Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 17:59
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
"Wiki Leaks" noplūdina arī ASV vēstniecības ziņojumus par Latviju
2008. gadā pēc Krievijas un Gruzijas kara sākuma Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, cenšoties nodrošināt Latvijas politiķu atbalstu Krievijai, esot zvanījis Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, tādējādi izspēlējot "Krievijas biznesa kārti", ziņo interneta vietne "Wiki Leaks".
"Wiki Leaks", kas sākusi noplūdināt ASV vēstniecību diplomātu ziņojumus, jau publiskojusi arī vairākus dokumentus par Latviju, galvenokārt saistībā ar Krievijas un Gruzijas karu. Tās mājas lapā rodama informācija, ka "Wiki Leaks" rīcībā ir aptuveni 632 ASV vēstniecības Latvijā ziņojumi, 9 no tiem ir slepeni, 14 – ļoti slepeni, 242 – konfidenciāli, 59 – konfidenciāli citu valstu pilsoņiem. "Wiki Leaks", neraugoties uz publiskajiem kauninājumiem un uzbrukumiem tās serveriem, sola pakāpeniski publiskot visus tās rīcībā esošos ziņojumus. Arī Latvijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, apgalvojot: "Wiki Leaks" rīcība, publicējot slepenus ASV diplomātu ziņojumus, ir nepieņemama un pakļauj drošības riskam daudzu valstu pilsoņus.
Vairākos interneta vietnes "Wiki Leaks" publiskotajos ASV vēstniecības Rīgā ziņojumos, kuri attiecas uz laika posmu, kad notika Krievijas un Gruzijas karš, analizēta Latvijas politiķu un sabiedrības attieksme pret šiem notikumiem. Kādā ziņojumā uzsvērts, ka šo konfliktu dažādi uztver Latvijas latvieši un krievi, ka Latvijā notikušas atbalsta akcijas Gruzijai, arī kāda bijusi amatpersonu reakcija uz karadarbību un "Krievijas biznesa kārts" ietekme.
Vienā no ziņojumiem, kas sākas ar norādi "Slepeni" un ko parakstījis kāds Larsons (Domājams, bijušais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons. – I. M.), teikts: "Notikumi Gruzijā dominē masu medijos un sarunās.(..) Latvijas iedzīvotāji, vismaz etniskie latvieši, raugoties uz Gruziju, domā: tie varējām būt arī mēs paši. Tā kā ES un NATO nav spējušas sniegt iedarbīgu atbildi Krievijai (..), latvieši sāk uztraukties, vai dalība šajās divās organizācijās viņiem sniedz tās drošības garantijas, uz ko viņi cerēja iestājoties. Līdz šim brīdim ASV gatavība ievērot stingru līniju, kas nodrošinātu pretestību Krievijas darbībām un atbalstītu Gruziju, te tiek uzņemta labi, bet dažas sabiedrībā ietekmīgas personas vaicā, vai Rietumi ir pilnībā sagatavojušies tikt galā ar uzplaukušo Krieviju. Ir sagaidāms, ka nākamajās nedēļās un mēnešos latvieši no mums gaidīs papildu apliecinājumus, kuri liecinātu par mūsu rūpēm par viņu drošību. (..) Latvijas iedzīvotāji apsver, kā daudzu redzamāko personu personīgās ekonomiskās saites ar Krieviju var ietekmēt to attieksmi [pret šiem notikumiem] un (..) attiecībā pret Krieviju – spēju nodalīt politikas un biznesa intereses."
Pieminēts, ka Latvijas sabiedrībā atzinīgi uztverta toreizējā premjerministra Ivara Godmaņa vizīte uz Gruziju, bet par kavēšanos olimpisko spēļu pasākumā kritizēts prezidents Valdis Zatlers.
"Daudziem Latvijā, tajā skaitā ietekmīgākajiem politiķiem, ir izdevīgas biznesa attiecības ar Krieviju, un tās viņi baidās zaudēt," teikts ziņojumā. Tiek atreferēts, ka toreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, runājot par divpusējo Latvijas un Krievijas attiecību nākotni, izteicies "bizness ir bizness", liekot noprast: politika ir viena lieta, bet uzņēmēju intereses pavisam kas cits. "Tautas partijas līderiem, pie kuras pieder Riekstiņš, daudziem ir biznesa darījumi ar Krieviju, jo sevišķi enerģētikas sektorā. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš turību ieguvis darījumos ar nekustamajiem īpašumiem un tranzīta darījumiem, kas lielā mērā saistīti ar Krieviju, parlamenta debatēs par Gruziju apgalvojis, ka, "lai gan Krievija ir acīmredzami pārkāpusi robežu savās atbildes darbībās, mums vismaz jāapsver, vai Saakašvili nav jāuzņemas arī vaina par šīs krīzes izprovocēšanu". No sensitīviem avotiem mēs saprotam, ka uzreiz pēc krīzes izcelšanās Krievijas vēstnieks Latvijā zvanījis Šleseram un bijušajam premjerministram (un Tautas partijas dibinātājam) Šķēlem". Kā norādīts dokumentā, tā nav nejaušība, ka zvanīts diviem no trim Latvijas oligarhiem, lai tādējādi izspēlētu biznesa kārti, veidojot politisko atbalstu Krievijai.
Tomēr A. Šķēle apgalvo, ka viņš telefona zvanus no A. Vešņakova neesot saņēmis, ziņo aģentūra LETA. Šķēle norādījis, ka TP pozīcija šajā jautājumā bijusi pilnīgi skaidra un toreizējā TP ārlietu ministra M. Riekstiņa nostāju atzinīgi novērtējusi gan Gruzija, gan partnervalstis. A. Šķēle sacījis: iespējams, ziņu avoti ASV vēstniecību dezinformējuši, un piebilst: viņš vēlāk neesot izjutis nekādus traucējumus biznesā ar Krieviju. Līdzīgas telefona sarunas ar A. Vešņakovu noliedzis arī A. Šlesers. Kā satiksmes ministrs viņš esot ticies ar daudziem vēstniekiem, tostarp A. Vešņakovu, bet ārpolitiku neesot apsprieduši.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003