Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 18:40
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Daudzas pašvaldības negatavojas izpildīt Ministru kabineta noteikumus. No 1. septembra mājām vairs nedrīkst būt vēsturiskie nosaukumi – tie jānomaina pret ielas numuru. Tas sit pa kabatu gan pašvaldībām, gan māju īpašniekiem, turklāt nav saprotams, kāpēc tas nepieciešams.Aizvadītā gada novembrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš iesniedza Ministru kabinetam Valsts zemes dienesta izstrādātus adresācijas sistēmas noteikumus, kuri paredz, ka māju nosaukumi drīkstēs būt tikai individuālajām sētām ārpus ciematiem. Bet pilsētu un ciemu teritorijās visām mājām ir jāpiešķir numurs, kas piesaistīts ielas nosaukumam. Ministru kabinets šo dokumentu pieņēma bez strīdēšanās.
Tomēr izrādās, ka reti kura pašvaldība ir ņēmusi vērā valdības pieņemtos noteikumus. Viena no retajām, kas to izdarījusi, ir, piemēram, Bauskas novada Code un Jauncode. Tur mājas vairs nedēvē kā senāk – dažādos dzimtu izvēlētos vārdos, bet ir izveidoti jauni ielu nosaukumi, piemēram, Lielā, Zemgales, Saules, Dārza un citi. Katram īpašumam pašvaldība ir piešķīrusi numuru. Arī Codes pagasta pārvalde vairs neatrodas "Ābelītēs", bet gan Lielajā ielā. Pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa uzskata, ka situācija neesot tik sāpīga, kā pirmajā brīdī šķiet, – iedzīvotājus pēc ielu nosaukumiem vieglāk varēšot atrast gan ātrās palīdzības mediķi, gan pastnieki, arī izdevumi no personīgā maka neesot lieli. Prāvākas naudas summas adrešu maiņai būšot nepieciešamas pašvaldībām. Bauskas novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu, ka nepieciešamie līdzekļi tiks atrasti 2011. gada budžetā. Bet pagaidām iedzīvotājiem ir izsūtīti paziņojumi par jauno adresi. Neesot jāsteidzas, lai to paziņotu Zemesgrāmatai, to varot darīt lēnā garā.
Taču, sazinoties ar Zemesgrāmatas reģionālajām nodaļām, noskaidroju, ka adreses pārreģistrācija nemaksā santīmus. Ogres nodaļas Zemesgrāmatas tiesneša palīdze Daiga Ceiziņa pastāstīja, ka pēc pašvaldības lēmuma saņemšanas mājas īpašniekam ir jādodas uz Zemesgrāmatas nodaļu, lai iesniegtu nostiprinājuma lūgumu. Par adreses maiņu ir jāsamaksā divi lati, bet par jaunu īpašuma apliecību – trīs lati. D. Ceiziņa mierināja, ka Zemesgrāmatas izsniegtajā īpašuma apliecībā paliks arī mājas vēsturiskais nosaukums. Tātad nebūšot juridisku grūtību sameklēt īpašumu arī pēc vecās adreses. Tiesneša palīdze sacīja, ka steigai reģistrēt jauno adresi neesot būtiskas nozīmes – kad būs nepieciešamība Zemesgrāmatā kārtot citas lietas, pie reizes varēs nomainīt arī adresi. Daudzas pašvaldības negatavojas pildīt Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, jo nesaprot to jēgu un arī neesot līdzekļu, lai īstenotu to, kam nav nopietna pamatojuma. Priekules novada domes priekšsēdētāja vietniece Arta Brauna atzina, ka būtu pieņemami, ja liktu mainīt padomju laika ielu nosaukumus, bet šajos krīzes apstākļos nevienam nav īsti skaidrs, kāpēc jātērē nauda, lai atņemtu mājai vēsturi.
Kokneses novada pašvaldībā atbilde uz jautājumu par MK noteikumu pildīšanu bija īsa: mums nav naudas šādiem mērķiem.
Madonas novada izpilddirektors Āris Vilšķērsts sacīja, ka novadā ir 14 pagasti un varbūt kādā arī ir kāda māja ar vēsturisko nosaukumu, bet tas nebūšot iemesls, lai novada pašvaldība pieņemtu lēmumu mainīt adresi, jo tas maksā naudu gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem.
Izlasot Tieslietu ministrijas anotāciju, kas pievienota noteikumiem, nav neviena sabiedrībai saprotama teikuma, kas paskaidrotu, kāpēc "Ozoliņi" vai "Birzes" vairs nedrīkst pastāvēt un to vietā ir jāliek numuri. Dokumentam klāt pievienotajos skaidrojumos var izlasīt, ka normatīvais akts ir izstrādāts, lai varētu noteikt "adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, Valsts adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību". Tātad lai būtu vieglāk strādāt ierēdņiem. Bet, kā tam var traucēt ēku vēsturiskie nosaukumi, paliek nesaprasts.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe brīnījās (Staķe tajā laikā vēl nebija ministre – M. L.), ka valdība kaut ko tādu ir pieņēmusi, bet Tieslietu ministrijā ieteica vērsties pie Valsts zemes dienesta, kas bijis šo noteikumu idejas autors. Kadastra departamenta direktore Maija Bērziņa skaidroja, ka šāds dokuments bija nepieciešams, lai attiecīgie dienesti varētu operatīvi atrast adresi un nebūtu jāmaldās starp māju vēsturiskajiem nosaukumiem.
***
Viedokļi
Ziedonis Gāle, mājas īpašnieks: "Ja Tieslietu ministrija ir pieļāvusi, ka šāds pants noteikumos nonāk uz valdības galda, tad, izskatās, ka ministrijai nav īsti, ar ko nodarboties, un jāsāk domāt, vai vispār tā ir nepieciešama."
Anita Birziņa, mājas īpašniece: "Izskatās, ka šie noteikumi visvairāk ir nepieciešami Zemesgrāmatai, jo tas ir veids, kā papildināt šīs iestādes budžetu. Nav saprotams arī tas, kāpēc par šo jautājumu lemj valdība."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
