Rīga 22°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 18:23
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Uzbrukuma gadījumā kaujasdarbībā iesaistītos deviņas NATO divīzijas
NATO un ASV izstrādājušas plānus Baltijas valstu aizsardzībai pret Krieviju, liecina tīmekļa vietnes "Wiki Leaks" atklātībai nodotie ASV diplomātiskās sarakstes dokumenti.
Paplašina Polijas aizsardzības plānu
Kā atklāj laikrakstā "The Guardian" publiskotie diplomātu ziņojumi, plānots paplašināt Polijas aizsardzības stratēģiju, iekļaujot tajā arī Igauniju, Latviju un Lietuvu. Šā gada janvārī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone parakstījusi slepenu telegrammu, kurā teikts, ka militārajā aliansē panākta vienošanās paplašināt Polijas aizsardzības plānu un iekļaut tajā arī visas trīs Baltijas valstis. Plāns paredz, ka uzbrukuma gadījumā Polijai vai kādai no Baltijas valstīm kaujasdarbībā tiks iesaistītas deviņas NATO divīzijas no ASV, Britānijas, Vācijas un Polijas, raksta "The Guardian", atsaucoties uz informāciju, kas nonākusi poļu laikraksta "Gazeta Wyborcza" rīcībā.
ASV un Britānijas karaflotes triecienspēku un jūras kājnieku uzņemšanai tiks sagatavotas ostas Polijā un Vācijā. ASV bijušā vēstnieka Viktora Eša ziņojumā no Varšavas teikts: Polijas valdība bijusi sadusmota, ka šā gada sākumā valstī izvietotās ASV pretraķešu iekārtas "Patriot" nebija aprīkotas ar raķetēm. "Polija cerēja saņemt iekārtas ar raķetēm, nevis stādu podiem," paziņojis aizsardzības ministra vietnieks. Lai mazinātu Varšavas bažas par savu drošību, ASV piedāvājušas īstenot virkni pasākumu, tostarp īpašu karaflotes spēku izvietošanu Gdaņskas un Gdiņas ostās, iznīcinātāju "F-16" eskadriļu dislocēšanu Polijā un transporta lidmašīnu "Hercules" pārvietošanu no līdzšinējām bāzēm Vācijā. Atsaucoties uz informētiem avotiem, "The Guardian" vēsta, ka pirmie NATO manevri saskaņā ar jauno plānu Baltijas jūrā notiks nākamgad. Telegrammā ieteikts šos plānus neapspriest publiski, lai neradītu nevajadzīgu spriedzi NATO un Krievijas attiecībās. Dokumentā, kas ASV Valsts departamentam nosūtīts no Savienoto Valstu pārstāvniecības NATO, teikts, ka paplašināt Polijas aizsardzības plānu "Eagle Guardian", iekļaujot Latviju, Lietuvu un Igauniju, alianses Militārajā komitejā 20. janvārī ierosinājis NATO spēku komandieris Eiropā, ASV admirālis Džeimss Stavridiss.
"The Guardian" norāda, ka, kā noprotams, NATO līderi galīgo apstiprinājumu Austrumeiropas aizsardzības plāniem devuši novembrī apspriedē Lisabonā.
Mēģina līdzsvarot pretējo pušu bažas
Publiskotajā Klintones telegrammā paskaidrots, ka Polijas aizsardzības stratēģiskā plāna papildināšana, iekļaujot tajā arī Baltijas valstu aizsardzību, ir tikai pirmais solis pastāvošo, atsevišķām valstīm paredzēto NATO plānu pārstrādāšanā par reģionāliem aizsardzības plāniem. ASV valsts sekretāre piebilst, ka NATO ārkārtas situāciju plāni nav publiskas apspriešanas priekšmets, norādot, ka Ziemeļatlantijas līguma 5. panta efektivitātes demonstrēšanai ir citi publiskās diplomātijas instrumenti, piemēram, manevri, militārie ieguldījumi un partnerība. Klintone uzsver, ka ārkārtas situāciju plānu publiska apspriešana mazina to militāro vērtību, atklājot NATO plānošanas procesu un tādējādi mazinot sabiedroto drošību. Tas novedīšot arī pie "nevajadzīga NATO–Krievijas spriedzes pieauguma", jo būtu pretrunā ar NATO līdzšinējo oficiālo politiku, saskaņā ar kuru Krievija pēc aukstā kara vairs nav uzskatāma par draudu. Vienā no telegrammām, kas datēta ar 2009. gada oktobri, ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders atzinis: "Baltijas valstis, protams, uzskata, ka Krievijas Federācija nākotnē rada drošības riskus, un vēlas ārkārtas situācijas plānu šo risku novēršanai. Un te slēpjas problēma, jo pēc aukstā kara NATO pastāvīgi apgalvojusi, ka tā Krieviju vairs neuzskata par draudu." Kā atzīmē raidsabiedrība BBC, NATO izstrādātajos aizsardzības plānos mēģināts līdzsvarot alianses dalībvalstu, it īpaši Austrumeiropā, bažas par Krievijas nodomiem un Maskavas aizdomas par NATO mērķiem, lai izvairītos no attiecību pasliktināšanās.
Piekrītot paplašināt Polijas aizsardzības stratēģiju, iekļaujot tajā arī Igauniju, Latviju un Lietuvu, rietumvalstis ir uzklausījušas austrumeiropiešu argumentus, ka Krievija respektē spēku, bet nicina un cenšas izmantot vājumu un šķelšanos, tāpēc NATO attiecības ar Maskavu uzlabosies, kad drošībā jutīsies arī alianses visapdraudētākās valstis, uzskata poļu eksperts Tomašs Valaseks.
Kremlis izteicis neizpratni par NATO izstrādāto Baltijas valstu aizsardzības plānu.
***
Viedokļi
Eksperti dažādi vērtē "Wiki Leaks" publiskoto informāciju par NATO un ASV izstrādātajiem plāniem Baltijas valstu aizsardzībai pret Krieviju, liecina LETA veiktā aptauja.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš atzina, ka šī informācija tikai parāda, ka ASV un NATO kopīgi skatoties uz Latvijas interesēm, un šādu nostāju viņš vērtē pozitīvi. Pēc Kalniņa domām, šādi plāni tikuši izstrādāti pēc Krievijas uzbrukuma Gruzijai. Viņaprāt, ne Maskavu, ne kādu citu šī informācija nepārsteigšot, jo nevienam neesot bijušas lielas šaubas par šādu plānu esamību un tie neesot drauds Krievijai.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka informācija par šādu aizsardzības plānu esamību Latvijas iedzīvotājiem varētu likt justies drošāk, bet tas nez vai palīdzēšot amatpersonām, kas atbild par mūsu valsts drošību. "Informācijas noplūdes nepalīdz saglabāt drošību, turklāt ir jautājums, kāda informācija vēl varētu noplūst".
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks bija izvairīgs par NATO un ASV izstrādāta plāna esamību Baltijas valstu militārajai aizsardzībai pret Krieviju, uzsverot – kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, "uz mums attiecas [Vašingtonas līguma] 5. pants, pārējais ir detaļas. Mēs varam justies drošībā". Vašingtonas līguma 5. sadaļa paredz sabiedroto atbalstu kādas dalībvalsts apdraudējuma gadījumā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003