Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 14:11
Vārda dienas: Teodors
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece mierina, ka kriminogēnā situācija valstī nepasliktinoties. Aprunājoties ar lauku ļaudīm, aina paveras mazliet citāda. Lielākās zādzības Kurzemes lauku saimniecībās šogad: traktors MTZ-102 Nīgrandes pagastā (zaudējumi Ls 8000), degviela, trimmeris, akumulators u. c. Novadnieku pagastā (Ls 562,90), degviela un degvielas sūknis Ezeres pagastā (Ls 450), kombains "John Deere" Balgales pagastā, divi liellopi Vecpils pagastā, četras aitas Dunalkas pagastā. Bailīgākie zog pa nakti, bet bezkaunīgākie – pat gaišā dienas laikā.Zaglim bikses pilnas
Vārves pagasta "Akmeņkalnu" saimnieks Kārlis Akums aprēķinājis, ka viņa īpašumā vien zagļi sapelnījuši vairāk nekā 100 gadus reāla un 120 gadus nosacīta soda. Saimniekošanas sākumā dažam garnadzim gan izdevies aizmukt nemanītam un nesodītam, bet tagad vietējie par kārtējo zagļu vizīti pie Akuma tikai nosakot: "Trakie! Kur viņi lien!" Jo zina, ka notvers.
Vispirms 18. augusta naktī zagļi no noliktavas iznesuši dažādu agregātu motorus un citas daļas. Zagļi tika nofilmēti, taču paspējuši aiziet. Saimniekam gribējies garnadžus noķert pie rokas ar visiem pierādījumiem, tāpēc naktī uz nākamo svētdienu zagļus jau gaidīja īpaši kustību sensori, kas nosūtījuši signālu uz Akuma kunga mobilo telefonu. Tad Kārlis Akums gājis.
Viņš ar pistoli zagļus devās aizturēt viens. "Zagļiem jau virsū nešauju, bet gan gaisā. Parasti ar to pietiek. Neko citu jau nevar darīt – jāuzvedas humāni. Reizēm jau gribas zagli ielikt saldētavā, lai izstāsta, kāpēc zog, bet nedrīkst. Bet tāpat jau visādi gadās: reiz kādam rūdītam recidīvistam izšāvu gaisā pie galvas, un tam uzreiz bikses bija pilnas..."
22. augusta naktī aizturētie izrādījās vīrietis un sieviete no Kuldīgas. Lai abus nomierinātu, vajadzējis izšaut brīdinājuma šāvienu gaisā, likt apgulties un sasiet rokas. Pēc tam K. Akums izsaucis policiju, kam zagļi nodoti ne tikai kopā ar nozagtajām mantām un automašīnu, bet arī ar nofilmēto zādzību. Nu gaidāmi tiesas darbi. Vainīgie gan liedzas: esot gājuši garām un meklējuši pajumti, kur pamīlēties... Saimnieka zaudējumi no šīs "mīlēšanās" ir 4000 latu, kas galvenokārt salasās no darbgaldu izrautajām un sabojātajām elektriskajām detaļām – tāda ir cena dažiem simtiem elektrisko vadiņu, kas tā kārojās zagļiem.
***
Saimnieka Kārļa Akuma Pieci secinājumi
1. Policija ir rīcības mazspējīga. Policistiem trūkst degvielas, lai pārvietotos, viņi ir pārslogoti ar daudzām izmeklēšanas lietām vienlaikus, nozieguma izdarīšanas vietā ierodas vēlu vai pat nemaz. Policistu darbā galvenais ir papīru rakstīšana.
2. Likumi ir noziedznieka pusē. Aizturot zagli, var viegli dabūt pretprasību, piemēram, ka, izšaujot gaisā, sabojāta kuņģa un zarnu darbība. Iekļūšana svešās telpās pat nakts laikā netiek definēta kā noziegums, bet tikai kā nozieguma mēģinājums, par ko nevar sodīt. Foto, video un liecinieku liecības zaglis var viegli noliegt. Policisti nedrīkst bez prokurora sankcijas operatīvi pārbaudīt pat droši zināmo zagļu dzīvesvietu.
3. Tiesa piespriež bargu sodu par nelielu ātruma pārkāpšanu, bet zagļi bieži paliek nesodīti.
4. Zagļi no cietuma nebaidās. Cietumā ir labi – bezmaksas uzturs, siltums, jumts virs galvas, var arī savu televizoru un ledusskapi iekārtot.
5. Galvenais secinājums: mantas glābšana ir katra paša ziņā. Valsts man liek pašam rūpēties par sava īpašuma un mantas aizsardzību. Un es to darīšu. Gan kā mednieks, kas nav baidījies vienatnē sastapties ar uzbrūkošu lāci, gan kā saimnieks, kas sava īpašuma aizsardzības videonovērošanā un citā smalkākā aparatūrā (ko nevēlos atklāt) ieguldījis 10 000 latu.
***
Kas vainīgs, tas bailīgs
Jaunpagasta "Jaunsarmu" saimnieks Gundars Elstiņš ir lielākais kartupeļu audzētājs Talsu novadā un viens no lielākajiem Kurzemē. Tirgus iekarots un stabils: veikalu tīkli "Elvi", "Top", kafejnīcas. Bizness ir, bet par to jārūpējas.
"Kad iestādīju kartupeļus pašā Jaunpagasta centrā, kur līdzās septiņas trīsstāvu mājas, man labi cilvēki teica: redzēsi, cik tev tur daudz "lasītāju" būs... Izdomāju viņus apsteigt. Visiem sāku stāstīt, ka esmu zemessargs, mednieks, bise un licence uz cūkām arī ir, tikai redze, kā jau vīram pēc četrdesmit, sākusi bojāties..." jautri stāsta Gundars Elstiņš, kuram, protams, acis rāda labi, viss pārējais gan svēta patiesība... "Pāris reizes pievakarēs ar pīļu skrotīm pašāvu pa lielākajiem kartupeļu ceriem, tumsā paspīdināju ar bateriju. Lai saprot, ka joki mazi. Visi saprata, izņemot vienu trīsdesmitgadīgu vīru. Pašā lauka centrā biju iestādījis jaunu elites šķirni 'Marabella' – tur viņš bija kārtīgi parakņājies, kādu maisu saracis. Ātri izskaitļoju vainīgo, jo vietējā "točkā" bija manus izmēģinājumu stacijā pirktās ekskluzīvās šķirnes kartupeļus samainījis pret ļergu. Tad gan uznāca dusmas. Vainīgais nojauta, ka zināms, trīs dienas slapstījās mežā, bet viņa māte staigāja raudādama. Neko jau viņam nebūtu darījis, šoreiz pat vārdu nesaucu."
G. Elstiņš dusmīgs par zagļiem ir arī tāpēc, ka viņš nav nekāds skopulis un visiem saka: ja redzat, ka pa lauku braucu ar kombainu, nāciet aiz tā un lasiet kartupeļus, cik vien vēlaties. Un cilvēki arī lasa. Vienā reizē saskaitījis pat 18 lasītājus. Pagājušogad tomēr arī zaguši. Strādājot uznākusi tumsa, un saimnieks kartupeļus pa 50 kilogramiem maisos atstājis uz lauka. No rīta skatās: kāds bija paņēmis vienu maisu un, pēc pēdām skatoties, klupdams krizdams aizstiepis projām.
"Bet nabadziņam nebija paveicies – tumsā bija paķēris maisu ar sīkajiem kartupeļiem, kurus man tāpat nav īsti kur likt," smej G. Elstiņš. "Par lielām zādzībām pēdējā laikā tuvākajā apkārtnē nav dzirdēts. Pašvaldības policists mums arī ļoti acīgs. Kad strādāju uz lauka, es bieži redzu, ka viņš savā auto lēni brauc un vēro apkārtni kā tāds šerifs amerikāņu filmās, likdams saprast: sliktie ļaudis – baidieties, bet labie ļaudis – dzīvojiet un strādājiet mierīgi, situāciju kontrolēju! Un arī savus kartupeļus pats nosargāšu."
Teļš bagāžniekā
Ruta Pomerance dzīvo Vērgalē viensētā dažus kilometrus no pagasta centra. Saimnieko ar nelielu vērienu – piemājas zemīte, trīs slaucamas govis, četri teļi, ko baro par liellopiem. Vienam teliņam gan liktenis nebija lēmis izaugt par bulli – 29. maijā piecos no rīta tam pārgrieza rīkli.
"Mēs ceļamies pussešos no rīta. Dzirdējām jau, ka suns rēja. Bet viņš jau rej caurām naktīm. Pats pie ķēdes, visādi zvēriņi jau cauri pagalmam staigā," stāsta saimniece. "Pa ceļam uz kūti redzēju, ka puskilometru lejā uz ceļa – māja mums pakalnā – stāv kāda mašīna, rūc un dūmo, tālāk vēl viena. Domāju, sestdienas rīts, cilvēki brauc mājās no kādas atpūtas. Kad iegāju kūtī, tad gan apķēros – trīs mēnešus vecā teļa vairs nav, vien pavērtas aizgalda durtiņas. Uz tās bija pavada – arī tās nav. Tikai mazais, mēnesi vecais teliņš palicis. Gāju atpakaļ uz māju un zvanīju policijai. Mašīnas uz ceļa jau bija projām. Māsa, kas dzīvo netālu, vēlāk stāstīja, ka kādi vīrieši jau četros no rīta pie viņas bungājušies un prasījuši, kur var dabūt traktoru, lai izvilktu no grāvja mašīnu."
Vērgales pagasta pašvaldības policists Arnis Vītoliņš tikko kā bija sācis strādāt šajā amatā. Tas bija viņa pirmais izsaukums. Pat vēl policista drēbes nebija uzšūtas un ieroci nebija dabūjis. Tikai palietotu "Ņivu".
"Sapratu, ka jāsteidzas, tāpēc lēcu savā privātajā "Audi". Tos 19 kilometrus nobraucu, cik ātri vien varēju. Kad ierados notikuma vietā, redzēju, ka pēdas ved Dunalkas virzienā," atceras Arnis. "Pēc aptuveni septiņiem kilometriem skatos – stāv uz ceļa "Audi 100". Kā vēlāk izrādījās, norakstīts automobilis ar kaut kur dabūtiem norakstītiem numuriem. Apstājos un prasu: "Kas ir, zēni, ievilkt vajag?" Vajagot. "Labi, tikai bagāžnieku atveriet!" Uzreiz no automobiļa izlec viens puisis – kopā viņi tur bija pieci un vēl divas dāmas – un saka: "Es jūs uzreiz brīdinu – man ar to nav nekāda sakara!" Atvēra bagāžnieku, bet tur teļš ar pārgrieztu rīkli. Esot skrējis pār ceļu, netīšām nobraukts, bet tagad nezinot, kur likt. Atbildēju, ka pazīstu saimniekus, kam tas teļš aizbēdzis, un vajadzētu tā kā vest atpakaļ. Pirms kāpšanas ārā biju jau sazvanījis iecirkņa pilnvaroto un vēl vienu Grobiņas policistu, kuri ar ieročiem steidzās man palīgā. Viens bez ieroča es tādu baru nevarētu aizturēt. Man galvenais bija neizrādīt, ka esmu policists, un novilkt laiku sarunās. Man liekas, ka kādu stundu runājāmies. Kompānija bija piedzērusies."
R. Pomerance savu teļu dabūja atpakaļ. Tā vērtība gan bija kritusies no 150 uz 40 latiem (par gaļu). Atlikušo summu pirms tiesas raudādama atdeva viena vaininieka māte. Tiesāja un notiesāja tikai divus – tiešos zādzības izpildītājus. Mārtiņš Akšelis, kas jau iepriekš bijis sodīts, dabūja 1,4 gadus cietuma, bet Andis Eihvalds – gadu nosacīti. Saimniece tagad naktīs guļ, blakus nolikusi telefonu un policista telefona numuru. Suns joprojām naktīs rej.
Zagļi velti pūlējušies
Vērgales pagasta pašvaldības policists Arnis Vītoliņš savā amatā ir tikai kopš pavasara, bet policistam gadījies vēl kas interesants: ne no viena neslēpjoties, gaišā dienā tika sagriezts gabalos lielais riteņtraktors T-150.
"Laukos ir daudz māju, kurās dažādu iemeslu dēļ neviens nedzīvo. Arī Saraiķos viena tāda ir. Saimnieks dzīvo citur, nekādu saimniecisku darbību neveic, toties sētā viņam stāvēja kapitāli izremontēts T-150 traktors," stāsta Arnis Vītoliņš. "Manīgi ļaudis to bija pamanījuši. Ar busiņu atveda gāzes balonu un autogēnu – dienas laikā traktoru sagrieza gabalos un sagatavoja promvešanai metāllūžņos. Puskilometra attālumā dzīvoja kaimiņš, kurš, protams, visu redzēja. Viens no puišiem aizgāja pie kaimiņa it kā nopirkt pienu un pastāstīja, ka nopircis māju kopā ar visu traktoru. Par laimi, kaimiņam radās aizdomas, un viņš sazvanīja īpašnieku, kurš, protams, neko nebija pārdevis, tāpēc izsauca policiju. Puiši pa to laiku bija pazuduši, atstājot sagriezto traktoru ar visiem griežamajiem. Pa saviem kanāliem izskaitļoju kādu cilvēku, kurš Saraiķos bija dzīvojis pirms desmit gadiem. Kad dabūju rokā, viņš uzreiz atzinās un atklāja pārējos – nu visi gaida tiesu. Īpašniekam nekas cits neatlika kā savu traktoru pašam nodot metāllūžņos. Par tiem viņš dabūja tūkstoš latu."
Vēl novadā izplatīta degvielas zagšana no traktoriem – ja iedzīvotāji redz ko tādu, viņi parasti piezvanot policijai, bet diemžēl pēc tam baidās liecināt, sūrojas A. Vītoliņš, un zagļi tiekot cauri sveikā. Tādos gadījumos policists lieciniekam atgādina: ja kādreiz tev kaut ko nozags vai būs citas problēmas, diez vai tev kāds palīdzēs.
Policista ieteikumi
"Vēlams būt vērīgiem un piefiksēt svešus automobiļus un to numurus, īpaši, ja tie pārvietojas vēlās stundās un nesteidzoties. Ja ir aizdomas, nekavējoties zvanīt policijai. Pašiem nevajadzētu iesaistīties zagļu aizturēšanā, izņemot gadījumus, kad jāaizstāv savs īpašums, pašam sevi vai citi cilvēki," iesaka policists. Viņš domā, ka situācija arvien pasliktinās – visvairāk jauniešu vidū. Staigā bezmērķīgi apkārt, dzerdami un kaldami sliktus plānus, turklāt pēdējā laikā parādās sveši cilvēki, kas uzreiz atrod kontaktu ar vietējiem.
"Agrāk, ja kāds svešinieks klīda pa pagasta centru, vietējie viņu ātri vien nolika pie vietas. Tagad jau piecās minūtēs atrod kopīgu iemeslu iedzert un pēc tam taisa problēmas. Bija te viens jaunietis ieklīdis, piekāva cilvēku, atņēma mobilo telefonu. Atradu vērgalnieku, pie kā viņš bija ciemojies, bet šis dievojas, ka ne svešā uzvārdu zina, ne no kurienes ieradies. Bet tepat apkārt sliktais puika klīst – nesen zvanīja no veikala, ka ienācis uz parāda palūgt produktiem. Skrēju, bet nokavēju piecas minūtes."
***
Aicinājums
Cienījamie lasītāji!
Par citiem līdzīgiem vai atšķirīgiem zagšanas gadījumiem, par kuriem vēlaties pastāstīt, – zvaniet žurnālistam Artim Drēziņam pa tālruni 67096614 vai rakstiet elektroniski [email protected].
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003