3.133.128.39
15.05.2024. 14:46:11
Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu saņem šaurs literātu un izdevēju loks.Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu saņem šaurs literātu un izdevēju loks
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) dažādu kultūras nozaru (literatūras, mūzikas, dejas, teātra, filmu vizuālās mākslas, kultūras mantojuma, tradicionālās kultūras) kopējiem un pārstāvjiem piešķir valsts budžeta un arī ziedotāju naudu. Paretam gan izskan neapmierinātas balsis, pēc kādiem kritērijiem tiek dalīta Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Šajā reizē, arī pēc "LA" lasītāju intereses, mēģinājām noskaidrot, kādu atbalstu saņem viena nozare – literāti un izdevēji. Un gribot negribot nācās atdurties pret "radu un draugu" būšanu naudas sadalē.
Pētot naudas piešķīrumu, rodas arī citi jautājumi un neskaidrības.
Vajadzību daudz
Aiz šiem skaitļiem tabulā, kur redzams VKKF finansējums literatūras nozares projektiem, ne vien atbalstītie rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji. Arī grāmatu izdevēji, literatūras pētnieki un vēsturnieki, muzeju speciālisti, bibliotēkas, pašvaldības, biedrības, festivālu organizētāji… Vajadzību daudz, bet naudas ir tik, cik ir. Pēdējā laikā tās apjomus vēl samazinājuši no VKKF neatkarīgi apstākļi, bet krīzes spogulī spilgti atklājas principi, pēc kuriem fonds ar nozares ekspertu komisijas starpniecību apsaimnieko literātu atbalsta finansējumu.
Gads; Iesniegto projektu skaits; Iesniegto projektu pieprasītais finansējums, Ls; Atbalstīto projektu skaits; Atbalstīto projektu finansējums, Ls; Atbalstītie pret iesniegtajiem %
2007 302 725 661,98 159 221 383 30,51
2008 313 766 728,78 137 220 604 28,77
2009 318 796 600,71 142 161 396 20,26
2010
I konkurss ; 109; 294 184,57; 48; 52 172; 17,73
II konkurss; 99; 255 559,94; 47; 53 447; 20,9
***
Vismīļākie rakstītāji
2007. gadā finansiālu atbalstu saņēmis 21 literāts, 2008. – 16, 2009. – 19, 2010. – pagaidām 22. Tabula atklāj literatūras nozares ekspertu komisijas mīļākos autorus.
Literāti 2007. gads, Ls 2008. gads, Ls 2009. gads, Ls 2010. g., Ls
I II III IV I II III IV I II III I II
Maira Asare; -;600 600; - ; 600; -; 600 600 600; -; 450 200; -;
Pauls Bankovskis -;-;-;-;-;-;-; 600 600 300; -; 200; -;
Gundega Repše 600 600 600; -;-; 600 600; -; 600; -; 450 300 400
Aivars Kļavis 600;-;-;-; 600 600 600 600;-;-;-; 300 400
Aivars Eipurs;-;600 600 600 600;-;-;-;-; 300 450;-;-;
Pēteris Draguns;-; 600 600 600;-;-;-;-;-;-;-;-;-;
Jānis Rokpelnis;-;-;-;-;-; 600 600 600 600;-;-;-; 400
A. Kolbergs;-;-; 600 600 600;-;-;-;-;-;-;-;-;-;
Nora Ikstena;-; 600;-;-;-;-;-;-;-; 300 450;-; 300
Liāna Langa;-;-;-; 600 600 600 600;-;-;-;-;-;-;-;
Ingrīda Ābele 600;-;-;-;-;-;-;-;-;300;-;-;-;
Ronalds Briedis;-; 600 600;-; 600;-;-;-;-;-;-;-;-;-;
Pēteris Brūveris;-;-; 600;-;-;-; 600;-; 600 300;-; 300;-;
Māris Putniņš;-; 500 600;-;-;-;-;-;-;-;-;-;-;
Edvīns Raups;-;-;-; 600;-;-; 600;-;-;-; 450;-; 400
Māris Gedgovs;-;-;-;-; 600;-;-;-;-;-;-;-;-;
Jānis Elsbergs;-;-;-;-;-;600;-;-;-;-;-;-;-;
VKKF rūpīgi pieskata, lai tukšā nepaliktu arī fondā iecienīto autoru izdevēji: par M. Asares "Sieviešu zonas" laišanu klajā pie Ls 1500 ticis SIA "Dienas mediji", apgāds "Jumava" saņem Ls 900 par dzejas grāmatu "Ceļš uz Tūju". Tāpat visu veidu sadarbība ar M. Asari finansiāli attaisnojusies Sergejam Moreino, kuram fonds pat apmaksājis uzturēšanos starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā Šveicē. VKKF gādības aizvēnī mierīga sirds arī G. Repšes izdevējiem: par "Malu" apgādam "Dienas Grāmata SIA" atvēlēti Ls 2345 (2009. g.), par grāmatu "Deviņi" "Dienas mediji SIA" kasē ieripojuši Ls 2200. Šogad par G. Repšes klausāmgrāmatu "Septiņi stāsti par mīlu" saņem Ls 2000 SIA "Apostrofs". Šķiet, tā vadītājai dzejniecei Liānai Langai VKKF namā automātiski ieslēgta zaļā gaisma – nepastāv atteikumi ne dzejošanas projektiem, ne klausāmgrāmatu izdošanai.
VKKF bijis vēlīgs arī pret dažiem mākoņos balstītiem projektiem. Lūk, Pēteris Draguns, trīs reizes sadzirdēts iecerētā dzejas krājuma sakarā, tā arī nav uzrādījis gatavo produktu. Diemžēl viņš nav tāds vienīgais.
***
Bagātie neklauvē, bagātie dabon
Tagad aplūkosim VKKF sniegto atbalstu izdevniecībām. Apgāds, kura mainīgajos nosaukumos ir atpazīstamais vārds "Diena", un "Neputns" laikam nepiedzīvo noraidījumu – piešķīrums 20 un vairāk reizes.
***
Izdevniecība 2007. gads, Ls 2008. gads, Ls 2009. gads, Ls 2010. g., Ls
I II III IV I II III IV I II III I II
Neputns 2000; 2000 2000; 1600;-; 1500 2500; 1500 1000; 2000; 3000; 3636 4500 2000; 1237 1078 2100; 1274 2000;-;1700 1200
Liels un mazs 2000; 2000; 600 1000 1000; 2500; -;-;-;-; 3500; 2454; 1400;-; 3000
Karogs3; 1000-; 3000; 4000 1800;-;-;; 2500; 3500; -;-;-;-;-;
Dienas mediji Dienas Grāmata 600; 1000 1000; 1000 1000; 2000; 3500; 1500; 2000; 1000 1000; 2000 2200 1500 1950; 3400 2345 650 2000; 1000; 2000; -;
Apostrofs;-;-;-;-;-; 1500; 1600;-; 2000 2000; 1520; 1800; 1500;Valters un Rapa;-; 1500 1000; 1500; 1800 2000; 1500;-;-;; 1000;-;-;-;-;-;
Zinātne; 2000; 2000; 1500; 600;-; 1500; 1000;-; 1000;-; 1500; -; 1500
Mansards;-;-;900;-; 1500;-; 2000; 1500 3000; 2500 1274; 1200 2500;-;-; 1700 2000
Atēna;-;-; 1000; 2500;-;-;-;-; 1500 2000; 2000;-;-;-;
Nordik Tapals; 1500; 1500 1500; 1000; 1200; 1500;-;-;-; 2500 2500;-; 2500;-;-;
Zvaigzne; 400;-;-;-;-;-;-;-; 950 1000 1000; 500 5000 500;-; 500; 1000
Jāņa Rozes apgāds;-;-;1000;-; 1200;-; 1000 1150;-;-; 900 1000;-;-;-;
Lietusdārzs; 700; 310;-;-; 1000;-;-;-;-;-;; 800;-;-;
***
Dīvainības un jautājumi
Meklēju atbildes uz dažiem visnotaļ īpatnējiem radošajiem pieteikumiem: Marts Pujats, Armands Znotiņš un Haralds Matulis 2007. gada 1. konkursā pieteica kaut ko iešifrētu nosaukumā "Hiperteksts", katrs saņemot Ls 300. Otrajā konkursā palicis tikai Haralds Matulis, kurš avangarda biedrības "Kelvins" vārdā par "Hipertekstu" dabū jau Ls 1500, bet trešajā sumināts ar Ls 1800. "Kelvina" aktivitātes H. Matuļa personā tāpat atbalstītas ar nosaukumu "Kinodzeja" – Ls 1100. Kādas vērtības tapušas, vai ir jau iesietas neputnīgos vākos un kā atbalsojas sabiedrībā, paliek noslēpums.
Režisore Ināra Kolmane veido filmas par literatūru un regulāri saņem šajā un "Starpnozare" projektu sadaļā naudu. Kāpēc, ja pastāv "Filmu projekti"? Ja vēl var saprast atbalstu ar apskaužamu regularitāti ienākošajam Aleksandra Zapoļa (Semjons Haņins) projektam "Latviešu dzejnieku krievu valodas darbi", tad ko nozīmē viņa projekts "Kaut kas ar kustību koordināciju", sapratuši tikai fonda eksperti. Redzot piešķīrumus muzejiem par literātiem veltītu izstāžu veidošanu, gribas jautāt: ja šī nauda paredzēta iekārtotāju apmaksai un materiālu iegādei, kāpēc šos projektus nefinansē programma "Vizuālā māksla" vai "Kultūras mantojums"? "Starpnozare" arī piešķir dāsni.
Laura Laurušaite par rubrikas "Avīžu kiosks" sagatavošanu Lietuvas kultūras avīzē "Šiaures atenai" palaikam saņem no Ls 600 – 1200. Īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem plānajā mazizmēra avīzē ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša.
Lasītāju vērtējums
Interesants ir grāmatu iepirkuma rādītājs VKKF programmas sadaļā "Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām". Vidējā summa iepirkumiem ir trīs tūkstoši latu gadā. Bibliotēku izvēlētais literārās ražas eksemplāru skaits ir diezgan zīmīga lasītāju pieprasījuma prognoze. Piemēram, M. Cielēnas "Teo un mūmīte" bibliotēkām nopirkts maksimālais skaits – 360, Andris Kolbergs "Sarkans automobilis melnā krāsā" – 102, Jānis Liepiņš "Tautas turētāji" (izdevējs "Antēra") – 360, Skaidrīte Kaldupe "Ezeri atmostas rītausmā" (izd. "SOL VITA") – 360, Ieva Samauska "Eņģelītis" (apg. "Zvaigzne ABC") – 360. Nosaukto izdošanu VKKF nav atbalstījis.
Par fonda atbalstīto grāmatu pieprasījumu painteresējos Talsu bibliotēkā. Spriediet paši:
Autors Nosaukums Izdošanas gads Krājumā Cik reizes lasīts
A. Eipurs Minimas 2008 2 eks. 8
J. Zvirgzdiņš Knorke 2007 3 eks. 10
M. Cielēna Pūčumuižā mums jāpietur 2007 7 eks. 77
K. Skujenieks 7. sēj. 2007 1 eks. 1
G. Repše Bāreņu nams 2008 2 eks. 22
A. Kļavis Viņpus vārtiem. 1.gr. 2005 3 eks. 37
A. Kļavis Viņpus vārtiem. 2. gr. 2007 3 eks. 13
A. Kļavis Viņpus vārtiem. 3. gr. 2009 3 eks. 22
R. Ceplis Mūsdienu latviešu romāns. 2000 – 2006 Nav –
N. Ikstena Jaunavas mācība 2001 4 eks. 50
P. Bankovskis Misters Latvija 2002 2 eks. 21
L. Muktupāvela Mīla. Benjamiņa 2005 4 eks. 122
J. Rokpelnis Dzeja 2004 2 eks. 1
G. Ignats Bez jakas 2009 2 eks. 26
G. Ignats Sarunas ar pastnieku Nav –
L.Tabūna Sapņu grāmata 2008 1 eks. 4
Par radu un draugu būšanu
Savulaik ar troksni no VKKF literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs – abi nevēlējās noklusēt, ka VKKF pamatprincipos sludinātā demokrātiskā līdzekļu sadale neatbilst patiesībai. D. Dreika, uzzinot, ka mēģinu piešķīrumus analizēt, ironiski atbildēja: "Ja piešķir tikai divām izdevniecībām un pieciem autoriem (tiem pašiem) gadu no gada un katru reizi, tāds īss pētījums sanāk…"
Te nu gribot negribot atduramies pret radu būšanu kultūras pasaulē. VKKF direktora Edgara Vērpes dzīvesbiedre ir galvenā redaktore žurnālam "Dizaina studija", kuru izdod fonda dāsni atbalstītais "Neputns". Intereses pēc mēģināju no pieejamiem cipariem iegūt summas, ko gada laikā no VKKF saņem SIA "Neputns". Programmā "Vizuālā māksla" sanāk apmēram Ls 150 000, starpnozarē – Ls 100 000 plus ieguvums izdevējdarbības atbalstam (skat. tabulu). E. Vērpes dēls publicējas žurnālā "Mūzikas Saule" un interneta portālā "Satori.lv", kuri arī tiek pie dāsna finansējuma, līdzīgi kā Jauno mediju kultūras centrs "RIX – C", ar ko saistīta fonda direktora ģimene.
Latvijas mazajos izmēros viegli izsekot VKKF darbinieces Janas Rudzītes saiknei ar "Dienas Grāmatas" izdevējiem, kuriem fondā zaļā iela. Protams, šādas attiecības var dēvēt par draudzīgi sadzīviskām, turklāt J. Rudzītes vārdu neatrast literatūras nozares ekspertu komisijas sarakstā. Ak, nesmīdiniet!... – sacīs ikviens, kurš kaut nedaudz pazīst VKKF iedibinājušos nerakstītos likumus. Saņemsim reiz dūšu un teiksim, kā ir: ar ko gan būtībā situācija kultūras elitē atšķiras no varas plauktos piekoptās un fondā ieredzēto rakstnieku kritizētās savstarpējās "roka roku baro" attieksmes?
No septiņiem katras VKKF nozares ekspertiem divus nominē kultūras ministrs, piecus ievēl fonda padome no radošo savienību ieteiktajiem speciālistiem. Lai mazinātu personāliju ietekmi uz vērtējumu, vienā gadā nomaina trīs, otrā – četrus ekspertus katrā nozarē. Tomēr objektīvu attieksmi literatūras nozarē tas nav nodrošinājis, un VKKF lēnām pārtop tādā kā paradīzes dārza atslēgu turētājā. Tāpēc arī literārajā vidē milst skepse (diemžēl skaļi to paust nebija piedabūjams neviens pazīstams rakstnieks – viegli prognozēt, kā tas atbalsosies projektu vērtēšanā…). Skepse un arvien lielāka milst par to, vai visi VKKF maizē uzturētie tiešām būs visas tautas rakstnieki vai paliks vien dižums fondam pietuvināto recenzentu vērtējumos.
***
VIEDOKLIS
Tagadējā VKKF literatūras nozares ekspertu komisijas vadītāja Arno Jundzes pieredze aprobežojas ar šā gada pēdējo projektu konkursu. Lūgts komentēt nozares finansējuma piešķīruma objektivitāti, A. Jundze atbildēja: "Krīze literatūras nozarei uzgrūdusi papildu funkcijas, tāpēc ir ļoti grūti. Negribu vērtēt, kā bija agrāk, bet uzskatu, ka šobrīd atvēlētās summas robežās esam centušies būt godprātīgi. Manuprāt, VKKF konsekventāk jāatbalsta radošais individuālais rakstnieka darbs. Formāli rēķinot, stipendiju rakstniekiem ir samērā daudz. Cita lieta, ka 100 lati mēnesim vairs sen nav tāda nauda, kas ļautu nodoties tikai rakstīšanai…"