Kremlis pārraudzīs Baltijas drošību?
Sestdien Lisabonā noslēdzās NATO samits, kur apstiprināta NATO jaunā stratēģiskā koncepcija. Tā ietver arī vienošanos par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, un norādīts uz nepieciešamību šajā jautājumā sadarboties ar Krieviju.Samitā NATO un Krievija atzinušas, ka atsaluma periods to attiecībās beidzies, un vienojušās par turpmāku sadarbību, bet Maskava uzsvērusi, ka aliansei pret to jāizturas kā pret līdzvērtīgu partneri.
Tiekoties ar presi Lisabonā, Krievijas prezidents
Dmitrijs Medvedevs skaidroja, ka Krievija varētu notriekt tās raķetes, kuras lidotu pāri Krievijai Eiropas virzienā vai pāri tam ģeogrāfiskajam sektoram, pār kuru Krievija uzņemtos atbildību, savukārt NATO tā būtu jārīkojas no savas puses. Laikrakstam "Kommersant" kāda prezidentam pietuvināta amatpersona piebildusi, ka šie sektori varētu arī abām pusēm pārklāties un iziet ārpus valstu robežām.
Šie Medvedeva izteikumi par ģeogrāfiskajiem sektoriem izraisījuši interesi aizsardzības ekspertos, kas secina, ka Krievija kā uzraudzības apgabalu tikpat labi var izvēlēties arī robežai tuvās Baltijas valstis, kas, visticamāk, tomēr neapmierinās NATO.
Ideju par to, ka alianse ar Krieviju varētu veidot pilnībā saplūstošu pretraķešu aizsardzības sistēmu, sarunā ar žurnālistiem Lisabonā kategoriski noraidīja arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
NATO un Krievija vienojas par kopīgu aizsardzību pret kodoluzbrukumu
Pāri Portugāles NATO virsotņu apspriedes sarkanajam paklājam Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs dodas pēdējais. EXPO centrā Težu upes malā, kur 28 NATO valstu vadītāji divu dienu sarunās paguva vienoties par NATO jauno stratēģisko koncepciju un to, ka līdz 2014. gadam pakāpeniski izvedīs spēkus no Afganistānas, Krievijas un NATO attiecības atstātas kā dienas kārtības pēdējais jautājums. Līdz ar Medvedeva ierašanos presei atvēlēto milzīgo angāru ievērojamā skaitā papildina žurnālisti no Krievijas. Sarunas notiek aiz durvīm, kas slēgtas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, bet pēc dažām stundām pirmie vēstneši atlido ne tikai no tuvu sarunu galdam esošiem avotiem, bet arī paša NATO ģenerālsekretāra Andersa Rasmusena sociālā tīkla "Twitter" profilā: "Esmu priecīgs, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir pieņēmis NATO piedāvājumu sadarboties pretraķešu aizsardzības sistēmā." Tas iezīmē jaunu sākumu NATO un Krievijas attiecībās.
Krievija atsakās būt "mēbeles lomā"
Pie ovālā sarunu galda NATO un Krievijas līderi ir izkustinājuši akmeni – proti, vienojušies sākt sarunas par kopīgu sistēmu, kas pārtvertu un atvairītu iespējamās kodolraķetes no Irānas un Ziemeļkorejas, ko ASV un NATO pasludinājušas par galvenajiem draudiem Eiropai. Tomēr, kurā virzienā un cik raiti šis izkustinātais akmens ripos, vēl pāragri spriest.
NATO turpina uzsvērt, ka redz divas atsevišķas sistēmas: viena NATO aliansei, otra Krievijai, kas veidos savstarpēji ciešu sadarbību, apmainīsies ar informāciju, datiem, iespējams, ekspertiem. Taču abas puses šajā projektā saglabā drīzāk partnerību, nevis pilnīgu apvienošanos. Savukārt, komentēdams iznākumu no Krievijas puses, Dmitrijs Medvedevs neslēpa, ka sagaida pretēju procesu, proti, lai taptu gan aliansei, gan Krievijai viena kopīga pretraķešu sistēma, kas nozīmētu, ka Krievija varētu piesegt Eiropu kodoldraudu gadījumā un otrādi. "Eiropieši paši vēl līdz galam nesaprot, kā tā varētu izskatīties. Par to jātiek skaidrībā gan viņiem, gan mums. Ne par kādu citu līdzdalību, tā sakot, "mēbeles" vai izskata dēļ, nevar būt ne runas. Vai nu mēs pilnvērtīgi piedalāmies, apmaināmies ar informāciju, atbildam par to vai citu problēmu risināšanu, vai vispār nepiedalāmies. Taču, ja mēs vispār nepiedalīsimies, mēs saprotamu iemeslu dēļ būsim spiesti aizsargāties," brīdināja Medvedevs.
Neizslēdz Krievijas pievienošanos NATO
Tiek plānots, ka sarunas atsāksies decembrī, ko turpinās NATO un Krievijas izveidota darba grupa, bet līdz nākamā gada martam varētu tikt noteiktas jaunās pretraķešu aizsardzības pamata aprises. Nākamā gada jūnijā paredzēta NATO valstu un Krievijas aizsardzības ministru tikšanās, lai izvērtētu progresu kopīgas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē. Laikraksts "Kommersant" Medvedeva ideju par vienotas pretraķešu bāzes izveidošanu nosaucis par sensacionālu un piebildis, ka Krievija tādējādi nav tālu no pilntiesīgas dalības aliansē. Pats Krievijas prezidents gan apšaubīja, vai Krievija tagad būtu gatava iestāties NATO, taču atzina, ka laiki mainās un nekas nav izslēgts.
Gan Krievijas, gan NATO līderi pēc tikšanās atzina, ka abu pušu starpā joprojām pastāv jautājumi, par kuriem domas dalās, piemēram, neatrisinātais Gruzijas konflikts, ko Krievijas līderis nodēvējis par procesu, kurā "dzimušas divas jaunas valstis – Abhāzija un Dienvidosetija".
Vēsturiska tikšanās Lisabonā
To, ka Lisabonas apspriede ir pēdējo gadu spilgtākā NATO līderu tikšanās reize un ka var piekrist NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena sacītajam, ka šis ir vēsturisks brīdis, apšauba retais. Šī bija arī pirmā reize, kad vienā un tajā pašā NATO apspriedes sarunu zālē aci pret aci tikās iepriekš divu karojošu pušu – ASV un Krievijas – prezidenti. Baraks Obama, kurš jau vairākkārt ticies ar Medvedevu un uzsvērti sauc viņu par "manu draugu Dmitriju", bija tas, kurš iesēja pirmo sēklu kopīgai NATO un Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmas idejai. Tad, kad asu un naidīgu Krievijas reakciju izpelnījās prezidenta Džordža Buša administrācijas iecere izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas elementus Polijas un Čehijas teritorijā, kas vainagojās ar Krievijas militāro spēku koncentrēšanos Kaļiņingradā, bija skaidrs, ka NATO un Krievijas attiecības atkal iegūst aukstā kara vēsumu. Nākot pie varas Barakam Obamam, ASV atsauca šos plānus un piedāvāja sadarbību, kas pirmajā mirklī izraisīja satraukumu Austrumeiropas valstīs un runas par to, ka Amerika novēršas no bijušās dzelzs priekškara teritorijas.
Eksperti uzsver, ka viss interesantais vēl tikai priekšā. To, vai piepildīsies NATO ģenerālsekretāra Andersa Rasmusena teiktais, ka jaunā vienošanās ar Krieviju aizver aukstā kara lappusi un notikušais novelk skaidru līniju starp pagātni un nākotni NATO un Krievijas attiecībās, rādīs laiks. Nākamo NATO virsotņu apspriedi 2012. gadā rīkos ASV īsi pirms prezidenta vēlēšanām. Vai pa sarkano paklāju arī tur soļos Krievijas līderis, būs redzams jau tuvākā gada laikā. Analītiķi atzīmē, ka Krievijas politiskajās un militārajās aprindās joprojām saglabājas dziļa neuzticība NATO kā stratēģiskas sadarbības partnerim.