Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 10:21
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Attēlā: izstādē nozīmīgu vietu aizņem par Baltkrievijas zīmolu kļuvušie dažādu modeļu "Belarus" traktori.Timura subhankulova foto
Kopš 2008. – 2009. gada atsaluma ES un Baltkrievijas attiecībās, kad ES atcēla pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas, tikšanās Latvijas un Baltkrievijas premjerministru starpā ir kļuvušas regulāras. Šoreiz Baltkrievijas premjerministra Sergeja Sidorska vizīte Latvijā notiek ar plašāku vērienu nekā agrāk. Ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski pārrunāta abu valstu ekonomisko attiecību uzlabošanās, kopīgi atklāts investīciju forums un izstāde "Belexpo 2010".
Papildus tam šodien paredzēta S. Sidorska neformāla tikšanās ar visiem trim Baltijas valstu premjerministriem. Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus Rīgā ieradušies uz Baltijas Ministru padomes tikšanos.
Vakar Latvijas premjers Valdis Dombrovskis un S. Sidorskis pārrunājuši arī Baltkrievijas un ES attiecības, tostarp pagaidu darbības plāna pieņemšanu Baltkrievijas–ES attiecībās, kā arī jautājumu par iespējamajiem vīzu atvieglojumiem Baltkrievijas pilsoņiem. Latvija ir gatava veicināt ES un Baltkrievijas attiecības, bet, kā norāda V. Dombrovskis, svarīgi joprojām paliek ES izvirzītie jautājumi par cilvēktiesībām un Baltkrievijas demokratizāciju.
Vērtēs izdevīgāko piedāvājumu
Baltkrievijas premjerministrs S. Sidorskis sola caur Latviju veidot naftas tranzītu no Venecuēlas, ja Latvijas piedāvājums būšot konkurētspējīgs. Politiskajā līmenī šis jautājums apspriests jau kopš pavasara, tomēr vēl nav konkrētas atbildes uz jautājumu, kuru no Baltijas valstu ostām izvēlēsies Baltkrievija. Atbilde netika rasta arī V. Dombrovska un S. Sidorska tikšanās laikā. No Baltkrievijas premjerministra diplomātiskās atbildes var spriest: baltkrievu puse vēl uzklausīs visus piedāvājumus, izsvērs un rēķinās, un noslieksies par labu izdevīgākajam. Jau ziņots, ka Baltkrievija vēlas importēt naftu no Venecuēlas, lai mazinātu energoatkarību no Krievijas, un tas notiek laikā, kad būtiski pasliktinājušās Baltkrievijas attiecības ar Krieviju. Izskan arī ziņas, ka sarunās par tranzīta iespējām Baltkrievijas puse visai enerģiski cenšas nospiest uz leju Latvijas puses piedāvātos tranzīta tarifus.
S. Sidorskis: "Baltkrievijai ir būtiski, lai visas Baltijas valstis piedalītos Baltkrievijas eksporta tranzītā, jo ik gadus Baltkrievija uz ārvalstīm eksportē vairāk nekā 50 miljonus tonnu kravas."
Patlaban par tiesībām uz Venecuēlas naftas tranzītu savā starpā cīnās Klaipēdas, Rīgas un Ventspils ostas. S. Sidorskis norāda, ka Baltkrievijas tranzītā tās visas ir svarīgas, bet "priekšroku varēsim dot tai ostai, kas piedāvās izdevīgākos pārvadājumu un ostu izmantošanas nosacījumus".
"Latvijas valstij nav izšķiroši, caur kuru no abām Latvijas ostām ies šis tranzīts. Svarīgi, lai Latvijas pusei būtu piedāvājums, kas var konkurēt ar citu valstu piedāvājumu. Ventspils ostai šim tranzītam ir krietni gatavāka infrastruktūra, ieskaitot cauruļvadu, tomēr būtiski, lai pietiekami sarežģītā akcionāru struktūra nekavētu vienošanos par šīs infrastruktūras izmantošanu," uzskata V. Dombrovskis.
Interesē ES tirgus
Lai gan Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās attiecības bija piebremzējusi krīze, tās kļūst arvien aktīvākas. Līdz krīzei valstu tirdzniecības kopapjoms bija ap diviem miljardiem ASV dolāru gadā. Šā gada pirmajā pusgadā tirdzniecības kopapjoms sasniedzis ap 500 miljoniem ASV dolāru, sacīja S. Sidorskis. Viņš prognozē, ka ar šādu attīstības tempu līdz gada beigām tas var sasniegt miljardu ASV dolāru.
Ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā izrāda arī abu valstu valdību vadītāju uzrunas 5. Baltkrievijas–Latvijas investīciju forumā, kura 300 dalībnieku vidū bija arī uzņēmēji no Lietuvas, Igaunijas un Skandināvijas valstīm. Abu valstu valdību vadītāji atklāja gan forumu, gan arī 8. Baltkrievijas produktu izstādi "Belexpo 2010" Latvijā, kas izstāžu kompleksā Ķīpsalā būs apskatāma vēl rītdien.
S. Sidorskis savās uzrunās aicināja abu valstu ciešo ekonomisko sadarbību veidot vēl ciešāku. Jau patlaban Baltkrievija nodrošina, piemēram, 25% no visa a/s "Latvijas dzelzceļš" kravu apgrozījuma un 18% no ostu noslodzes (2009. gada dati).
Gan forumā, gan arī iepazīstoties ar izstādes dalībnieku stendiem bija jūtama baltkrievu interese aizvien vairāk izmantot Latviju kā atspēriena punktu tirdzniecībai ar ES un citām valstīm, kas patlaban veido 45% no visa Baltkrievijas ārējā tirdzniecības apgrozījuma. S. Sidorskis izteica Baltkrievijas puses gatavību Rīgā ražot, piemēram, tramvajus, bet par Baltkrievijā vislabāko atzītais apavu ražošanas uzņēmums "Marko" – veidot kopuzņēmumu, piesaistīt ES naudu un ražot Latvijā 200 000 pāru apavu gadā. S. Sidorskis uzsvēra – pēdējos gados Baltkrievijā daudz darīts dažādu birokrātisku šķēršļu likvidēšanā uzņēmējiem. Piemēram, uzņēmumu varot reģistrēt pārdesmit minūšu laikā. Tomēr, kā stāsta Latvijas uzņēmēji, kas darbojas Baltkrievijā, uzņēmējdarbības vide šajā valstī ir savdabīga. S. Sidorskis arī slavēja Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūniju, kas ļauj pēc Baltkrievijas robežas šķērsošanas brīvi pārvietoties pa šīm valstīm. 2013. gadā šīs trīs valstis līdzīgi kā ES ir iecerējušas izveidot vienotu ekonomisko zonu.
Arī V. Dombrovskis atzina – abu valstu ekonomiskajā sadarbībā ir vēl daudz darāmā, jo Latvijas uzņēmējiem un Baltkrievijas valsts iestādēm nereti bijusi atšķirīga izpratne par, piemēram, produktu sertifikācijas un muitas jautājumiem. Viņš foruma dalībniekus aicināja izvērtēt naudas ieguldījumu iespējas Latvijas ražošanas sektorā, norādot uz straujo šā sektora izaugsmi šajā gadā. Ministru prezidents arī atgādināja par izveidoto Lielo investoru piesaistes padomi, kuru viņš vada.
Izstādē "Belexpo 2010" galvenokārt piedalās mašīnbūves un metālapstrādes, enerģētikas un naftas ķīmijas, pārtikas produktu ražošanas un vēl citu nozaru uzņēmumi. Cilvēku ievērību vakar izpelnījās vairāki tirgotāji, kas pārdeva Baltkrievijā ražotos alkoholiskos dzērienus un konfektes.
***
Uzziņa
Baltkrievijā patlaban darbojas aptuveni 300 uzņēmumu ar Latvijas, bet mūsu valstī aptuveni 600 uzņēmumu ar Baltkrievijas kapitālu.
Baltkrievijā vislielākās investīcijas ir veikušas trīs Latvijas bankas, tostarp Rietumu banka, Aizkraukles banka un Trasta komercbanka.
Latvija pēc ieguldītajām investīcijām Baltkrievijā ir 8. lielākā valsts, apsteidzot Poliju, Lietuvu, Igauniju un, pēc šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, arī Vāciju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
