Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 20:44
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Valgas dienas centrā vecie ļaudis var piedalīties dažādās aktivitātēs, tostarp arī uzturēt sevi sportiskā formā. "Nevar sēdēt, rokas klēpī salicis, un gaidīt tikai pensijas dienu!" saka Igaunijas pensionāres.Eiropas Komisija pensijas vecumu rosina nākotnē palielināt pat līdz gandrīz 70 gadiem
Eiropas valdības ir patiesi norūpējušās – lai nākotnē spētu maksāt pensijas, jāveic sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma. Arvien biežāk mūs sasniedz ziņas no dažādām Eiropas valstīm, kuras grasās vai jau nolēmušas paaugstināt pensionēšanās vecumu. Arī Eiropas Komisija rosina šo latiņu celt arvien augstāk. Nesen mediji vēstīja par EK izteikto ierosinājumu, ka pensionēšanās vecumu Eiropas Savienībā vajadzētu paaugstināt regulāri. Līdz 2060. gadam eiropieši dzīvošot vidēji par septiņiem gadiem ilgāk, tādējādi būtu nepieciešams palielināt pensionēšanās vecumu līdz gandrīz 70 gadiem, lai saglabātu līdzsvaru, ka pensijā netiek pavadīta vairāk kā trešdaļa dzīves, proti, vairāk par 18 gadiem.
Uz šo skaitļu fona nikni protestējošo franču nepatika pret likumdevēju lēmumu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 60 līdz 62 gadiem izskatās gandrīz nepieklājīga. Vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka gandrīz visās Eiropas valstīs pensionēšanās vecums jau patlaban ir lielāks nekā Francijā. Arī Latvijā patlaban diskutē, ka pensionēšanās vecumu vajadzētu pacelt līdz 65 gadiem (pašreiz tas ir 62 gadi). Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā arī paredzēts šo vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Bet Igaunija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ar likumu jau noteikusi, ka pensijas vecums tiek paaugstināts līdz 65 gadiem.
Lietuvā pensijas apcirpa, vadoties pēc principa – kam lielāka pensija, tam noņēma vairāk
Pamatpensija – 360 liti
Lai noskaidrotu, kā dzīvo pensionāri Lietuvā, "LA" devās uz pierobežu. Biržu rajonā pēdējo gadu laikā pensionāru skaits ir pat samazinājies, un sociālās apdrošināšanas jeb lietuviski saīsinājumā "SoDra" nodaļas direktore Regīna Grickūniene to skaidro ar izvirzīto prasību pēc 30 gadu darba stāža. Protams, pensijā var aiziet arī ar mazāku stāžu, taču tad jārēķinās ar krietni samazinātu pensiju. Lietuvā sievietes pensijā dodas, sasniedzot 60 gadus, bet vīrieši – no 62,5 gadu vecuma. Turpmāk pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt līdz 65 gadiem, bet tas notiks pakāpeniski vismaz 12 gadu laikā. Likumprojekts nodots parlamentam izvērtēšanai.
Kopš 1995. gada Lietuvā pensiju aprēķina pēc jaunās formulas un to veido trīs atsevišķas daļas. Pirmā ir bāzes jeb pamatpensija, kuras lielumu nosaka valdība un tā visiem pensionāriem ir vienāda – šobrīd 360 liti (Ls 73,44). Otra daļa tiek rēķināta, ņemot vērā katra cilvēka nostrādātos darba gadus un darba apmaksu. Tāpēc šī daļa katram pensionāram ir atšķirīga. Trešā daļa tika ieviesta nesen – tā ir piemaksa par nostrādāto laiku virs 30 gadiem. Ja cilvēks dodas pensijā, piemēram, ar 35 gadu darba stāžu, tad par katru no pieciem gadiem viņa pensijas trešajā daļā ieskaita 3% no bāzes pensijas. Šī kārtība stimulē cilvēku iespējami ilgāk palikt darba tirgū, lai piepelnītu klāt pensijai.
Kopš šā gada sākuma arī lietuviešus piemeklēja mūsu pensionāriem līdzīgs trieciens – samazināja pensijas, tomēr Lietuvā rīkojās citādi. Pensijas apcirpa, sākot no 650 litiem (Ls 132,60) un vadoties pēc principa – kam lielāka pensija, no tā noņēma vairāk, toties mazo pensiju īpašniekiem zaudējums bija niecīgāks.
Strādājošos pensionārus samazinājums skāra visskarbāk – ja darba samaksa lielāka par 4000 litiem (Ls 816), no tās izmaksā tikai 30%. "Iedzīvotāji ar to ir ļoti neapmierināti, interesējas, kad atņemto kompensēs. Mierinājums, ka šī kārtība būs spēkā tikai gadu," uzsver R. Grickūniene.
Mudina ilgāk strādāt
Jaunā pensiju sistēma veidota, lai ieinteresētu cilvēkus iespējami ilgāk palikt darba tirgū. Ja nav nostrādāts pilns stāžs – 30 darba gadi, pensionārs saņems nepilnu pensiju – proporcionāli nostrādātajam laikam tiks samazināta gan pirmā, gan otrā pensijas daļa, bet trešās daļas nebūs vispār. Uz jautājumu, cik liela ir minimālā un vidējā pensija, "SoDra" nodaļas direktore atbild, ka minimālās pensijas vietā tagad ir bāzes jeb pamatpensija. Bet vidējā pensija Biržu rajonā nav liela – 738 liti (Ls 150,55), invaliditātes pensija – vēl mazāka.
R. Grickūniene piebilst, ka pēc vecā pensiju likuma turpina maksāt apgādnieka zaudējuma pensiju, savukārt izdienas pensijas rajonā saņem četri iedzīvotāji. Par darbu kaitīgos apstākļos kompensāciju izmaksā 39 cilvēkiem, turklāt to maksā tikai piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas un tikai tad, ja kompensācijas saņēmējs nestrādā. Sasniedzot pensijas vecumu, kompensācijas summu, kas gan neesot liela, pievieno vecuma pensijai. Tā kā šodien uzņēmumu ar kaitīgiem darba apstākļiem Lietuvā vairs neesot, arī šī kompensācija turpmāk netiek iekļauta likumā.
Jāpiebilst, ka Lietuvā darba stāžā vairs neieskaita mācību laiku augstskolās. Par to neapmierinātību pauž tie iedzīvotāji, kuri savu izglītību ieguvuši padomju gados.
Atraitņu un zinātnieku pensijas
Lietuvā pastāv atraitņu pensija. 1995. gadā, kad tika pieņemts jaunais pensiju likums, likumdevēji nodemonstrēja lielu pretimnākšanu pensionāriem, nobalsojot par šīm pensijām, kas paredz, ka pārdzīvojušais laulātais saņem 50% no mirušā dzīvesdrauga pensijas, ja pārdzīvojušais laulātais ir vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs. Savukārt mirušais varēja arī nebūt pensionārs.
Tomēr drīz vien atraitņu pensiju saņēmēji, redzot, cik atšķirīgas summas katram tiek izmaksātas – gan ļoti lielas, gan arī ļoti mazas, sāka protestēt, ka šāda kārtība neesot taisnīga. Pēc pusgada likumu mainīja – atraitņu pensiju no 50% samazināja līdz 20%. Tomēr protesti nerimās, tāpēc tagad visiem atraitņiem jau 12 gadus maksā vienādu summu – 70 litus (Ls 14,28) mēnesī.
Piešķirot atraitņu pensijas, svarīgi, lai ar laulāto kopā būtu nodzīvoti ne mazāk par pieciem gadiem, savukārt pārdzīvojušā laulātā vecums nedrīkst būt mazāks par 55 gadiem sievietēm un 60 – vīriešiem.
"Ja, piemēram, vīrs nomirst pirms manas 55 dzimšanas dienas, 70 litus man nekad neredzēt, jo atraitnes statusu esmu ieguvusi neīstajā brīdī," pavēsta Regīnas kundze. "Arī Latvijā esot sāktas runas par atraitņu algām, bet mums Lietuvā tā jau ir pagātne un izskan viedoklis, ka šādas pensijas nemaz neesot vajadzīgas." Regīnas kundze neslēpj, ka pret tām iebilst vientuļie cilvēki, kas visu mūžu vieni tikuši ar visu galā – viņiem izdzīvot arī tagad ar vienu pensiju ir grūtāk nekā laulātam pārim.
Lietuvā pastāv arī zinātnieku pensijas, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu. Biržu rajonā šādu pensiju saņem viens cilvēks.
R. Grickūniene uzskata, ka vienlaikus saņemt gan vecuma, gan šo speciālo pensiju neesot gluži taisnīgi. Iespējams, par šo pensiju saglabāšanu nāksies diskutēt, jo zinātnieku darbu var novērtēt arī citādi.
Iespēja ilgstošajiem bezdarbniekiem
Ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri bez darba bijuši vismaz 12 mēnešus, valsts piedāvā iespēju doties priekšlaicīgā pensijā – sievietēm no 55, vīriešiem – no 57,5 gadiem, ja viņiem ir 30 gadu darba stāžs. Ja izmanto priekšlaicīgo pensionēšanos, no aprēķinātās pensijas katru mēnesi atskaita 0,4%. Pēc pieciem gadiem, sasniedzot oficiālo pensionēšanās vecumu, šo procentu atlikušajai pensijas daļai vairs nepiemēro, taču klāt arī neko neliek – cilvēks turpina saņemt samazināto pensiju līdz mūža galam. Tas esot samērā skarbs nosacījums, un, kā uzsver "SoDra" nodaļas direktore, atskaitītie procenti esot lieli, tāpēc doties pensijā piecus gadus agrāk – tā esot nopietna izšķiršanās. Ieturētā pensijas daļa paliek valsts sociālajā budžetā, no kura pensijas saņem pārējie pensionāri.
Politiski represētās personas Lietuvā izsūtījumā vai apcietinājumā pavadītos gadus darba stāžā ieskaita attiecībā viens pret vienu. Iepriekš šos gadus rēķināja dubultā un pat vairāk. Tagad izskanējusi doma represētajiem izmaksāt vienreizēju kompensāciju. Bet atvieglojumu sistēma, kādu bauda Latvijas politiski represētās personas, Lietuvā nepastāv. Arī pensijā piecus gadus agrāk nedodas. Regīna smej: "Savu vīru varētu sūtīt uz Latviju, jo viņš ir politiski represēts."
***
VIEDOKĻI
Ķēstutis Taurs: "Man ir liels darba stāžs – skolā esmu nostrādājis 60 gadus kopš sešpadsmit
gadu vecuma, kad direktors mani pierunāja pastrādāt par fizkultūras skolotāju. Pensijā devos kā informātikas pasniedzējs. Esmu strādājis garas stundas, vienlaikus uzņemoties divus un pat trīs dažādus pienākumus. Tāpēc arī pensija ir liela, saņemu 1700 litus (Ls 346,80). Dzīvoju viens, bet man ar šo summu pilnīgi pietiek. Katru gadu dodos kādā ārzemju ceļojumā."
Vanda Kondrotiene: "Mana pensija par 38 gadu darba stāžu nav liela – tikai 800 litu (Ls 163,20). Esmu strādājusi vadošos amatos, biju internātskolas direktora vietniece, strādāju arī rajona izglītības pārvaldē, nu saņemu pensiju, par kuru nevaru atļauties ceļot uz ārzemēm vai atpūsties kūrortā. Vēl vairāk – ar uztraukumu jāgaida ziemas sezona, vai maksa par siltumu un gāzi celsies vai ne. Tā vienmēr ir bijis, ka skolotājus valsts ne pārāk atalgo. Toties ar prieku darbojos un vadu mūsu rajona senioru organizāciju "Trešās paaudzes universitāte"."
***
MINISTRA KOMENTĀRS
Donats Jankausks, Lietuvas sociālās drošības un darba lietu ministrs
Kā vērtējat pašreizējo pensiju sistēmu?
"Lietuvas sociālās nodrošinātības sistēma nav ideāla. Mēs redzam, ka sistēmā ir daži trūkumi, kurus izcēla nesenā krīze. Pašreiz vecuma pensija Lietuvā ir nedaudz mazāka nekā Latvijā vai Igaunijā un nestrādājošo pensionāru attiecība pret strādājošajiem cilvēkiem ir 1,7. Maz ticams, ka šī brīža situācijā mēs varētu plānot pensiju paaugstināšanu.
Acīmredzot, lai izvairītos no iespējamajām problēmām un sagatavotos gaidāmajiem izaicinājumiem, ir jāmaina pašreizējā sociālās nodrošinātības sistēma. Tātad sociālās nodrošinātības sistēmas reforma ir neizbēgama, un pēc tam, kad tā būs ieviesta, Lietuvā būs finansiāli stabilāka, ilgtspējīgāka un daudz skaidrāka sistēma nekā pašreizējā."
Kādas ir gaidāmās pārmaiņas?
"Sociālās nodrošinātības sistēmas reforma jau ir sākta – jūnijā Ministru kabinets apstiprināja sociālās nodrošinātības sistēmas reformas koncepciju. Tāpat jūlijā tika izveidota darba grupa, kurai ir jāiesniedz ierosinājumi ilgtermiņa sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmas reformas īstenošanai. Šos ierosinājumus uzklausīs un apspriedīs valdībā un seimā.
Protams, ļoti svarīga ir arī sabiedrības izpratne, tādēļ, lai uzlabotu reformas plānu, nākamā gada pavasarī paredzēta tikšanās ar pasniedzējiem un studentiem, zinātnes darbiniekiem un sociālajiem partneriem.
Ja viss notiks, kā iecerēts, jaunās sociālās nodrošinātības sistēmas ieviešana tiks sākta 2012. gadā."
***
CITUR EIROPĀ
Francijā joprojām notiek vērienīgas protesta akcijas, kur oktobrī apstiprināts plāns paaugstināt pensionēšanās vecumu no 60 līdz 62 gadiem.
Spānijā septembrī vispārējā streikā strādnieki iebilda pret pensiju iesaldēšanu un pret ieceri pensionēšanās vecumu paaugstināt no 65 līdz 67 gadiem.
Rumānijas parlaments septembrī apstiprināja pensiju reformu, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.
Nīderlandes politiķi šovasar paziņoja par ieceri pensionēšanās vecumu paaugstināt no 65 līdz 67 gadiem.
Grieķijā viena no plānotajām reformām ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 60 līdz 65 gadiem.
Vācija nolēmusi līdz 2029. gadam pensionēšanas vecumu paaugstināt līdz 67 gadiem.
Itālijas valdība šovasar nolēma no 2012. gada paaugstināt pensionēšanās vecumu valsts sektorā strādājošajām sievietēm līdz 65 gadiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
