Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 19:30
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Attēlā: "Avotu" fermā patlaban ielaiž vien darbam vajadzīgos spēkratus. Visām automašīnām un traktoriem dezinficē riepas.Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori vakar vakarā pabeidza ar brucelozi slimo cūku likvidēšanu "Avotu" fermā. Nākamajā nedēļā pēdējās 600 cūkas nosūtīs uz kautuvi. Dienesta darbinieki un cūku audzētāju kolēģi cer, ka saimniecībā pēc vairākiem mēnešiem atjaunos cūku audzēšanu.
Kas īsti notika
Kā norāda Ziemeļkurzemes reģionālās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārvaldes direktors Ivars Koloda, problēmas ar dzīvnieku veselību SIA "Avoti M" fermā Talsu novada Ķūļciemā sākās jau maijā, tomēr saimniece Melita Fībiga, visticamāk, cerot uz savu 35 gadus ilgo pieredzi nozarē, par tām neziņoja. SIA "Avoti M" ir šķirnes cūku audzēšanas saimniecība – viena no divām Latvijā, kas audzēja Latvijas baltās šķirnes cūkas. No 522 vaislas ganāmpulka cūkām septembrī veiktās analīzes brucelozi uzrādīja 420 dzīvniekiem. "Saimniecībā nav sava veterinārārsta. Saimnieki, iespējams, gribēja ietaupīt. Ja saslimušo dzīvnieku skaits būtu mazāks, tad, iespējams, slimos no veselajiem vēl varētu atdalīt un viss ganāmpulks nebūtu jāizkauj. Fermā arī pieklibo bioloģiskās drošības pasākumi," tā I. Koloda. Patlaban PVD vērtē vairākas infekcijas slimības izraisīšanas versijas, tostarp inficēšanos ar mākslīgās apsēklošanas materiālu, ar ievestajiem kuilīšiem no citām Latvijas saimniecībām un inficēšanos no meža dzīvniekiem. "Visticamāk, ka infekcija tomēr nāk no meža dzīvniekiem. To varēja atnest kāds mednieks vai, piemēram, žurkas, kas arī šo slimību pārnēsā," norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas prezidents Varis Sīmanis.
Eksperti neizslēdz iespēju, ka gadījumā, ja saimniecība sivēnus pārdeva bez uzskaites (nav noslēpums – Latvijā tā notiek), tad slimības izplatību var neizdoties apslāpēt. Šā iemesla dēļ PVD aicina atsaukties un pieteikties visus iespējamos "kreisos" sivēnu pircējus un sola viņiem soda sankcijas nepiemērot.
Iznīcinās visu ganāmpulku
Šajā pirmdienā saimniecībā sāka likvidēt dzīvniekus, kuriem slimības pazīmes bija acīmredzamas. Proti, cūkas ar piepampušām, strutojošām locītavām un kuiļus ar vienu palielinātu sēklinieku. Lielāko dzīvnieku kaušanai izmantoja elektrisko strāvu. Bruceloze ir hroniska, nevis akūta infekcijas slimība, kuru var pārnēsāt arī ar fekālijām un urīnu. Ar to var inficēties arī cilvēki. Pa gaisu slimība neizplatās un slimības izraisītājs 70 grādu karstumā iet bojā.
Vakar bija iemidzināti visi slimie 1828 sivēni. Beigtos dzīvniekos mazgā, dezinficē, iekrauj konteinerā, hermētiski noslēdz, noplombē un tad utilizēšanas firma "Reneta" tos aizved iznīcināšanai. Saimniecībā bija aptuveni 2700 cūku. "Darbs nemaz tik viegli nesokas. Tāda mēroga kaušanas darbi kopš valsts neatkarības atjaunošanas mūsu valstī nav bijuši. Bija vairākas tehniskas problēmas saistībā ar dezinfekciju, arī "Renetas" aprīkojums vienu dienu nebija izmantojams," vakar pastāstīja I. Koloda. Viņš min, ka ļoti grūti bija atrast kautuvi un gaļas pārstrādes uzņēmumu, kas pieņemtu dzīvniekus no infekcijas slimības skartās fermas. Tomēr tas izdevies. Abu uzņēmumu nosaukumus I. Koloda gan neatklāj. Saimniecība par katru kilogramu gaļas saņemšot 12 – 15 santīmus un tas ir aptuveni astoņas deviņas reizes mazāk nekā parasti.
Tā kā saimniecības darbinieki šonedēļ nelaimes radīto stresu sāka ārstēt ar alkoholiskajiem dzērieniem, tad patlaban darbos ir iesaistīti trīs cilvēki, kas darbojas "simlatnieku" programmā. Viņi tika iepriekš apmācīti un paši devuši piekrišanu šim darbam. Vakar fermas darbinieki gan esot palīdzējuši četriem PVD inspektoriem.
I. Koloda teic, ka "Avotu" cilvēkus "sagrāvis" valdības lēmums piešķirt Ls 72 000, nevis Ls 140 000 slimības seku likvidēšanai. Ar piešķirto naudu sekas likvidēt gan varēšot, tomēr jaunu ganāmpulku izveidot nevarēs. No 30 uzņēmuma darbiniekiem 13 palikšot bez darba. Svarīgi, ka Ķūļciemā "Avotu" ferma ir vienīgais darba devējs. "Avotu" saimnieces meita, fermas pārvaldniece Inta Fībiga vakar pa tālruni man atbildēja ļoti īsi un strupi: "Es patlaban nezinu, neko nevaru atbildēt."
Visi "Avotu" fermas likvidēšanā iesaistītie cilvēki atrodas Latvijas Infektoloģijas centra uzraudzībā. Gan PVD pārvaldes vadītājs, gan arī cūku audzētāji teic, ka cūku audzēšanas atjaunošana būs atkarīga no saimnieces vēlmes to darīt. Lai fermā varētu atsākt cūku audzēšanu, jānogaida vairāki mēneši no brīža, kad ferma ir dezinficēta.
Bez ienākumiem saimniecība nepaliek, jo tai pieder arī govju ferma ar vairāk nekā 200 liellopiem.
Latvijas baltā apdraudēta
SIA "Cūku ciltsdarba centrs" direktors Uldis Eiduks teic, ka fermā aptuveni 4/5 ganāmpulka bija Latvijas baltās šķirnes cūkas. "Pēc fermas likvidēšanas valstī paliek 60 šīs šķirnes sivēnmāšu. Latvijas baltā 100 kilogramu svaru sasniedz aptuveni par desmit dienām ilgāk nekā Jorkšīras, tai ir biezāks tauku slānis. No biznesa viedokļa šī nav visienesīgākā šķirne. Tomēr tā nākotnē varētu noderēt dažādu īpašību izveidei. Piemēram, Latvijas baltā cūka ir mierīga, tai ir spēcīga kaulu sistēma," tā U. Eiduks. Par katru Latvijas baltās šķirnes sivēnmāti valsts gadā maksā aptuveni Ls 111 lielu atbalstu. Zemkopības ministrijā (ZM) šonedēļ notikušajā sanāksmē secināts – patlaban šķirne vēl nav apdraudēta, ministrija atbalsta tās pastāvēšanu, tomēr audzētāji ekonomiskā neizdevīguma dēļ nevēlas tās pirkt. "Lielam satraukumam iemesla nav, šķirnes populāciju ir iespējams atjaunot," tā ZM Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka.
Savukārt U. Eiduks uzskata – atbildību par Latvijas baltās cūku šķirni, zilās šķirnes govīm un vēl citiem retu šķirņu dzīvniekiem vajadzētu uzņemties valsts mācību saimniecībai "Vecauce".
***
Uzziņa
Bruceloze
Izraisītājs baktērija Brucella suis;
simptomi cūkām – aborti, dzimumorgānu iekaisums un neauglība;
cilvēki no slimām cūkām inficējas reti, tas var notikt vien tiešā ceļā;
brucelozes pazīmes cilvēkiem – drudzis, augsta temperatūra (38 – 39 grādi) vairākas dienas, drebuļi, stipra svīšana, slikta ēstgriba, nogurums, locītavu sāpes, depresija;
slimību ārstē ar antibiotiku kursu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003