Rīga 10°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 14:12
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Valsts ceļ godā labākos saimniekus, kooperatīvus un mazpulkus
Šis ir jau deviņpadsmitais gads pēc kārtas, kad valsts ar "Sējēja" atzinību saka paldies saimniekiem par grūto darbu, uzņēmību un prasmi.
Grūtības liek sasparoties
Par katru no "Sējēja" laureātiem iespējams izstāstīt iedvesmojošu stāstu. Taču "Latvijas Avīzes" īpašu uzmanību šoreiz izpelnījās jaunais zemnieks Juris Sprukulis, kurš pierādījis – ar zināšanām, rūpīgu rēķināšanu, idejām un uzņēmību var tikt galā ar jebkurām grūtībām. Tādas pērn un vēl šogad vissmagāk piedzīvoja piena nozare, kas ir arī viena no Jura vadīto "Vecsiljāņu" nozarēm.
"Kas es par jauno saimnieku, man jau 38 gadi, turklāt saimniecību nevajadzēja veidot no nulles," pieticīgi par savu veikumu un saņemto atzinību saka Juris.
Tā gluži nav, ka Juris būtu ticis pie visa gatava un varējis saimniekot bez bēdu. Par pilntiesīgu īpašnieku "Vecsiljāņiem" Juris kļuva pirms četriem gadiem, veiksmīgi Eiropas pensijā palaižot sievas vecākus. Arī iepriekšējie saimnieki strādājuši samērā veiksmīgi – tikuši līdz 60 govīm un vairāk nekā 200 hektāriem. Taču Juris, būdams agronoms ar augstāko izglītību un īstu biznesa ķērienu, situāciju novērtējis ar eksperta skatienu un nolēmis – jāuzlabo ganāmpulks, jātiek vaļā no tiem strādniekiem, kas strādāt īsti negrib, un jāpalielina apsaimniekojamās zemes platības. Četru gadu laikā slaucamo govju skaits palielināts līdz 260, bet kopumā saimniecībā reģistrēto lopu skaits ir ap 600. Uzbūvēta atvērtā veida govju kūts, kā arī teļu novietne. Saimniecības modernizācija pamatā notikusi par ES fondu naudu. Apsaimniekotās zemes platības pieaugušas līdz 700 ha. Darbā pieņemti jauni, zinīgi speciālisti.
Juris: "Saimniecībā strādājošo vidējais vecums ir apmēram 30 gadi, un lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir tādi, kas pastrādājuši arī ekonomiski "siltākās" zemēs. Viņi tomēr ir sapratuši, ka, labi strādājot, Latvijā var nopelnīt apmēram tikpat, cik ārzemēs, būtisks ir arī māju tuvums."
Tiesa, ārkārtīgi svārstīgās lauksaimniecības preču iepirkuma cenas arī Jura saimniecību pērn uz brīdi nolika, maigi izsakoties, sarežģītā situācijā. Viņš atzīst, ka zemās piena iepirkuma cenas dēļ brīdi saimniecība strādājusi ar mīnusiem, kas licis pamatīgi ekonomēt. Risinājums atrasts tiešajā piena tirdzniecībā – pērn martā sākta piena un svaigo piena produktu pārdošana, kas ļāva saimniekošanu izvilkt jau pa nullēm.
Juris: "Ātri sapratām, ka ar svaigajiem piena produktiem, ko veikalos par zemu cenu pārdod arī lielie piena pārstrādātāji, nav mūsu nākotne, nevaram īsti konkurēt. Izeja ir nišas produkts. Tādēļ sākām savas sierotavas izbūvi."
Siers – 100% no "Vecsiljāņiem"
"Vecsiljāņu" īpašnieku uzņēmība, krīzes laikā sākot jauna projekta īstenošanu, ir atzinības vērta. Jaunā sierotava, kuras būvniecība sākta pērn, jau šā gada martā sākusi darbu, un, vasarai sākoties, tirgū laisti pirmie "Ievas siera" rituļi. "Vecsiljāņi" nav izvēlējušies tradicionālo ātri pagatavojama un ātri pārdodama svaigpiena siera ražošanas ceļu, pa kādu dodas vairākums zemnieku – mājražotāju. Kaut saimniecībai pagaidām ir mājražotāja statuss, tajā top no diviem līdz pat 12 mēnešiem izturams Gaudas tipa puscietais siers.
Juris augstu vērtē saimniecības siera meistares Ievas Midegas darbu. Tieši viņa ir atbildīga par siera ražošanu, kam dots siera meistares Ievas vārds. Tiesa, pirms tam pieredze šāda siera ražošanā no nepasterizēta, tikko slaukta piena apgūta Holandē. Piemērojoties Latvijas apstākļiem, "Vecsiljāņos" top klasiskais Gaudas tipa siers, vairāki siera veidi ar sīpolu, ķiploku un tomātu maisījumu. Bet vispieprasītākais un, jāatzīst, ar izcilām garšas īpašībām ir siers ar siera amoliņu. Visu saimniecībā saražoto siera veidu kvalitāte – izskats, aromāts, garša – ir ļoti augsta, un tas liekams delikatešu kategorijā.
Līdzīgu produktu, bet ar atšķirīgām garšas īpašībām, vēl ražo tikai Vārves puses "Muižgaļu" saimnieks Andis Vītolbergs.
Ražošanas apjomi mazajai ražotnei ir nosacīti lieli – dienā pārstrādā tonnu piena, iegūstot vidēji 400 kilogramus siera. Par sieru var teikt – tas ir simtprocentīgi "Vecsiljāņu". Tas top tikai no pašu saimniecībā saražotā ekstra klases piena, ko dod gotiņas, kas pilnībā tiek barotas ar saimniecībā sagatavotu lopbarību. No ārvalstīm ievesti ir garšaugi, ko pievieno sieram. Juris uzsver – izmantojam tikai pašu labāko pienu, to, kas neatbilst ekstra klasei, likvidējam, neskatoties uz to, ka šāda pieeja rada zaudējumus.
Vaicāts par siera noietu, Juris saka – pārdodam tos zemnieku tirdziņos, Rīgā "Mildas" tirdziņā, Saulkrastos savā siera "vagoniņā". Pircēju netrūkstot, kaut cena – 6 lati par kilogramu – ir virs vidējās, cilvēki pēc tā bieži vien stāvot pat rindā, tādēļ lieku uzkrājumu neesot. Tiesa, pircēju maciņš pagaidām nosaka, ka siers jāpērk ne rituļiem, bet šķēlītēm.
Juris: "Zemnieku tirdziņi mums neder, skatāmies jau uz savas pastāvīgās tirdzniecības vietas izveidi. Mēģināju runāt ar vairāku lielu tirdzniecības vietu, piemēram, "Alfas" un "Mola", vadību, taču, saņēmām atteikumu. Taču, gan mēs iespējas atradīsim."
Vienlaikus "Vecsiljāņi" ir arī LPKS "Trikāta KS" biedrs, kam nodod to pienu, ko nepārstrādā savā sierotavā. Juris ir arī starp tiem, kas aktīvi strādā, lai Latvijā taptu pašu zemnieku ražotne – siera rūpnīca un vājpiena koncentrāta ražotne. Viņš uzskata, ka sava ražotne ir vienīgais veids, kā zemniekiem kļūt neatkarīgākiem no lielo piena pārstrādes uzņēmumu diktētajiem spēles noteikumiem un celt savu labklājību. Tas, ka Juris nav vienīgais, kas tā domā, liecina fakts, ka kooperatīvos iesaistās aizvien lielāks skaits saimnieku.
***
"Sējēja" laureāti
Lauksaimnieciskā ražošana
Laureāts Jelgavas novada z/s "Vilciņi", vadītājs Arnis Burmistris, apsaimnieko 1664 ha zemes sešos pagastos, audzē rapsi (vidējā ražība 3 t/ha), kviešus (vidējā ražība 6 t/ha) un miežus. Nodarbina 10 līdz 13 darbiniekus, īstenoti seši ES fondu projekti. Ir sava graudu kalte un uzglabāšanas iespējas ar jaudu 7000 tonnas.
Veicināšanas balva piešķirta Zilupes novada z/s "Akmeņlauki" īpašniekam Borisam Veļičko.
Saimniekošana laukos
Laureāts Valmieras novada SIA "Zemturi ZS", īpašniece Imanta Višņevska, pamatnozare piena lopkopība, 190 liellopi, no tiem 120 slaucamas govis, vidējais izslaukums 9000 kg no govs gadā. Apsaimnieko ap 300 ha zemes, ko izmanto lopbarības iegūšanai. Īstenots biogāzes koģenerācijas stacijas projekts. Saimniecībā nodarbināti deviņi cilvēki
Veicināšanas balvas Bauskas novada z/s "Mežmārtiņi", vadītājs Viktors Spangers, Ilūkstes novada z/s "Griezes", īpašniece Vanda Krastiņa, Rēzeknes novada z/s "Liepas", īpašnieks Ivars Arbidāns, Nīcas novada z/s "Meldri E.B.", vadītājs Eglons Brūns, Engures novada SIA "Mazburkas", īpašniece Gunta Niedra, Daugavpils novada IK "Papakuls", īpašnieks Pāvels Papakuls.
Ģimene lauku sētā
Laureāts Dundagas novada z/s "Jumari", saimnieki Jānis un Vilma Kukļi. Ģimene uztur un izrāda dabas takas savā saimniecībā, popularizē Krišjāņa Barona sakrātās tautasdziesmas, meita Gunita Tropiņa ir audēja, kas daudzina šo seno mākslu kultūras pasākumos.
Veicināšanas balvas Vecumnieku novada tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas", saimnieko Mediņu ģimene, Cēsu novada p/s "Lejas Suces", saimnieko Ēriks un Sanita Lemieši, Rēzeknes novada p/s "Podnieki", saimnieko Pēteris un Maija Gailumi, Kārsavas novada p/s "Birztaliņas", saimnieko Šarkovsku ģimene, Ilūkstes novada z/s "Līgotņi", saimnieko Pušļu ģimene, Rēzeknes novada z/s "Purenes", saimnieko Valentīns un Anna Adijāņi, Grobiņas novada p/s "Avoti", saimnieko Zvirbuļu ģimene.
Lauksaimnieku kooperācija
Laureāts Madonas novada LPKS "Barkavas arodi", vadītājs Andris Ģērmans. Kopš dibināšanas 2006. gadā kooperatīvā iesaistījušās 82 saimniecības no Madonas, Varakļānu, Preiļu un Gulbenes apkaimes. Viņiem nodrošināta nodotās produkcijas pirmapstrāde un realizācija.
Veicināšanas balvas Ilūkstes novada LPKS "Latvijas aita", vadītāja Vanda Krastiņa, Limbažu novada LPKS "Pienene KT", vadītāja Astrīda Pauliņa, Alojas novada LPKS "Braslava", vadītāja Anita Gūtmane, Aknīstes novada LPKS "Aknīste", vadītāja Lilita Smoča.
Veiksmīgais jaunais zemnieks
Laureāts Kokneses novada z/s "Vecsiljāņi", īpašnieks Juris Sprukulis.
Veicināšanas balvas Kuldīgas novada z/s "Jokas", īpašnieks Jānis Uzulēns, Kokneses novada z/s "Atpūtas", īpašnieks Raitis Ungurs.
Rītdienas sējējs – mazpulks
Laureāts Kārsavas novada Mežvidu mazpulks "Cielaviņa", vadītāja Janīna Širina. Mazpulcēni aktīvi iesaistījušies pagasta sakopšanā, mazpulka pasākumos iesaistīti visi pagasta radošie cilvēki – skolotāji, dzejnieki, mākslinieki.
Veicināšanas balvas Jaunjelgavas novada Seces mazpulkam, vadītāja Astrīda Mencendorfa, Rēzeknes novada Nautrēnu mazpulkam, vadītāja Anita Šķestere, Aizputes novada Aizputes mazpulkam, vadītāja Silvija Neiburga.
Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā "Sējēja" balva piešķirta lauksaimniekam Ģediminam Siliņam, kurš 47 darba gadu laikā ir devis lielu personisko ieguldījumu lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā, lauksaimniecības zinātnes attīstībā, kā arī atzīstamu rezultātu sasniegšanā praktiskajā lauksaimniecības ražošanā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003