Otrdiena, 2026. gada 10. novembris 10:40
Vārda dienas: Mārcis, Markuss, Mārtiņš
Rīt Latvijai svētki. Valsts dibināšanas 92 gadus svinēs ne tikai latvieši, bet arī daudzi mūsu valstī dzīvojošie un strādājošie citu tautību pārstāvji. Mūsu uzrunātajiem ļaudīm ir dažādas nodarbošanās, tāpēc katram vaicājām vērtējumu par latvieti atbilstīgi viņa profesijai. Tāpat sameklējām arī divus latviešus, kuriem ir tik brīnišķīgs uzvārds – Latvietis.Rīt Latvijai svētki. Valsts dibināšanas 92 gadus svinēs ne tikai latvieši, bet arī daudzi mūsu valstī dzīvojošie un strādājošie citu tautību pārstāvji. Mūsu uzrunātajiem ļaudīm ir dažādas nodarbošanās, tāpēc katram vaicājām vērtējumu par latvieti atbilstīgi viņa profesijai. Tāpat sameklējām arī divus latviešus, kuriem ir tik brīnišķīgs uzvārds – Latvietis.
Vai latvietis ēd, dzīvo, domā veselīgi? Atbild Hosams Abu Meri, ārsts, libānietis. Vai latvietis ir ēdelīgs cilvēks vai ēdiena baudītājs? Atbild Havjers Garsija, pavārs un mākslinieks, meksikānis. Vai latvietis ir liels lasītājs? Par to spriež Juka Rislaki, publicists, soms. Vai latvietis patiešām ir labs dziedātājs? Atbild Veronika Plotņikova, dziedošā aktrise, krieviete. Vai latvietis ir vieglprātīgs, "lidinās pa mākoņiem"? Par to prāto Sebastians Jorge Azars, "Air Baltic" pakalpojumu kvalitātes vadītājs, urugvajietis ar itāļu saknēm. Vai latvietis ir zinātkārs? To zina Lidija Kravčenko, Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktore, ukrainiete. Vai latvietis ir strādīgs? Atbild Jānis Latvietis, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, ilggadējs Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors. Vai latvietis ir patriotisks? To vaicājām Lindai Latvietei, studentei.
Katram uzrunātajam lūdzām arī izteikt novēlējumu Latvijai un latviešiem svētkos.
*
Hosams Abu Meri, ārsts, libānietis
Vai latvietis ēd, dzīvo, domā veselīgi?
Latvietis pavisam noteikti nav veselīgs un nedzīvo veselīgi! Viņa dzīve ir tāla no ideālā modeļa. Turklāt pēdējos divos gados ekonomiskās krīzes dēļ dzīvesveids kļuvis pavisam neveselīgs – to ietekmē naudas trūkums un steiga, stress, raizes par rītdienu: vai būs darbs, vai varēs atļauties visnepieciešamākos tēriņus... Savā praksē novēroju, ka, ienākumiem strauji rūkot, cilvēki retāk apmeklē ārstu un smagāku slimības gadījumu skaits ir palielinājies. Cilvēki uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem gaida rindā, un kaites pa to laiku tiek ielaistas, rodas komplikācijas. Mēdz jau arī teikt, ka visas slimības "rodas galvā", un, patiešām, latvieši nav optimisti. Pēdējā laikā cilvēki ir tieši ieslīguši negācijās, dzīvo bez ticības rītdienai un valsts nākotnei, un tas ietekmē pašsajūtu. Vajadzētu censties domāt pozitīvāk, saskatīt arī lietu gaišo pusi. Kaut vai, ja nav nekā cita, par ko priecāties, no rīta mosties ar domu: "Paldies Dievam, ka esmu vesels un ir šodiena, ko dzīvot."
Novēlu, lai mums, latviešu tautai, būtu mīlestība – gan pret saviem tuvākajiem, gan savu valsti un zemi. Patriotisms šodien ir vairāk vajadzīgs nekā treknajos gados. Mums jāapzinās, cik liela vērtība ir neatkarīga valsts. Tā ir liela likteņa dāvana, un paldies visiem, kas par to savulaik karojuši un šodien ar savu darbu stiprina!
*
Havjers Garsija, pavārs un mākslinieks, meksikānis
Vai latvietis ir ēdelīgs cilvēks vai ēdiena baudītājs?
Ēšanas paradumi atšķiras Rīgā, kur vairāk ienāk cittautu virtuve, ir liela restorānu izvēle, un pārējā Latvijā, kur dominē tradicionāli latviskās receptes. Tomēr latvietim visur un allaž patīk labi paēst! Pirms krīzes latvieši biežāk atļāvās aiziet vakariņās uz restorānu, izbaudīt pavārmākslas smalkumus, bet pēdējā laikā biežāk pērk pārtiku veikalā un gatavo mājās. Kāda ir vidējā latvieša gaume? Pirmajā vietā, bez šaubām, ir cūkgaļa, desas, gaļas kūpinājumi, tad nāk vista, liellopu gaļa, zivis. Es latviešiem ieteiktu atgriezties pie saknēm: kaut ko dārziņā izaudzēt pašiem un likt to galdā. Paša audzēti kartupeļi, āboli un ķirbji garšo labāk, un nav jāšaubās ne par produktu izcelsmi, ne par nevēlamām ķimikālijām. Vārdu sakot, tas, kas agrāk bijis parasts, nu kļuvis par ekskluzīvu un iet ar marku "bioloģiski audzēts".
Svētkos novēlu: lai svinam šos – 92. Latvijas pastāvēšanas svētkus – un mūsu pēcteči lai svin vēl simtus! Lai katru gadu kultūras un nacionālās vērtības pieņemas spēkā!
*
Veronika Plotņikova, dziedošā aktrise, krieviete
Vai latvietis patiešām ir labs dziedātājs?
Jā, latvieši patiešām ir dziedātāju tauta. Te nekas nav pārspīlēts. Mums Rīgas Krievu teātrī ir daudz mazāk dziedošo aktieru nekā jebkurā latviešu teātrī. To, ko krievu aktieris nevar izdziedāt, viņš uz skatuves nospēlēs, bet dziesma ir mūzika, un dažkārt vienkārši ir jānodzied. Piemēram, Raimonda Paula melodijas ir skaistas un plūstošas, un mūzika, manuprāt, ir visskaistākā no mākslām. Attīstītās kordziedāšanas tradīcijas, manuprāt, liecina, ka latvieši dziedot ļoti labi jūt cits citu, atrodas savstarpējā saskaņā, viņi necenšas pārkliegt cits citu vai izcelties uz citu fona. Var just, ka dziedāšana ceļ latviešu nacionālo pašapziņu. Esmu ievērojusi, ka latvieši sevi bieži kritizē, ir teicieni: "Kur divi latvieši, tur trīs partijas", ka latvieši esot skaudīgi, nenovīdīgi. Bet jāpatur prātā arī atziņa, ka visu iepazīstam salīdzinājumā, un man šķiet, ka velti latvieši sevi par tādām lietām grauž.
Valsts svētkos mums visiem novēlu mieru, savstarpējo sapratni, kā arī apziņu, ka valsts nākotne būs atkarīga no mums katra, no tā, ko darīsim, domāsim, runāsim.
*
Juka Rislaki, publicists, soms
Vai latvietis ir liels lasītājs?
Jā, latvietis, galvenokārt latviete, ir liela lasītāja. Viņā ir daudz no dainām gūtas gudrības. Latvieši ir arī pateicīgi lasītāji, viņi mīl rakstniekus un dzejniekus, tieši tāpat kā mēs, somi. Bet Latvijā atbildīgos amatos ir cilvēki, kuri pavisam noteikti nelasa grāmatas. Žēl, ka mūsdienās grāmatas Latvijā iekrīt kā "melnā caurumā": mediji nepilda savu pienākumu un nestāsta par jaunajām grāmatām, nepublicē kritikas. Cilvēkiem nepietiek naudas, lai pirktu grāmatas, tāpēc bibliotēkas ir svarīgākas nekā jebkad agrāk.
Mūsdienās 92 gadus veca valsts ir vēl samērā jauna un var paveikt daudz. Mums, somiem, nākamajā mēnesī būs 93. valsts dzimšanas diena. Novēlu latviešiem visu labāko, un liekas, ka pirmo reizi kopš ilgiem laikiem šim vēlējumam ir arī reāls pamats.
*
Sebastians Jorge Azars, "Air Baltic" pakalpojumu kvalitātes vadītājs, urugvajietis ar itāļu saknēm
Vai latvietis ir vieglprātīgs, "lidinās pa mākoņiem"?
Rīgā ierados 2008. gada rudenī. Sākotnēji vietējie man likās pārāk nopietni un noslēgti. Bet pēc diviem Latvijā pavadītiem gadiem un tuvāk iepazīstot latviešus, droši var teikt, ka latvieši lidinās gaisā, nevis sapņo vai staigā pa mākoņiem, meklējot to zelta maliņas. Un šī lidināšanās vairāk izpaužas kā garīgs pacēlums un izteikts romantisms, kas novērojams daudzās ikdienas situācijās, it īpaši svētku reizēs. Piemēram, kur vēl pasaulē vienkopus var redzēt 30 000 dziedošu cilvēku, kas ar savu pozitīvo enerģijas lādiņu spēj aizkustināt ikvienu klausītāju? Tas ir vienreizēji! Vērojot šo unikālo pasākumu, pārņem sajūta, ka arī tu esi viens no viņiem, lai arī nāc no citurienes. Spilgti atmiņā man palikuši vasaras saulgrieži, kad gaisā virmo tāda kā mistiska vibrācija; nav pat jābūt latvietim, lai to izjustu. Katru gadu it kā notiekas viens un tas pats – vainagu pīšana, alus un siera baudīšana, lēkšana pār ugunskuru, rīta peldes kailiem pretī saullēktam vai noslēpumainā papardes zieda meklēšana –, bet ik gadu liekas, ka tas viss notiek pirmo reizi. Tur arī izpaužas romantisma gars, kad spējat radīt paši sev svētkus un priecāties pēc sirds patikas. Jums pat Brīvības iela ir katrā lielākā vai mazākā pilsētā. Tas tiešām ir jauki! Latvieši ieviesuši paradumu pasniegt ziedus it visur un visās dzīves situācijās – pat lidojumā 10 km augstumā, kur vienmēr spīd saule!
Visiem latviešiem svētkos novēlu – "Volar alto!" jeb "Lidojiet augstu!"
*
Lidija Kravčenko, Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktore, ukrainiete
Vai latvietis ir zinātkārs?
Jā, ir, turklāt spējīgs un radošs! Mēs (te es domāju visus Latvijai sirdī piederīgos cilvēkus; man nepatīk vārds "Latvijas iedzīvotāji", vajadzētu reiz izdomāt vienu apvienojošu vārdu) esam ļoti spējīgi apgūt valodas. Paraugieties, cik mūsu mazajā valstī ir mācību iestāžu, un augstskolas ir pilnas ar studentiem! Tas liecina, ka izglītība ir pieprasīta. Un mēs spējam veidot jaunus produktus. Mūsu datorspeciālisti spēj atrast darbu daudzviet pasaulē, un lietišķās matemātikas speciālisti tāpat. Mēs esam daudzpusīgi. Es kā skolas direktore vēlos, lai mūsu izglītība būtu tik konkurētspējīga, ka valsts ekonomika ietu augšup! Es vēlētos, lai Latvija ir bagāta ar resursiem un cilvēkiem un veidotos tāda sabiedrība, kurā ļaudīm nav jāraizējas par savu bērnu nākotni.
Saviem skolēniem un visiem bērniem Latvijā novēlu – lai Latvija paliktu neatkarīga valsts, neraugoties uz to, kādās savienībās tā būtu iesaistīta. Mums ir jāatstāj mantojumā šī skaistā zeme bērniem, kas te vēl dzims. Lai tajā nesaimnieko tādi, kuriem šī zeme nav ne dzimtene, ne arī viņi to mīl, bet tikai izmanto. Man ļoti gribētos, lai te dzīvo cilvēki, kuri mīl šo zemi!
Svētdien pie jūras vēroju sauli un mākoņus – tas bija fantastisks skaistums – un tādos brīžos es domāju – Dievs, saglabā šo skaistumu Latvijai!
*
Jānis Latvietis, LZA goda loceklis, ilggadējs LLU profesors, Dr. Habil. agr.
Vai latvietis ir strādīgs?
Diemžēl bieži vien situācija ir tāda pati kā padomju laikos, kad viens strādā, bet trīs vai četri noskatās... Ir izveidojušies divi dažādu cilvēku slāņi. Tagad ar pabalstiem un atvieglojumiem ir nonākts pie tā, ka diezgan daudzi negrib vispār strādāt, jo ir pārāk slinki: viņiem pat dod zemi kartupeļu audzēšanai, bet cilvēki nevēlas tos kopt, cer tikai uz pabalstiem. Man sāp sirds, ka daļa latviešu ir zaudējuši darba tikumu. Jau ulmaņlaikos bija anekdote par saulesbrāli, kurš guļ Daugavas krastā un rokā tur zīmīti ar uzrakstu "Bez pieciem latiem nemodiniet!". Otra daļa strādā labprāt, taču, tā kā valstī optimizē un reorganizē iestādes, samazina darbavietas, daudzi netiek pie darba Latvijā, viņiem jābrauc pelnīt maizi ārzemēs. Novēlu visiem nezaudēt darba prieku!
Visiem Latvijā – vairāk ražīga darba un mazāk kašķēšanās!
*
Linda Latviete, studente
Vai latvietis ir patriotisks?
Manuprāt, latvietis ir patriotisks un mīl savu valsti un savu zemi. Tomēr jāteic, ka pēdējo gadu notikumi, valdības attieksme un pieņemtie lēmumi nevairo patriotisma saglabāšanu. Par kādu patriotismu var būt runa, ja cilvēki ir spiesti pamest savu valsti, lai pelnītu naudu savai un tuvinieku eksistencei? Kādēļ Latvijas pilsoņiem būtu jāmīl sava valsts, ja cilvēkiem tajā netiek nodrošināta ne cilvēku cienīga veselības aprūpe, ne izglītība, ne vecumdienas? Vai varbūt latvietim jābūt patriotam tādēļ, ka viņa tēvu tēvi cīnījās par brīvu Latviju? Tā, manuprāt, ir spekulācija uz seniem, turklāt citu cilvēku nopelniem. Manuprāt, latvietis sevi nevar saukt par patriotu, ja tikai vienreiz gadā, 11. novembrī, pie Rīgas pils aiziet nolikt svecīti. Patriotisms nozīmē to, cik katrs no mums grib un spēj dot mūsdienu Latvijai, lai to attīstītu ilgtermiņā, lai tiktu sakārtota valsts iekārta un likumi, lai tiktu mainīta un atveseļota cilvēku doma par to, kas ir un kādam ir jābūt latvietim. Manuprāt, šī latvietības apziņa lielā mērā ir zudusi latviešos, diemžēl...
Valstij – domājošus latviešus! Savukārt latviešiem novēlu, lai cilvēki apdomā un novērtē, kādēļ vispār mums ir šie svētki, ko tie nozīmē Latvijai un mums pašiem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
