Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 00:32
Vārda dienas: Lote, Šarlote
No 1. oktobra nav atļauts pacientus ar ātro palīdzību vest uz aprūpes slimnīcām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMP), no 1. oktobra nolemts ieviest eiropeisku kārtību. Ja, piemēram, samežģīts plecs, iecirsts rokā vai saasinājusies kāda hroniska kaite, pats var aizbraukt uz tuvējo aprūpes slimnīcu, kur šim nolūkam ir izveidots diennakts traumpunkts. Tādēļ nav nepieciešams saukt ātro palīdzību. Līdz šim ātrajiem bija ļauts aizvest turp slimnieku ar akūtām kaitēm, kas neapdraud dzīvību, taču no oktobra NMP vadība ir nolēmusi dzelžaini īstenot jau martā pieņemto Veselības ministrijas rīkojumu par hospitalizācijas kārtību valstī.Par baltu velti uz mājām netiksi
Tagad katrā NMP reģionālajā centrā pie sienas ir piesprausts ministrijas apstiprinātais plāns, lai dispečers varētu redzēt, uz kuru daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcu pacients vedams, ja viņam ir tāda vai citāda kaite. Plānā nav iekļauti nelielo slimnīcu traumpunkti, tāpēc ātrās palīdzības brauc tiem garām. Slimnieku, kuram, piemēram, ir traumēta kāja un nepieciešamas divas šuves, ko iepriekš varēja uzlikt traumpunktā netālu no mājām, tagad nogādā kādā no reģionālajām ārstniecības iestādēm. Uzliek šuves vai ieģipsē kāju un palaiž tajā pašā dienā mājās. Ja pacientam nav ar ko aizbraukt, ārsts var sazināties ar neatliekamās palīdzības dispečerdienestu un lūgt atļauju aizvest slimnieku ar ātrajiem. Bet ne jau par baltu velti. Ar ministrijas rīkojumu noteikts, ka šis pakalpojums sirdzējam maksās 28,21 latu neatkarīgi no attāluma. Arī tad, ja slimnieks atsaka ātrās palīdzības mediķiem doties uz reģionālo slimnīcu un lūdz, lai ved tepat uz traumpunktu, no viņa tiek pieprasīta minētā naudas summa.
Ko darīt, ja nav naudas, sava transporta un arī visi autobusi jau aizgājuši? Mediķiem ir tiesības vērsties sociālajā dienestā, lai saņemtu garantijas, ka dienests samaksās, skaidroja NMP Zemgales reģionālā centra vadītāja vietniece Rita Dobriņina. NMP vadītājs Armands Ploriņš uzsvēra, ka ātrajai palīdzībai nav jārisina valsts sociālās problēmas un nav jābrauc uz visiem izsaukumiem – ja cilvēkam neatliekamo palīdzību var sniegt traumpunktā, viņš turp var aizbraukt pats. Zvanot ātrajai palīdzībai 113, dispečers pateikšot, kā rīkoties, skaidroja A. Ploriņš.
Viņš norādīja, ka ātrajai palīdzībai nav jāveic taksometra pakalpojumi, pēc ārstēšanas izvadājot slimniekus pa mājām. Tikai tad, kad visi striķi trūkuši un nav nekādu citu iespēju nokļūt dzīvesvietā, var par samaksu lūgt ātrajiem aizvest. "Lai cilvēki parēķina, lētāk būtu izsaukt taksometru," secina A. Ploriņš. Bet daktere Dobriņina skaidroja, ka pārvešana mājās, protams, par norādīto samaksu, netiek atteikta gulošiem slimniekiem un citiem, kuriem grūti pārvietoties, taču arī viņiem jāmaksā.
Ciešas, bet ātros nesauc
"Nu jau esam nonākuši līdz tam, ka slimnieki baidās saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību pat bērniem, kad tā patiešām ir nepieciešama. Piemēram, saasinās astma, bet māte, uzzinājusi, ka bērnu aizvedīs daudzus kilometrus no mājām uz reģionālo daudzprofilu slimnīcu, gaida līdz nākamajai dienai, kad varēs aizbraukt līdz poliklīnikai, kas atrodas netālu no mājām," stāsta Aizkraukles slimnīcas vadītāja Alīda Vāne.
Vai cits piemērs. "Bērns sasitis roku, mediķi vēlas viņu vest uz traumpunktu Aizkraukles slimnīcā, taču dispečers NMP Zemgales reģionālajā centrā, ar kuru mums jāsaskaņo slimnieku hospitalizēšana, liek vest tikai un vienīgi uz Jēkabpils neatliekamās palīdzības slimnīcu. Arī uz Ogres slimnīcu nedrīkst, kaut gan tā atrodas 20 kilometrus tuvāk nekā Jēkabpils un pat bijām sarunājuši, ka tur uzņems," stāsta Aizkraukles brigāžu atbalsta punkta vecākā ārstu palīdze Sandra Erta.
Soli pa solim līdz slimnīcu slēgšanai
Diennakts traumpunktos strādā gan anesteziologs reanimatologs, ķirurgs, divas medicīnas māsas, tur ir iespēja iedot narkozi, ārstēt nekomplicētus lūzumus, mežģījumus, mīksto audu bojājumus, sašūt brūces un izdarīt citas nelielas operācijas, lai cilvēki nebūtu jāvadā kilometriem tālu. Ludzas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Atstupens neslēpa pārsteigumu, uzzinot, ka veselības aprūpes organizatori kā būtisku iemeslu, kāpēc slimniekus nevajadzētu vest tuvāk dzīvesvietai uz traumpunktu, min to, ka, lūk, lielajās slimnīcās noteikti saņemšot kvalitatīvāku palīdzību. "Ja sāk apšaubīt, ka ķirurgs ar 25 gadu darba stāžu nespēs sašūt brūci, tad skaidrs, ka drīzāk te izskatās pēc tā, ka nelielās aprūpes slimnīcas ir nolemts slēgt. Soli pa solim uz to iet, vedot garām mums pacientus," secina J. Atstupens.
Bet A. Vāne uzsvēra, ka visi ārsti Latvijā ir sertificēti pēc vienādiem noteikumiem, tāpēc viņu kvalifikācija Bauskā, Ventspilī, Liepājā un citur nedrīkst atšķirties, turklāt laukos nereti ārsti esot daudz gudrāki nekā Rīgā.
Bauskas slimnīcas vadītājs Uģis Zeltiņš: "Dīvaini, ka ārstu kvalifikācijas atšķirības kā iemesls slimnieku transportēšanai tikai un vienīgi uz reģionālajām daudzprofilu slimnīcām tiek minētas, labi zinot, ka nereti vieni un tie paši ārsti strādā gan mazajā aprūpes slimnīcā, gan arī reģionālajā centrā. Tikai tur viņi skaitās ļoti kvalificēti, bet, kad atbrauc uz aprūpes slimnīcu, tā kvalifikācija pēkšņi pazūd."
Naudas nav, bet ārstēšanu sadārdzina
Iegriežoties Jelgavas diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības daudzprofilu slimnīcas terapijas nodaļā, satiku no Bauskas apkārtnes atvestas slimnieces, kuras lielīja mediķus, bet kritizēja apstākļus, kādos jādzīvo. Palātas pārblīvētas ar slimniekiem, vakarā ievesta kāda psihiski nelīdzsvarota paciente, kura visu nakti ālējusies un neļāvusi pārējiem gulēt. Kāda cienījama vecuma dāma stāstīja, ka agrāk paaugstinātu asinsspiedienu apārstējusi turpat Bauskā, bet tagad atvesta uz Jelgavu. "Nesaprotu, kāpēc gan nevarēju palikt Bauskā. Kad par to interesējos, neviens tā arī nespēja paskaidrot," kundze brīnījās.
Ja slimnieks nonāk aprūpes slimnīcā, tad par katra pacienta ārstēšanu, neatkarīgi, cik ilgi slimnieks tur atrodas, valsts slimnīcai samaksā 93,60 latu. Par to pašu lokālā daudzprofilu slimnīca no valsts budžeta saņem 171 latu, reģionālā slimnīca – 244 latus, bet lielās Rīgas slimnīcas – 314 latus. Tātad, ja slimnieku, kuru varētu ārstēt mazās slimnīcas traumpunktā un dienas stacionārā, aizved uz lielāku ārstniecības iestādi, pacienta ārstēšana krietni sadārdzinās. Tā sadārdzinās ar katru reformas posmu, secina Bauskas un Aizkraukles slimnīcu vadītāji.
"Atstājot nesarežģītos gadījumus aprūpes nodaļās, tiktu racionālāk noslogots NMP dienests un vietējo slimnīcu resursi, bez vajadzības un lieka stresa apkārt nevadāti pacienti, netiktu pārslogoti daudzprofilu centri ar tiem neatbilstošu darbu," atzīst Aizkraukles slimnīcas ķirurgs Ēriks Vizulis.
Ludzas, Bauskas, Aizkraukles un Limbažu medicīnas iestāžu vadītāji, kā arī Medicīnas iestāžu biedrība gatavojas nosūtīt vēstuli veselības ministram Didzim Gavaram, NMP dienesta vadītājam A. Ploriņam un Latvijas Pašvaldību savienībai par NMP darba organizāciju un ārstniecības iestāžu kompetenču pārdali. Vēstules autori uzskata, ka NMP un VM vadības rīcība ir pretrunā ekonomikas, veselības aprūpes un veselā saprāta pamatprincipiem, jo, pirmkārt, neapmierina pacientus, otrkārt – ievērojami sadārdzina pakalpojumu (daudzi tūkstoši lieki nobrauktie kilometri, nesavlaicīgi sniegta medicīniskā palīdzība ievērojami sadārdzina turpmāko ārstēšanu) un, treškārt – palielinās laiks, lai nokļūtu pie pacienta, jo NMP brigādes daļu no darbalaika nodarbojas ar komercpārvadājumiem.
Bauskas un Ludzas slimnīcas vadība plāno traumpunktam piesaistīt savu ātrās palīdzības mašīnu ar mediķiem, lai atvestu tos pacientus, kuriem tur var palīdzēt.
Uģis Gruntmanis, Teksasas universitātes asociētais profesors, stāsta (žurnāls "Ir", 21. – 27. oktobris), ka Rietumeiropā un Amerikā ir izveidoti tā sauktie ārstu kooperatīvi, piemēram, septiņi ārsti apvienojas un vienu nakti nedēļā katrs no viņiem uzklausa pacientu zvanus. Ja iesāpas vēders, cilvēks pats nevar izlemt, vai tas ir nopietni. Piezvanot un saņemot ārsta rekomendāciju, un tad sazvanoties vēl pēc divām stundām, varētu novērst daudzus ātrās palīdzības saukšanas gadījumus, kas ir dārgi.
***
Uzziņa
Diennakts traumpunkti atrodas
Aizkraukles slimnīcā,
Bauskas slimnīcā,
Limbažu slimnīcā,
Ludzas rajona slimnīcā,
Priekules slimnīcā,
Rīgas rajona slimnīcā,
Saldus medicīnas centrā,
Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā,
Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā,
Līvānu slimnīcā,
Saulkrastu slimnīcā,
Rīgas 1. slimnīcā.
Traumpunktā sniedz ķirurģisko un terapeitisko palīdzību bērniem un pieaugušajiem, ja ir hipertoniskā krīze, spondiloze, radikulīts, galvassāpes, pneimonija, bronhīts, laringīts, angīna, bronhiālās astmas lēkme, alerģiskas reakcijas, insektu kodieni, hipertermija, sāpošs vēders, brūces, sasitumi, lūzumi, asiņošana.
Bauskas un Aizkraukles slimnīcu traumpunktos 9 mēnešos medicīniskā palīdzība sniegta vairāk nekā 3000 slimniekiem katrā. Kopš ātrajai palīdzībai nav atļauts vest turp slimniekus, pacientu skaits ir sarucis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
