Trešdiena, 2026. gada 11. novembris 10:58
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Katrai mantai policistu vai apsargu klāt nepieliksi, un apsardzes firmas iesaka – bez modernām tehnoloģijām neiztikt.Lauku ļaudīm vispirms pašiem jāparūpējas par savas mantas aizsardzību un jāsāk ar vienkāršām lietām, – uzskata drošības un apsardzes speciālisti. Ēku logiem un durvīm jābūt ciet, tehnikai diennakts tumšajā laikā jāatrodas apgaismotā vietā, kur garām mēdz iet cilvēki vai kuru virzienā ir logi; jābūt vērīgiem ne tikai pret savu, bet arī kaimiņu mantu; nedrīkst likt pie logiem un citās redzamās vietās vērtīgas lietas, kas zagļus var izprovocēt.
"Latvijas Avīze" turpina pētīt noziedzības situāciju novados. 29. septembrī un 13. oktobrī aprakstījām noziedzības ainu Kurzemē un Zemgalē, šoreiz – par Latgali. Savukārt speciālisti iesaka, kā saimniekiem labāk "bruņoties" pret kramplaužiem. Gādājot par savu iedzīvotāju drošību, dažas pašvaldības apsardzes firmām uzticējušas pat pašvaldības policijas funkcijas.
"Pirms diviem gadiem mūsu apsargi sāka valkāt bruņuvestes – likās, ka atgriežas trakie 90. gadi, jo katru nedēļu notika bruņotas laupīšanas. Tagad ir mazliet mierīgāk," situāciju raksturo apsardzes firmas "Evor" tehniskās apsardzes nodaļas vadītājs Juris Cīrulis. Tāpēc cilvēkiem jārēķinās, ka ar piesardzību vien ne vienmēr pietiek.
Sagādātā saimniecības tehnika mēdz būt tik dārga, sarūpētā manta tik vērtīga un zagšanas risks tik augsts, ka bez modernām apsardzes tehnoloģijām neiztikt. Traktorus un automobiļus J. Cīrulis iesaka aprīkot ar GPS novērošanas sistēmu – tā ir iespēja ar interneta un satelītu pavadoņu palīdzību redzēt tehnikas atrašanās vietu. "Evor" šāds pakalpojums maksā 10 – 20 latus mēnesī, kas, piemēram, attiecībā pret laba vairākus tūkstošus vai pat desmitus tūkstošus dārga traktora vērtību nav daudz.
Visām kaltēm vai noliktavām var uzlikt signalizāciju, kas ielaušanās gadījumā vienlaikus nosūta īsziņu uz saimnieka mobilo telefonu un apsardzes firmas pulti -– tās operators nosūta uz notikuma vietu apsardzes ekipāžu.
Runājot par videonovērošanas sistēmām, J. Cīrulis akcentē: "Diemžēl parastās kameras, kas tikai nofilmē un attēlu uzreiz nenosūta tālāk, parasti neko nedod: zādzība jau ir notikusi, zagļa seja visbiežāk nav redzama, un saimnieks paliek zaudētājos." Tāpēc vislabākā ir attālinātā videonovērošana, kas sūta signālu un videoattēlu apsardzes operatoram uz pulti: "Tā ir iespēja novērst zādzību, vēl pirms tā ir veikta, turklāt video tiek ierakstīts un visas zagļa darbības ir fiksētas."
Ko iesaka apsardzes firmas
Pagalmu un citu veidu teritoriju speciālists iesaka apsargāt ar infrasarkano staru detektoriem.
"Modernās tehnoloģijas nav lētas, iesākumā nepieciešamas investīcijas, taču, ja saimniecība ir liela, jau pēc pusgada salīdzinājumā ar fizisko apsardzi tās sāk atmaksāties."
Lētāk – biežāka viltus trauksme
Kā skaidro apsardzes tehnikas vairumtirgotāja SIA "Tektor" menedžeris Oļegs Meščerjakovs, apsardzes pakalpojuma cenas var stipri atšķirties, jo būtisks apstāklis, piemēram, ir apsargājamā objekta attālums līdz apsardzes postenim. Pakalpojuma cenu ietekmē arī tas, cik bieži ir viltus izsaukumi. Kā atzīst speciālists, jo lētāka apsardzes tehnika iegādāta, jo biežāki mēdz būt viltus izsaukumi. Piemēram, viena stara detektors var nostrādāt pat uz krītošām lapām, sniega krišanu, zāles šūpošanos vējā, par kaķiem nemaz nerunājot. Tāpēc menedžeris iesaka labāk izvēlēties trīs staru detektoru.
"Tehniku mēs varam uzstādīt visdažādāko, bet svarīgs ir arī cilvēciskais faktors, par kuru bieži piemirst," atgādina O. Meščerjakovs. "Piemēram, lielā objektā nostrādājusi signalizācija, apsardze atbraukusi, taču nedrīkst iet iekšā, jo uzņēmums nav rakstiski to atļāvis, bet kramplauži tikmēr ar visu sazagto pa otru pusi pazūd."
Policijas vietā
Apsardzes firma "A. Spīdola" sniedz pakalpojumus Kurzemē – apkalpo vairāk nekā 2000 objektus. Paralēli tam tā jau piecus gadus sadarbojas ar Pāvilostas novada domi, veicot pašvaldības policijas funkcijas. Šāda prakse Latvijā nav bieži sastopama. Par līdzīgu sadarbību uzņēmumam pašlaik norit sarunas arī ar Ventspils un Skrundas novada pašvaldībām. Par to, ka firma diennakts režīmā nodrošina divu cilvēku ekipāžu policijas funkciju izpildei, Pāvilostas pašvaldība uzņēmumam maksā 600 latus mēnesī. "Pēc būtības mēs veicam gan apsardzes, gan policijas funkcijas. Mūsu cilvēki labi pārzina vietējos apstākļus," stāsta "A. Spīdolas" valdes loceklis Aleksejs Semjonovs, uzsverot, ka šāda sadarbība ir veiksmīga. Tam piekrīt arī Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons: "Par apsardzes firmai maksāto naudu mēs varētu uzturēt tikai vienu pašvaldības policistu ar automobili, bet šajā gadījumā mēs izmantojam sešus cilvēkus, kas regulāri mainās, vienmēr ir gatavībā ar savu džipu doties uz jebkuru vietu."
***
Nelāgas kļūdas
Saimnieks nopirka seifu, bet to nepieskrūvēja; zaglim vajadzēja 22 sekundes, lai to nozagtu.
Noliktavā bija kustību sensori, taču tiem priekšā aizkrautas preces.
Objektā bija uzstādīta trauksmes poga, bet pārdevējs ielaušanās brīdī to nevarēja nospiest, jo pults ar pogu atradās citās telpās.
No apsardzes firmu prakses
***
Pierādījumu nav
Gada sākumā šoku piedzīvoja Balvu novada Tilžas pagasta zemnieks Jānis Silaunieks – janvāra pirmajās dienās kāds bija krāmējies gar viņa četriem bišu stropiem. Lācis? Nē, cilvēki. Bites un bišu mātes nosalušas. Zaudējumi – 516 lati.
"Vasarā arī cilvēki kādreiz līduši pēc medus, bet tad ir grūtāk, jo bites kož, bet ziemā gan vēl nekas tāds nebija gadījies. Tas ir dubulti krimināli, jo nozog ne tikai medu, bet arī nosaldē bites," teic J. Silaunieks. "Pēc labi izgrieztiem rāmjiem bija redzams, ka strādājuši profesionāļi."
Vietējam policijas iecirkņa pilnvarotajam kapteinim Zintim Krakopam vainīgo "bars" ir skaidrs, diemžēl pierādījumu nav. Zināms arī, kāpēc "bars" ziemas salā gājuši uz trīs kilometru attālo pļaviņu pie pamestas mājas un pēc tam tikpat daudz atpakaļ, – lai medu pārvērstu kandžā!
"Tajā barā ir cilvēki, kas regulāri grābājas, viens no viņiem sēdējis cietumā, vienam problēmas ar galvu – vienreiz manai policijas mašīnai riepas pārdūra, cits zadzis degvielu un metāllūžņus. Esmu ar viņiem runājis, bet ko tu sarunāsi?" spriež Z. Krakops.
Policists pagastā strādā kopš 2002. gada. Sākoties ekonomiskai krīzei, domājis, ka kriminogēnā situācija pasliktināšoties, lopus un tehniku sākšot zagt, bet tas neesot noticis. "Mēģinu iespēju robežās braukāt pa savu atbildības lauku – Tilžas, Vectilžas un Krišjāņu pagastiem –, lai redz, ka es visu redzu. Reiz braucu, skatos, viens piedzēries ceļa malā kārto dabiskās vajadzības – vedu uz atskurb-tuvi. Pa to laiku saņemu zvanu, ka Sudarbē veikals apzagts. Atskurbtuvē pārbaudu dzērāja kabatas, a tur smukas šķiltavas, konfektes. Prasu: kas iedeva? Brālis. Tā man abi veikala apzadzēji bija rokā. Citreiz atkal gaterī degvielu nočiepa. Aizbraucu pie aizdomās turamā un saku: štrunts par to benzīnu, vismaz kannas saimniekam atdod! Šis dod arī. Bet es sastādu protokolu."
***
Padomi
- "Apsardzes iekārtas ir labas, bet tās maksā lielu naudu un ne visi to var atļauties. Tiem, kas to nevar, jāpaļaujas uz policiju, sevi un jāsaprot zagļu psiholoģija. Pilsētās parasti zagļi izsit logu vai izlauž durvis un zog divas trīs minūtes, laukos – desmit piecpadsmit minūtes. Tāpēc domājiet, kur un kā glabāt vērtīgāko mantu."
"A. Spīdolas" valdes loceklis Aleksejs Semjonovs
- "Aicinu vienmēr nopietni izsvērt pašaizsardzības paņēmienus, jo īpašu apdomu prasa zagļa aizturēšana, izmantojot ieroci. Prakse rāda, ka no pašaizsardzības līdz likumpārkāpumam mēdz būt tikai viens solis."
"Evor" tehniskās apsardzes nodaļas vadītājs Juris Cīrulis
n"Ir labi savas prombūtnes laikā uzticēties kaimiņam, kurš uz savu mobilo telefonu saņems trauksmes zvanu vai īsziņu par ielaušanos jūsu mājoklī. Bet vispirms pārliecinieties, vai kaimiņam telefons vienmēr atrodas pie rokas un vai viņš nav bailīgs."
SIA "Tektor" menedžeris Oļegs Meščerjakovs
***
Arī zagļi pārceļas uz Īriju
Līvānu novada Rož-upes pagasta zemniekam Jāzepam Gutānam aizvedu mierinājumu: tieši tajā dienā tika notverti un pratināti divi zagļi, kas viņam 1. augustā bija nozaguši 1500 metru garu elektriskā gana vadu, simts plastmasas mietiņus un pašu elektriskā gana iekārtu. Kopējie zaudējumi: 260 latu.
Līvānu policijas iecirkņa priekšnieks majors Kaspars Smilškalns mani pie aizturētajiem zagļiem nelaiž, jo rit pirmās pratināšanas minūtes. Abi esot jauni vīrieši, sīvā mīlētāji, bezdarbnieki, viens jau bijis redzeslokā. K. Smilškalns stāsta, ka pēdējā laikā zogot gandrīz tikai tādi, kas jau iepriekš to darījuši, turklāt daļa no viņiem ir pārcēlušies uz dzīvi Anglijā un Īrijā. Kāda policijas darbiniece vasaras atvaļinājuma laikā aizbraukusi uz ārzemēm piepelnīties un ar pārsteigumu konstatējusi, ka daļa viņas klientūras jau tur bijusi priekšā. Vērtējot sabiedrības attieksmi pret zagļiem, iecirkņa priekšnieks ar nožēlu secina, ka cilvēki kļūst neatsaucīgāki: "Jūtams, ka ļaudis sāk zaudēt ticību tiesu sistēmai. Uz pirmo tiesas sēdi neierodas vainīgais, otrajā nav saslimušā advokāta, bet uz trešo sēdi cietušais vairs nebrauc, jo viņa ceļā iztērētais laiks un nauda jau sāk izmaksāt vairāk nekā nozagtā manta."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
