekrita laikā starp 8. augustu, kad ordinēja jauno Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, un 21. augustu, kad viņš pārņems Rīgas arhidiecēzes administratīvo varu. Tāpēc Aglonas svētku galveno Svēto misi vēl vadīja – pēdējo reizi – kardināls Jānis Pujats. Treškārt, laikā, kad pie durvīm – 26. augustā – svētīgās mātes Terēzes 100. dzimšanas diena. Ceturtkārt, laikā, kad tuvojas kārtējās Saeimas vēlēšanas.
Pašaizliedzīgi palīdzot
Paši svētceļnieki, kas bija mērojuši tālu ceļu, neatliekamās medicīniskās palīdzības centra ļaudis, kardināls J. Pujats, Valsts prezidents Valdis Zatlers un citi uzsvēra, cik svarīga ir ticība un palīdzība cilvēkiem. Atkal un atkal tika piesaukta neparastā māte Terēze no Kalkutas, kura, lai pašaizliedzīgi palīdzētu citiem cilvēkiem, īpaši nelaimēs cietušajiem un nabagajiem, gan devusies uz zemestrīces skarto Armēniju, gan, pārvarot Vatikāna birokrātijas šķēršļus, sagādājusi svēto aizbildni lepras slimniekiem, gan nebaidījusies tikties ar kādu Dienvidamerikas diktatoru.
"Kad pie Dunavas apmaldījāmies un nācās lauzties cauri brikšņiem, kur mums virsū nāca izbiedēts stirnu buks, un brist pāri kādai upītei, kādās mājās mums piedāvāja tikko slauktu pienu un maizi ar ievārījumu," ar pateicību izpalīdzīgos saimniekus atcerējās Jūrmalas svētceļnieku grupas 300 kilometru garā maršruta izstrādātāja Dzintra Sunepa. Un piebilda: "Ne vien tālā un grūtā ceļa pārvarēšana un lūgšanas, bet arī satiktie atsaucīgie cilvēki palīdzēja mums kļūt labākiem, saprotošākiem, uzņēmīgākiem."
Vistālākos ceļus kājām, cits citu atbalstot un daudzviet saņemot vietējo iedzīvotāju nesavtīgu palīdzību, bija pieveikuši kurzemnieki – liepājnieki, ventspilnieki, talsenieki. "Mēs gājām 18 dienas, mūsu grupā bija ne vien latvieši, bet arī poļi, lietuvieši, ukraiņi un čigāni, ceļā mūsu gājienam pievienojās cilvēki no Popes, Kuldīgas, Saldus, Dobeles un Tukuma, un mēs visi kopā un katrs atsevišķi ļoti daudz pārdomājām par garīgajām un mūžīgajām vērtībām un uzzinājām ko jaunu par sevi," stāstīja Ventspils grupas vadītājs tēvs Marcins Silvanis Virkovskis, pēc tautības polis, kas Ventspilī dzīvo un strādā jau trīs gadus.
Par valsts un baznīcas sadarbību
Valsts prezidents Valdis Zatlers atzina, ka šajā gadā, kad Latvijā turpinājusies ekonomiskā krīze, "mūsu rocība kļuvusi mazāka un mēs paši esam nedaudz apjukuši". Pateicies katram, kas savās lūgšanās stiprina sevi, ģimeni un valsti, viņš uzsvēra: "Tikai tikumīgi audzināti bērni, kas radināti pie darba, ir mūsu nākotnes Latvijas stiprākais pamats."
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, runājot par ticības nozīmi dzīves grūtību pārvarēšanā un izaicinājumu pieņemšanā, atgādināja: "Katram no mums ir jādara viss, kas ir viņa spēkos, lai celtu savu un savas valsts labklājību un veicinātu garīgo uzplaukumu. Mēs esam stipra tauta, un stipra tauta var izvirzīt augstus mērķus un arī sasniegt tos ar savu ticību, neatlaidību un darba spējām."
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis valdības vārdā apliecināja apņemšanos turpināt jau iesākto sadarbību starp valsti un baznīcu, lai sabiedrībā vēl vairāk nostiprinātu garīgās vērtības un izkoptu morāles principus. "Šobrīd, kad mūsu valsts ekonomika uzrāda pirmās atveseļošanās pazīmes, ir ļoti svarīgi noturēt šo pozitīvo tendenci. Valdības uzdevums ir nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju kopējo labumu, bet šis uzdevums nav izpildāms bez sabiedrības atbalsta," uzsvēra premjers.
Kardināls dusmīgs
Lai gan J. Pujats nekad nav vairījies runāt arī par sasāpējušām laicīgās dzīves problēmām, šoreiz viņš, iespējams, arī tāpēc, ka pēdējo reizi teica uzrunu Aglonas svētku galvenās Svētās mises laikā, bija īpaši ass un kategorisks.
"Pie Kokneses Daugavā uz salas tiek veidots latviešu tautas Likteņdārzs. Konkursā tika pieņemts tas projekts, ko izstrādājis kāds no Japānas, budistu garīdznieks, proti, pēc budistu idejām, kuras nepazīst ne Dievu, ne Debesu valstību. Bet vai nekristīga ideja ir piemērota kristīgas tautas likteņdārzam? Manuprāt, agri vai vēlu tajā "Budas dārzā" nāksies uzstādīt kārtīgu krustu, tādu kā pie Ogres svētā Meinarda salā, citādi tur nekāds latviešu tautas Likteņdārzs nesanāks."
Kardināls vērsās arī pret Rūjienas novada vadības plānu 700 vai pat 1000 hektāru platībā veidot "neko citu kā lielu budisma meditācijas centru", korejiešu izcelsmes sektu, ko zem izkārtnes "Starptautiskais miera fonds" koordinējot kāds izbijis Saeimas deputāts, kā arī pret kādu pašmāju fantazētāju, kas Aglonā aiz Egles ezera saspraudis koku stumbeņus ar galotnēm zemē un cenšas par varītēm radīt pats savu reliģisku sektu.
"Mums nekas nav pretī, ja cilvēks nodarbojas ar koktēlniecību, stāda kokus, sakopj teritoriju utt. Bet, ja tas tiek darīts, lai popularizētu sektantismu, tad šī ideja ir kā mironis zārkā. Mironis smako, tam nelīdz nekāda ārēja dekorācija. Neder arī nosaukums "Karaļkalns". Cik manāms, šī sekta ir sākusi taisīt savu dievnamu. Laikam ar vieglu roku izsniegta arī būvatļauja. Vai te nebūtu kas sakāms arī Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komitejai?"
Varbūt tāpēc J. Pujats tik neatlaidīgi iestājās par Bībeles mācības ieviešanu skolās, jau sākot no 2011. gada 1. septembra, un brīdināja par iespējamu "antikristīgu valdību". "Šo likumu par Bībeles mācību skolā var pieņemt jau pašreizējā Saeima. Piemēram, apvienībai "Par labu Latviju", ko vada eksprezidents Guntis Ulmanis, ir 26 balsis Saeimā, kas gatavi atbalstīt šo kristīgo likumprojektu," J. Pujats uzsvēra.
Aizskar lēta balsu pirkšana
Aglonas svētku dalībnieki gan atzinīgi, gan kritiski vērtēja politiķu Aināra Šlesera (LPP/"LC"), Pētera Tabūna ("TB"/LNNK), Staņislava Šķestera (ZZS), Sarmītes Ķikustes ("JL"), Jāņa Klauža (bij. TP biedrs, uz 10. Saeimu startēs no ZZS saraksta), Jāņa Eglīša (TP), Vitālija Aizbalta (LPP/"LC") un Jāņa Dūklava (ZZS) piedalīšanos. Taču gandrīz visi aptaujātie stingri iestājās pret lētu vēlētāju balsu pirkšanu.
"Mani stipri aizskar "Par labu Latviju" cilvēku, kas tērpušies kreklos ar šīs apvienības uzrakstu, svētku laikā par velti piedāvātās ūdens pudeles, kam arī apvienības nosaukums virsū, tāpat Kristīgi demokrātiskās savienības vēlēšanu bukleti, nolikti kaudzītēs Aglonas katoļu ģimnāzijas ēkā," sacīja Jēkabpils svētceļnieku grupas vadītājs Vitolds Rudzītis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
