Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 09. maijs 20:37
Vārda dienas: Einārs, Ervīns, Klāvs
Īsā laikā Valgā deklarējušies 15 Latvijas iedzīvotāji. "Starptautiskajā praksē šādu aicinājumu varētu nodēvēt arī par skandālu," tā par kaimiņpilsētas kampaņu saka Valkas novada vadītājs
Novembra vidū Valgas mērs Ivars Unts uzrunāja Valgā strādājošos latviešus deklarēties Igaunijā. Kā ēsma tika solīta kvalitatīva, daudzpusīga un lēta veselības aprūpe, dažādi atvieglojumi un, pateicoties latviešu algas ienākuma nodokļa procentam, uzlabojumi pašvaldības infrastruktūrā. Pieraksts dzīvoklī Igaunijas pusē gan ir tikai iespējams tad, ja tur ir draugi vai radi.
Kopā ar vairākiem Valkas iedzīvotājiem agrā rītā mērojam ceļu uz Valgu. Ejams kāds puskilometrs un ir laiks parunāties. Garām nemitīgi brauc arī mašīnas ar Latvijas numura zīmēm – tie esot valcēnieši, kam darbs igauņu pilsētas tālajā malā – mēbeļu fabrikā, gaļas kombinātā un depo.
Uz jautājumu, kādēļ ejam uz kaimiņvalsti, nevis kādu uzņēmumu Valkā, atbildē tiek noskaitīts pantiņš: tādēļ, ka Valgā ir darbs, alga, ievērojami zemāki nodokļi, lielāki pabalsti par bērniem, lētāka iepirkšanās veikalos, visi medicīnas pakalpojumi gandrīz pie mājas durvīm, nevis pussimts kilometru tālajā Valmierā un garantija par nākotni, jo tie uzņēmumi, kuros latvieši darbu atraduši, esot stabili un uz attīstību vērsti.
Mārīte Valgā strādā vairākus gadus, arī deklarējusies senāk: "Es jau tad aprēķināju, ka man Igaunijas pieraksts ir izdevīgs. Domāju, ka šim aicinājumam noteikti atsauksies daudzi, jo mudinājums vienmēr ir labāks par pašiniciatīvu. Būtiski, ja neesi deklarējies, saņem vienkārši algu, ja esi – tad tev pienākas visi tie paši atvieglojumi, kādi ir igauņiem. Mana ģimene (arī vīrs strādā Valgā), tādā veidā ietaupa ievērojami."
Gados vecāki valcēnieši priecājas par iespēju iegūt arī šajā ziņā. Vecuma pensija ir ne vien lielāka kā Latvijā, bet vēl papildu labums nāk no 2. līmeņa uzkrājuma. Igaunijas darba ņēmēji pensiju 2. līmenī novirza 2 procentus no bruto algas. Tas nozīmē, ka 2. līmeņa fondos kopā nonāk 6 procenti, jo četrus veido sociālā nodokļa daļa. Sakarā ar ekonomisko krīzi nedaudz vairāk par gadu gan jaunas iemaksas pensiju 2. līmenī nav veiktas, taču nolemts, ka 2011. gadā tās būs 3 procenti, bet 2012. gadā atjaunos 6 procentus. Igaunijā 2. līmeņa pensiju naudu ļauts arī mantot piederīgajiem.
Nopelnīto tērē Igaunijā
Igaunijā minimālā alga ir 4200 kronas jeb apmēram 190 latu. Daudzos ražošanas uzņēmumos strādājošie saņem atkarībā no izpeļņas. Latvieši smejas, nezinot, cik sanākšot eiro, bet pašlaik gan esot kronās pieraduši skaitīt arī desmit un vairāk tūkstošus. Uz latiem kronas neviens nemaina – tad jāzaudē kopsummā, bet neesot arī vajadzības – visu nopērk Valgas lielveikalos. Nemainīšot arī eiro, jo šajā valūtā cenas norādītas kopš vasaras un rēķini skaidri: ja saņem eiro un pērk par eiro, personiskajā budžetā ir ietaupījumi.
Genādijs Valgā deklarējies pēc pašvaldības vadītāja aicinājuma – sieva vietējā radio dzirdējusi reklāmu. "Tā kā man darbs maiņās, Valgā īrēju istabiņu. Saimnieki paši ierosināja, ka man jāizpilda domē deklarācija. Līdz ar to janvāris būs pirmais mēnesis, kad no manas algas neatvilks ienākuma nodokli no pirmās kronas. Ja ir Igaunijas pieraksts, tad 2000 kronas ar nodokli neapliek. Toties igaunis ir savas pilsētas patriots – viņam patīk, ka vairāk naudas no nodokļiem paliks uz vietas," spriež Genādijs.
Valgas lokālpatriotisms
Sarunā ar Valgas pašvaldības vadītāju Ivaru Untu centos noskaidrot, vai aicinājums darīt labu kaimiņiem nācis no tīras sirds vai pamatā tomēr ir aprēķins Valgai iegūt kādu labumu: "Gan, gan. Pirms izteicām piedāvājumu deklarēties, domājām un aplēsām visu ilgi. Mūsu nodoms nav, un to arī negribam, tagad pārvilināt Latvijas iedzīvotājus uz Igauniju. Taču, analizējot vismaz divsimt strādājošo Valgā un pierakstīto Valkā ieguvumus un zaudējumus, secinājumi bija skarbi. Ieguvums tikai viens – darbs. Pārējo: nodokļu atvieglojumus, dažādus Valgā pierakstītiem cilvēkiem nodrošinātus pabalstus un atlaides, medicīnisko aprūpi, šeit strādājošie latvieši var norakstīt zaudējumos. Tad arī tapa aicinājums, un man prieks, ka tam atsaukušies jau vismaz 15 mūsu pusē strādājošie Valkas iedzīvotāji." I. Unts arī salīdzina – ja latvietis vai igaunis strādā Valgā, bet ir pierakstīts Valkā vai, piemēram, Tartu, tad algas nodokli pilnā apjomā saņem Tallina. Turpretī, ja šis strādājošais pierakstīts Valgā, ievērojamu procentu no nodokļa saņem tieši Valga. "Tas nozīmē, ka mums budžetā ir vairāk naudas, ko novirzām tieši infrastruktūras uzlabošanai. Arī latvietim taču patīk iet pa labiekārtotām ietvēm, atpūsties skaistos parkos un tamlīdzīgi," piebilst I. Unts.
Kā Valgas pašvaldības vadītājs, tā deklarācijas lietu speciāliste norāda arī uz šķērsli – ar gribēšanu tikt par Valgas iedzīvotāju vien nepietiek. Pieraksts dzīvoklī Igaunijas pusē iespējams, ja ir draugi vai radi. Pašvaldība neko piedāvāt nevar un, pat ja varētu – tad darījums vairs nebūtu likumisks.
***
Viedokļi
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs: "Nekorekta rīcība. Mums katru mēnesi notiek kopīgas abu pilsētu vadības un speciālistu apspriedes un ne vārds netika teikts par šādu kampaņu. Mēs par to uzzinājām no preses. Protams, Valka ar tās iedzīvotāju deklarēšanos Igaunijā nepaliks nabagāka, izvēle jau paliek cilvēku pašu ziņā, bet starptautiskajā praksē šādu aicinājumu varētu nodēvēt arī par skandālu. Tā neglīti sanāk – vārdos esam viena pilsēta divās valstīs, bet darbos, kad "paša krekls tuvāks", lēmumi tiek pieņemti pa kluso."
Latvijas Ārlietu ministrija: "Ārlietu ministrijas rīcībā ir neoficiāla informācija par Valgas pašvaldības sākto kampaņu ar mērķi veicināt pilsētā strādājošo cilvēku, tajā skaitā arī Latvijas iedzīvotāju, reģistrēšanos Valgas iedzīvotāju statusā. Uzskatām, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties savu dzīves vietu, arī izceļojot uz ārvalstīm, ievērojot Latvijas un attiecīgās ārvalsts tiesību aktos paredzēto kārtību. Vienlaikus dzīves vietas deklarācija Valgā vai citviet ārvalstīs nav tieši saistīta ar Latvijas iedzīvotāju pāriešanu citu valstu pilsonībā."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003