Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 19:20
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
2011. gada budžets būšot pēdējais, kurā jāveic tik nopietna izdevumu samazināšana
Nākamā gada budžeta sabalansēšanai, pirmkārt, jāīsteno valsts sektora reformas ar mērķi maksimāli ietaupīt izdevumus, tikai pēc tam var ķerties pie nodokļu paaugstināšanas, uzskata finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.
Pēdējās dienās publiski izskanējušie izteikumi par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu līdz 22 vai pat 23% ir uztverti, nevērtējot kontekstu un apstākļus, kādos šī ideja pausta. Tā apgalvo gan valdības, gan Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
"Valdībā ideja palielināt PVN pamatlikmi ne reizi nav pat diskutēta," saka premjera Valda Dombrov-ska preses padomniece Līga Krapāne.
"Finanšu ministrijai nav dots uzdevums veikt aprēķinus PVN palielināšanai," tā saka FM sabiedrisko attiecību speciālists Aleksis Jarockis, piebilstot, ka ministrija šobrīd izstrādā ļoti daudzus un dažādus piedāvājumus nākamā gada budžeta sabalansēšanai.
Jābeidz stumdīt papīrus
Finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks apstiprina, ka viņš, pirmkārt, nākamā gada budžeta sabalansēšanas iespējas redz valsts izdevumu taupīšanā. Turklāt – nevis uz valsts iestādēs strādājošo algu, bet uz reālu strukturālo reformu rēķina.
"Beidzot ir jāmaina nozaru ministru domāšana, joprojām valsts naudas apsaimniekošana notiek pēc iesīkstējušām ieražām, jo īpaši veselības un izglītības nozarēs," saka A. Vilks, piebilstot – aizdevēji pret Latvijas centieniem sabalansēt budžetu būtu daudz pielaidīgāki, ja redzētu kaut vienu reāli notikušu strukturālu reformu. Šajā ziņā A. Vilks cer uz sociālo partneru – sabiedrisko organizāciju – atbalstu, kas ļoti labi redz, kur joprojām notiek "bezjēdzīga papīru stumdīšana".
Šajā ziņā A. Vilka viedoklis sakrīt ar pašreizējā finanšu ministra Einara Repšes teikto vakar pēc tikšanās ar prezidentu. Arī viņš aizrādīja uz ministriju nelietderīgiem tēriņiem, bet brīžos, kad naudas pietrūkst, tā tiekot pieprasīta no budžeta neparedzēto gadījumu programmas. FM kopējā nostāja – iespējas taupīt ir, neskatoties uz nozaru iebildumiem.
A. Jarockis: "Mēs zinām, kāda bija nozaru ministriju attieksme uz valsts funkciju auditu. Tas tika nodēvēts par neīstenojamu un neapspriežamu. Vienlaikus pat Valsts prezidents Valdis Zatlers ir norādījis, ka nelietderīgi tēriņi ir jāierobežo un gudrs ministrs atradīs iespējas, kā to izdarīt."
Jāņem vērā, ka Latvijai nākamgad jānodrošina budžeta deficīts 6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Precīza budžetā ietaupāmā summa pagaidām nav zināma, bet, ņemot vērā šā gada pirmā pusgada IKP tendences, tā tiek lēsta robežās no 350 līdz 390 miljoniem latu.
Idejas par nodokļiem atšķiras
Vērtējot nodokļu palielināšanas iespējas, A. Vilks uzskata, ka mājokļa nodokļa likme būtu "apmēram pāris reižu paaugstināma", vienlaikus rūpīgi pārskatot kadastrālās vērtības Rīgā un Jūrmalā, kur šāds lēmums pārmērīgi palielinātu nodokļa maksājumu.
PVN likmes ir diskutējamas tikai tad, ja nozaru ministri kategoriski atsakās pieņemt izšķirošus lēmumus par valsts budžeta izdevumu samazināšanu. Iespējas paaugstināt samazinātās likmes ir visai ierobežotas, jo, ņemot vērā cilvēku maksātspēju, ir grūti izšķirties par PVN palielināšanu siltumam vai elektroenerģijai. Savukārt PVN palielināšana grāmatām vai tūrismam lielu ienesumu valsts budžetā nedošot.
Attiecībā uz PVN likmēm E. Repšes un A. Vilka viedokļi nedaudz atšķiras, jo pašreizējais finanšu ministrs uzskata – samazinātās PVN likmes būtu jāpalielina.
Lielākas iespējas budžeta papildināšanai A. Vilks redz pensiju otrā līmeņa iemaksu pārnešanā uz valsts budžetu, neskatoties uz starptautisko aizdevēju iebildumiem.
Slēptās rezerves ir ēnu ekonomikas apkarošanā. A. Vilks min, ka nodokļu nemaksātāju apkarošana un nodokļu amnestija var budžetam ienest papildu summas, tiesa, šobrīd nav prognozējams, cik lielas.
Nākotni sola labāku
Gan E. Repše, gan A. Vilks ir vienādās domās par tuvākās nākotnes perspektīvām. E. Repše vakar norādīja, ka 2011. gada budžets būšot pēdējais, kurā būs jāveic tik nopietna izdevumu samazināšana. Arī A. Vilks uzskata, ka jau nākamgad varam sagaidīt vairākas labas ziņas gan saistībā ar ekonomikas atlabšanu, gan ar ēnu ekonomikas apkarošanu.
Valstij šobrīd visiem spēkiem jācenšas noturēt iegūto augsto uzticamību, kas, savukārt var vainagoties ar valsts kredītreitinga paaugstināšanu. Tas dotu labākas iespējas valsts parāda izdevīgai pārfinansēšanai un iespējas izdevīgāk pārdot valsts kapitāla daļas atsevišķos uzņēmumos.
A. Vilks: "Valsts kredītreitinga paaugstināšana varētu notikt jau nākamgad. Tādējādi jau nākamā gada beigās vai 2012. gada sākumā mēs varētu sākt runāt, piemēram, par "Latvijas Mobilā telefona", "Lattelecom", "Parex", "Air Baltic" un citu valstij ne tik svarīgu uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu". Šīs summas gan netiktu ieskaitītas valsts budžetā, bet gan novirzītas valsts parāda segšanai vai sociālā budžeta palielināšanai.
Vaicāts par darbaspēka nodokļu samazināšanu, A. Vilks saka – nākamgad šis slogs vēl varētu saglabāties, taču, ja ekonomika veiksmīgi atveseļosies, vispirms lems par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, vēlāk – par 26% lielā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu.
A. Vilks gan teic – šobrīd par valsts budžeta sabalansēšanu viņš varot spriest tikai teorētiski, jo daudzi FM veiktie aprēķini un citi apstākļi, kas var ietekmēt nākamā gada budžeta sastādīšanas gaitu, viņam vēl nav detalizēti zināmi.
***
UZZIŅA
Šobrīd FM budžeta konsolidācijas priekšlikumus gatavo, ņemot vērā jau maijā publiskotās nodokļu un nodevu politikas pamatnostādnes, kā arī vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Paralēli tiek gatavoti alternatīvie priekšlikumi, kas cita starpā paredz arī PVN pamatlikmes paaugstināšanu, gadījumam, ja valdība nespēj vienoties par budžeta izdevumu samazināšanu.
Nodokļu un nodevu politikas pamatnostādnes paredz palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, vienlaikus sakārtojot kadastrālās vērtēšanas kritērijus, samazināto PVN likmju atcelšanu preses izdevumiem, siltumam, medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, sabiedriskajam transportam, siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un grāmatām. Tāpat tiek apsvērta nodokļu piemērošana luksusa precēm – ekskluzīvām automašīnām, motorlaivām un lidaparātiem.
Ar nodokļiem neapliekama minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana šobrīd netiek vērtēta.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003