Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 19:45
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Pēc vairāku mēnešu vilcināšanās valdība beidzot pieņēmusi noteikumus, kas paredz jau no nākamā mācību gada pamatskolās ieviest mācību priekšmetu "Latvijas vēsture".
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe jau pavasarī solīja, ka noteikumi tūlīt tiks pieņemti, bet augusta beigās viņa sacīja, ka tas notiks tuvākajā valdības sēdē. Ministrijas pārstāvji gan apgalvo, ka noteikumu pieņemšana kavējusies nevis politisku, bet gan birokrātisku iemeslu dēļ.
Patlaban no 6. līdz 9. klasei skolēni mācās "Latvijas un pasaules vēsturi". Pāreja uz dalīto vēstures apguvi notiks pakāpeniski. No nākamā mācību gada sestklasnieki mācīsies tikai pasaules vēsturi, aiznākamajā mācību gadā pasaules vēsturi apgūs jau sestklasnieki un septītklasnieki. Savukārt 8. un 9. klasē šie skolēni mācīsies tikai Latvijas vēsturi.
Līdz šim skolēni vispirms apguva attiecīgo laika posmu pasaulē, bet pēc tam uzzināja, kas šajā posmā notika Latvijā. Tas, cik daudz skolēni apguva Latvijas vēstures tematus, lielā mērā bija atkarīgs no skolotāja. Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata: ja Latvijas vēsturi mācīs atsevišķi, tiks proporcionālāk sadalīts laiks starp Latvijas un pasaules vēstures apguvi un tiks nodrošināta Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu vēstures tematu apguve.
Valsts izglītības un satura centrs (VISC) jau izstrādājis mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" apguves standartu, kas nosaka, kas šajās stundās skolēniem būs jāapgūst. VISC pārstāve Kristīne Ilgaža pastāstīja, ka jauno priekšmetu skolēni veiksmīgi varēs apgūt arī gadījumā, ja netiks izdotas jaunas standartam atbilstošas mācību grāmatas. Pērn 40 Latvijas skolās jau tika izmēģināta Latvijas vēstures mācīšana atsevišķi un secināts, ka mācību materiālu ir pietiekami.
"Pieredze gan liecina, ka, tikko ieviests jauns mācību priekšmets, tā izdevniecības steidzas izdot tam mācību grāmatu. Domāju, ja tās vēlēsies, līdz nākamajam mācību gadam pagūs laist klajā Latvijas vēstures mācību grāmatas," teica K. Ilgaža.
Kalsnavas pamatskolas skolotāja Maira Laure par valdības lēmumu priecājas. Viņa pati jau Latvijas vēsturi faktiski mācījusi atsevišķi. Iknedēļas divas vēstures stundas bija sadalītas šādi – pirmajā nedēļas stundā apgūts attiecīgais laika posms pasaulē, bet nākamajā stundā skolēni uzzināja, kas šajā laikā notika Latvijā. Līdzšinējais vēstures apguves standarts paredzēja, ka Latvijas vēsturei vajadzētu veltīt ne mazāk kā trešdaļu vēstures stundu. M. Laure dzimtenes vēsturei veltīja pusi laika. "Mani kā Latvijas patrioti sevišķi neuztrauc tas, ka tagad pasaules vēstures apgūšanai var palikt mazāk laika. Toties vairāk iedziļināsimies Latvijas vēsturē. Emocionāli bērnus tik un tā vairāk uzrunā Latvijas vēstures notikumi, no pasaules notikumiem atmiņā paliek tikai svarīgākais," stāsta M. Laure.
Skolotāju gan uztrauc, vai un kādas mācību grāmatas tiks izdotas Latvijas un pasaules vēstures atsevišķai apgūšanai. Viņasprāt, Latvijas vēsturi varētu turpināt mācīt pēc Viļņa Purēna grāmatām, kas uzrakstītas vieglā valodā. 6. un 7. klasēm gan vajadzētu jaunas grāmatas, kurās pasaules vēsture būtu izklāstīta īsāk un saprotamāk atbilstoši vecumposmam.
M. Laure pati izveidojusi darba lapas, ko skolēni izmanto pierakstu klažu vietā, un skolotāja cer, ka jaunie mācību līdzekļi saskanēs ar darba lapām, ka tām nebūs "jāsaka čau" un jāiegulda liels darbs jaunu radīšanā.
Valdības vakar pieņemtie noteikumi paredz arī, ka pirmā svešvaloda skolēniem būs jāapgūst jau no 1. klases. Jau pašlaik 1. klasē svešvalodu apgūst 62 skolās, daudzi mazie svešvalodu sāk mācīties jau bērnudārzā, arī vecāki bieži vien lūdz skolas ātrāk sākt svešvalodu stundas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003