Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 08:40
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Attēlā: šogad izveidotajā šūšanas kabinetā Alla Kuruzo palīdz tiem, kas paši grib iemācīties šūt ar jaunajām šujmašīnām.Šodien Rīgā Centrālajā dzelzceļa stacijā atklās pasākumu "Rīga vieno: Cilvēki. Iespējas. Atbalsts", kas notiek Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ietvaros. Piedalīsies arī Eiropas gada Labas gribas vēstniece Vaira Vīķe-Freiberga, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras ikdienā sniedz palīdzību cilvēkiem. NVO dalīsies pieredzē, prezentēs labās prakses piemērus.
Viena no šādām nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāvji iedvesmo un atklāj, ko var izdarīt, lai sagādātu prieku vai palīdzētu grūtībās nonākušajiem, ir arī biedrība "Attīstības centrs – Dzīvo gudri" Zemgales ciemā. Visi projekti tapuši, uzklausot iedzīvotāju vajadzības un mudinot viņus iesaistīties savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, teic Herta Elza Šalkovska, biedrības "Attīstības centrs – Dzīvo gudri" valdes priekšsēdētāja. Nu viņa var lepoties arī ar šūšanas kabinetu, kas iekārtots šogad par Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda "Leader+" līdzekļiem.
Noslēgumam tuvojas Eiropas Savienībā izsludinātais gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tā laikā īstenotas daudzas aktivitātes. Informatīvas kampaņas un reālajā dzīvē nepieciešami risinājumi – cik tie ir savietojami un cik šādu īpašu gadu izsludināšana tiešām ļauj cīnīties ar nabadzību un sociālo atstumtību? Par to saruna ar Eiropas gada Labās gribas vēstnieci Eiropā Vairu Vīķi-Freibergu. Viņa šodien Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā atklās arī pasākumu "Rīga vieno: Cilvēki. Iespējas. Atbalsts".
– Kādu jūs redzat savu lomu šajā kampaņā?
V. Vīķe-Freiberga: – Šo jautājumu es uzdevu kā pirmo brīdī, kad mani uzrunāja uzņemties šos pienākumus. Pārfrāzējot aicinātāju teikto, var sacīt tā – ļaudis, kuri ir atpazīstami ar to, ko viņi dara un runā, palīdz mest tādas kā starmeša gaismas uz kādu aktuālu problēmu vai jautājumu, kuram nolemts pievērst uzmanību. Fokusējot šo gadu tieši uz nabadzības apkarošanu, bija doma atgādināt visiem par šo problēmu, par nepieciešamību ar to cīnīties, jo tā ir visapkārt un visur. Tā kā visas problēmas pasaulē nav iespējams risināt vienlaikus, ir labi, ka ik gadu ko vienu izceļ īpaši. Tādējādi ir iespējams piesaistīt zināmu daudzumu cilvēku, piemēram, nabadzības skartos, kuri bez šādām akcijām nebūtu zinājuši par to, kādi resursi viņiem ir pieejami. Bet tiem, kurus nabadzība nav skārusi, šī ir iespēja saprast, ko darīt, lai palīdzētu citiem tikt pāri nabadzības slieksnim.
– Vai šā gada laikā esat jutusi ieguvumu? Vai cilvēki ir ieklausījušies un spējuši kādu problēmu atrisināt?
– Uzskatu, ka Latvijā mēs esam ļoti neveiksmīgi šo cīņu pret nabadzības apkarošanu trāpījuši tajā pašā gadā, kad pie mums ir vēlēšanas. Tā kā Eiropas Savienības atvēlētie līdzekļi lielā mērā katrā dalībvalstī prasa partnerus, kas tos var absorbēt un ar tiem rīkoties, tad man šķiet, ka šis gads ar vēlēšanu kampaņām ir palēninājis to tempu, ar kādu Latvija būtu varējusi iesaistīties visos nabadzības gada apkarošanas projektos. Turklāt mūsu skaudrā nepieciešamība mazināt budžeta izdevumus nav ļāvusi, piemēram, Labklājības ministrijai kā ES partnerim savos projektos uzņemt tādus apgriezienus, kādus ar Eiropas palīdzību viņi būtu varējuši uzņemt.
Tādēļ šā gada dažādie pasākumi Latvijā notikuši iespēju robežās. Katrā no tiem ir kāds rezultāts sasniegts, kaut vai – tagad ir viegli pieejama informācija, kur cilvēks var meklēt palīdzību, jo ļoti bieži ļaudis sēž kā nelaimes čupiņas savā stūrī un nekustas ārā no sava dzīvokļa, neapjēdzot, ka visapkārt ir palīdzīgas iestādes, palīdzīgas privātās rokas, labdarības organizācijas. Vai tā būtu zupas virtuve, vai varbūt atrodas kāds, kas palīdz malku sagādāt…
– Tad, jūsuprāt, šis nav tikai kārtējais kampaņveidīgais runāšanas un bukletu dalīšanas pasākums bez lielas jēgas?
– Jēga ir vispirms atgādināt valdībai un ministrijām viņu pienākumus tieši sabiedriskā jomā. Pašvaldībām jāatgādina viņu loma un tas, kādi pieejamie resursi tām jāaktivizē. Jāteic, ka Latvijā viskonkrētākais ir nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo darbs. Tas ir attīstījies kopš neatkarības atgūšanas, jo pirms tam šādu tradīciju nebija. Tādēļ domāju, ka šādi konceptuāli atgādinājumi ir vēl svarīgāki nekā konkrēta izdarīta lieta.
– Vai esat tikusies arī ar citu valstu Labās gribas vēstniekiem? Kāda ir viņu izpratne par sociālo atstumtību un nabadzību – vai tāda pati kā Latvijā?
– Man bija sarunas ar cilvēkiem Briselē, kuri šo kampaņu organizē. Viņi meklēja partnerus, lai saprastu, kurā zemē kas notiek. Piemēram, Ungārijā nabadzības gada ietvaros rīkotā konference bija fokusēta tieši uz universitāšu darbu, cik liela loma tajā ir inovācijām, kas palīdzētu ilgtermiņā uzlabot labklājību. Savukārt Vācijā, Frankfurtes starptautiskajā mesē, bija pieaicināta Argentīna. Šīs valsts izglītības ministrs un nozares speciālisti stāstīja par to, kā Argentīna cīnās ar analfabētismu. Mums, Latvijā, paldies Dievam, analfabētisms savā burtiskajā nozīmē jau sen vairs nav akūta problēma, bet tā turpina tāda būt visā pasaulē, kur ir desmitiem miljonu analfabētu.
– Ko jūs atbildētu tiem cilvēkiem, kuri, īpaši neiedziļinoties, saka: "Kāda man jēga no šīm akcijām? Man ēst gribas šodien, man šodien vajag darbu, man šodien jāapģērbj bērni!"?
– Eiropas Savienība nesen pieņēma hartu, kurā līdzās parastajām cilvēktiesībām, ar ko Eiropa lepojas kā ar savu pienesumu cilvēces attīstībai un humānismam, – pulcēšanās, izteiksmes brīvībai, tiesībām uz dzīvību –, iekļautas arī tiesības uz solidaritāti. Visa šā gada akcija šo solidaritāti atgādina. Ja cilvēks saka: mani neinteresē nekas cits kā vien tas, ko pašam bāzt mutē, tad viņš demonstrē absolūtu solidaritātes trūkumu un nevēlēšanos paskatīties tālāk par savu degunu uz to, kas notiek apkārt. Lai cik akūtas būtu pašu problēmas, es tomēr jebkuru mudinātu paskatīties tālāk, lai ieraudzītu, ka arī viņam palīdzība ir pieejama. Taču vēl labāk ir, ja domā par savu dzīvi tālākā perspektīvā, lai uzlabotu to ne tikai šodien, aizejot uz zupas virtuvi vai atrodot malku savam dzīvoklim, bet – kā padarīt sevi kvalificētāku, lai, meklējot darbu, būtu lielākas izdevības. Šādu akciju nolūks ir parādīt cilvēkam, ka iespēju ir daudz vairāk, nekā pirmajā brīdī šķiet. Nav tikai balts vai melns – ir tūkstošiem pelēkā toņu. Lai uzlabotu savu un citu cilvēku dzīves kvalitāti, iespēju ir dučiem un simtiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
