Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 01:44
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Kopš vakardienas Rīgā tāpat kā Varšavā un citur pasaulē būs piemiņas vieta, kas atgādinās par šausmām, kuras kara laikā pārcieta ebreji. "Muzeji un pieminekļi nav vajadzīgi mirušajiem, bet dzīvajiem un lai, mainoties paaudzēm, nepārtrūktu atmiņa par reiz pārdzīvoto," bija galvenā atziņa, kas skanēja Rīgas geto muzeja atklāšanas laikā.Vakar, klātesot kultūras ministram Intam Dālderim, Saeimas deputātiem, augstām Rīgas domes amatpersonām un Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem, Spīķeru kvartālā svinīgi tika atklāts Rīgas geto muzejs.
Lai arī svinīgi atklāts, pagaidām Rīgas geto muzejs vēl tikai iegūst savas aprises. Izveidota bruģēta, ar dzeloņdrāšu žogu ierobežota iela, kas savieno Maskavas ielu ar Krasta ielu. Ejas vienā malā skatāmas dokumentālas fotogrāfijas un dokumentu kopijas.
Tur netrūkst arī liecību par tādas Latvijas vēsturē pretrunīgi vērtētas personas, kā, piemēram, LPSR Iekšlietu tautas komisāra Simona Šustina darbību. Kā Latvijas vēstures traģisko lappušu spogulis ielas otrā pusē atrodami 78 tūkstošu Otrā pasaules kara Latvijā dzīvojošo ebreju uzvārdi. Tie savākti ar biedrības "Šamir" atbalstu un, kā sacīja ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" vadītājs Menahems Barkahans, ir skaidrība par apmēram 30 tūkstošu sarakstā minēto personu likteni. Daļa no tiem gāja bojā holokaustā, bet daļa izdzīvoja gan bēgļu gaitās, gan izsūtījumā, lai gan pēc kara Latvijā atgriezās tikai pieci tūkstoši mūsu valstij piederīgo ebreju.
Svētku reizē muzeja pagalmā tika atklāta arī jaunās paaudzes latviešu tēlnieka Edgara Kvjatkovska skulptūra "Hanukia". Tā simbolizē gan Otrā pasaules kara laikā bojā gājušos sešus miljonus ebreju, gan stilizētu ebreju tradicionālo Menoras svečturi, kurā var iedegt deviņas dzīvības ugunis.
Kā uzskata Rīgas ebreju reliģiskās draudzes priekšsēdētājs Dāvids Kogans, tad Rīgas geto muzeja atklāšana ir patiesi nozīmīgs notikums mūsu valsts dzīvē, jo kara laikā Latvijas teritorijā tika iznīcināti apmēram 70 tūkstoši vietējo ebreju, nerunājot par tiem, kas uz šejieni tika atvesti no citurienes. "Muzejs un atmiņa jau nav vajadzīgs tiem, kuru vairs nav, bet dzīvajiem, lai viņi zinātu, kas reiz noticis, un lai nekas tāds kā holokausts vairs neatkārtotos. Tāpēc arī kara laika traģēdiju piemiņas vietas nākas atklāt mūsu zemē," bilda D. Kogans. Viņš uzteica gan "Šamir" vadītāja nesavtīgās pūles, gan Rīgas domes amatpersonu atbalstu, lai saglabātu bojā gājušo piemiņu, jo, kā uzsvēra D. Kogans, to dienu aculiecinieku, kas pārdzīvojuši geto, palicis pavisam maz.
Ar laiku bijušās Spīķeru noliktavas ēkas fasādi paredzēts nosegt ar stikla vitrīnām, kurās tiks izvērsta ekspozīcija, bet pagalmu iecerēts pārklāt ar stikla vai līdzīga materiāla nojumi. Pie ieejas pagalmā tiks uzstādīts kravas vagons, līdzīgs tiem, kādos nacisti ebrejus no Vakareiropas Otrā pasaules kara laikā veda uz Rīgas geto. Pagalms būs noklāts ar akmeņiem, kurus ir iecerēts pārvest no bijušā geto teritorijas Ludzas ielā. Pagalma galā atradīsies oriģināla māja, kuru arī varētu pārvest no vēsturiskās geto teritorijas. Rīga ir pirmā pilsēta pēc Varšavas, kurā postpadomju telpā turpmāk darbosies geto muzejs. Ieeja muzejā būs bez maksas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
