Rīga 27°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 24. maijs 12:08
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
"Dievs, svētī Latviju!"
18. novembra rītā daudzi cilvēki apmeklēja ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, pateicoties Dievam par mūsu valsti un aizlūdzot par tās nākotni kopā ar Latvijas valsts amatpersonām un Latvijas baznīcu vadītājiem.
Dievkalpojumā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers ar dzīvesbiedri Lilitu Zatleri, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, deputāti Atis Lejiņš, Kārlis Šadurskis, Lolita Čigāne, Staņislavs Šķesters, Imants Lieģis un citi politiķi. Tāpat bija ieradies Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Rīgas mērs Nils Ušakovs un Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs, un citas valsts un pašvaldības amatpersonas, kā arī ārvalstu diplomāti.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags uzrunā mudināja domāt, ka dzīvot savā valstī nozīmē būt starp savējiem: "Valsts ir svinama, ja tā ir sava. Par savu valsti strēlnieki cīnījās brīvības cīņās. Savu valsti cēla un veidoja mūsu ievērojamie valstsvīri un tautsaimnieki. Savas valsts zaudējumu mēs cietām okupācijas gados un nēsājām sirdī cerību par tās atjaunošanu. Par savu valsti stāvējām Baltijas ceļā un barikādēs. Pat hokeja draugi ceļo pa pasauli, lai justu līdzi savas valsts vienībai. Neko no tā visa neviens nedarītu svešas valsts dēļ.
Kādēļ ir tik svarīgi, lai valsts būtu sava? Kādēļ cilvēki par šo mazo vārdu ir gatavi maksāt pat ar dzīvību? Ar prātu vien to neizskaidrot, taču runa pirmkārt ir nevis par naudu, par varu vai pat par tautību, bet par attiecībām starp cilvēkiem. Galvenais ir pārliecība, ka savā valstī dzīvot ir vislabāk. Tur taču viss ir savējo, ne svešinieku ziņā. Savējie taču būs par savējiem, vai ne? Būtiskais, ko cilvēki gaida no savas valsts, ir attieksme pret sevi un attiecības starp cilvēkiem – tādas kā starp savējiem, ne svešiniekiem. Un šai ziņā cilvēku cerības saskan ar Dieva sapni."
LELB arhibīskaps akcentēja arī mums visiem kopīgi nākotnē darāmo: "Nesen bijām liecinieki garam un sarežģītam ceļam līdz koalīcijas izveidošanai un koalīcijas līgumam. Ar to varam savus vadītājus apsveikt. Tas pieder pie politiskā procesa. Taču koalīcijas līgums ir vienkārši vienošanās par to, kā politiskie spēki sadala atbildību, ietekmi un līdzekļus. Mums ir vajadzīgs kaut kas vairāk, kaut kas daudz svarīgāks. Ir vajadzīga derība. Derība iet daudz dziļāk par līgumiem. Derība vienojas par attiecībām. Šobrīd mūsu valstij būtu vajadzīga jauna derība starp cilvēkiem par tādām attiecībām, kur cilvēki, brīvi no savām aizdomām un bailēm, cits citam neatņem Dieva sapni par viņu dzīvi. Par attiecībām, kas ļautu Latviju piedzīvot kā savu valsti, par ko cīnīties, ko celt un ko
svinēt."
Svētību valstij kopīgi lūdza LELB arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Žilko, Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas superintendente Gita Medne, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības bīskapa vietnieks Ivo Roderts un Armēņu Apustuliskās baznīcas pārstāvis Hosrovs Stepanjans.
Ziedi, parāde un gaismu spēles
Lai to, kas ir valsts svētki, zinātu jau paši mazākie pilsoņi, šonedēļ daudzos bērnudārzos audzinātājas piekodināja, lai ģimenes kopā ar atvasēm veido darbiņu "Dāvana Latvijai dzimšanas dienā". Dažs zīmēja valsts karogu, cits līmēja aplikāciju ar daudziem smaidīgiem cilvēkiem. Diemžēl bija arī mammas, kuras liedza mazuļiem kopīgi darbošanās prieku, sakot – "šai valstij nevēlos neko dāvināt".
Taču tie, kuri vakar bija atnākuši noskatīties svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, gan jutās līdzdalīgi un piederīgi Latvijai, tāpēc jautāju viņiem: "Ko jūs valstij dāvinātu svētkos? "
"Mana dāvana Latvijai jau otro gadu ir izstāde "Jūras lāčplēši", saka māksliniece Gerda Stūre. "Pagājušā gadā tā bija Kara muzejā, bet aizvakar kopā ar māksliniecēm Martu Jurjāni un Daci Gaili un patruļkuģa "Zibens" dižmatrozi Aigaru Kuzņecovu ceļojošo un mainīgo izstādi atklājām Tumes kultūras namā."
Savukārt Alūksnes pilsētas bibliotēkas bibliotekāre Aija Plūme, kas atbraukusi uz Rīgu ciemos un pie Brīvības pieminekļa atnākusi ar četrgadīgo mazmeitiņu Eviju, teic, ka vislabākā dāvana valstij būs mūsu visu godīgs darbs. Vēl Aija Plūme piemetina, ka viņas bibliotēkā "Latvijas Avīzei" ir pulka piekritēju.
"Valstij dāvana būs mūsu centība un gudrība!" teic Olga Medne. "Novēlu, lai cilvēki cits citam palīdz tikt uz zaļa zara. Un biežāk jāatceras tās viedās Kārļa Ulmaņa atziņas, kas stiprināja mūsu tautu!" Arī Olgas kundze ir "LA" lasītāja. Viņa ilgus gadus nodzīvojusi Berlīnē, bet pēdējos divus ir Latvijā. 18. novembrī ieplānojusi Okupācijas muzejā noskatīties filmu par Lidijas Lasmanes-Doroņinas likteni. Izstāstu Olgas kundzei, ka pulksten sešos vakarā pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa tiks vākti paraksti par to, lai tiktu veikti grozījumi Satversmē un lai ar 2012. gada pirmo septembri visās valsts un pašvaldību skolās, sākot ar 1. klasi, skolēni mācītos valsts valodā.
Festivāla "Staro Rīga" informācijas teltī Brīvības ielā trīs jaunieši dala garāmgājējiem bukletus un kartes. Bauskas 1. vidusskolas 12. klases skolniece Lāse Mīlgrāve ir priecīga par četru dienu darbu un uz jautājumu par apsveikumu Latvijai teic: "Es dāvinātu prieku, uzticību. Cilvēkiem ir jāpasaka savai valstij: "Mums šeit patīk!""
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003