Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 11:07
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs (no labās) pēc pirmdien Kremlī notikušajām sarunām ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru pārsteidza žurnālistus, ne tikai neierasti labvēlīgi un korekti komentējot divpusējo attiecību jautājumus, bet arī atzīstoties, ka saņēmis uzaicinājumu apmeklēt Latviju. "Tā ir sanācis, ka es ne reizi neesmu bijis ne Rīgā, ne Latvijā. Protams, man būtu ļoti interesanti tur aizbraukt," pēc vairāk nekā stundu garām sarunām, iznācis pie preses pārstāvjiem, sacīja Krievijas valsts galva. Priekšnoteikumi atbildes vizītei neesot nekādi īpašie – "Ja mēs turpināsim uzturēt attiecības tādā pašā garā kā šodien, tad ar to pilnīgi pietiek, lai tāda vizīte notiktu. Mums ir par ko parunāt, pie jums ir ko apskatīt.".Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pēc pirmdien Kremlī notikušajām sarunām ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru pārsteidza žurnālistus, ne tikai neierasti labvēlīgi un korekti komentējot divpusējo attiecību jautājumus, bet arī atzīstoties, ka saņēmis uzaicinājumu apmeklēt Latviju. "Tā ir sanācis, ka es ne reizi neesmu bijis ne Rīgā, ne Latvijā. Protams, man būtu ļoti interesanti tur aizbraukt," pēc vairāk nekā stundu garām sarunām, iznācis pie preses pārstāvjiem, sacīja Krievijas valsts galva. Priekšnoteikumi atbildes vizītei neesot nekādi īpašie – "Ja mēs turpināsim uzturēt attiecības tādā pašā garā kā šodien, tad ar to pilnīgi pietiek, lai tāda vizīte notiktu. Mums ir par ko parunāt, pie jums ir ko apskatīt."
Abu valstu vadītāji atzīst, ka šī ir vēsturiska vizīte, jo tāda līmeņa tikšanās un sarunu nav bijis vēl kopš 1994. gada, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis oficiālā vizītē Maskavā parakstīja vienošanos par Krievijas armijas izvešanu. Krievijas galvaspilsēta svētdienas vakarā Valsts prezidentu Valdi Zatleru un plašo Latvijas delegāciju gan uzņēma ar sniegu un stipru vēju. Lidostā ''Vnukovo 2'' viesus sagaidīja Krievijas armijas godasardze, karavīru pūtēju orķestris, kas izpildīja abu valstu himnas, bet namatēva lomā iejutās Krievijas Ārlietu ministrijas protokola dienesta priekšnieka vietnieks Sviridovs. Kā vēlāk mums paskaidroja, tas nav nekas neparasts, jo ne vienmēr valsts galvām esot laiks personīgi sagaidīt katru atlidojušo viesi. Arī Valdis Zatlers praktizējot tādu pieeju.
Slēdz līgumus
Pirmdiena gan Valsts prezidentam, gan viņu pavadošajiem ekonomikas, iekšlietu, vides, zemkopības un satiksmes ministriem bija pati saspringtākā. Galvenais notikums tajā bija visu iepriekš paredzēto līgumu parakstīšana Kremlī un, protams, Valda Zatlera un Dmitrija Medvedeva sarunas.
Dmitrija Medvedeva uzstāšanās tonis pēc oficiālajām sarunām bija diametrāli pretējs tai tonalitātei, kādu esam raduši sagaidīt no oficiālās Maskavas. To vēlāk īsā sarunā ar Latvijas žurnālistiem apstiprināja arī Zatlera kungs: ''Sarunas nebija pat tikai konstruktīvas. Tās bija ļoti produktīvas.'' Pārrunāti tikuši visi, tajā skaitā ''grūtie'' temati.
Medvedevs atzīmēja, ka tikšanās un parakstītās vienošanās ''ir labas gribas iznākums, pārvarot zināmas grūtības'', un ''šī ir svarīga diena Krievijas – Latvijas attiecībās'', kas palīdzēs veidot savstarpēju uzticamību. Īpaši tika cildināta līguma par izvairīšanos no dubultas nodokļu aplikšanas nozīmība ekonomisko sakaru veicināšanā.
Par "tautiešu problēmu" garāmejot
Medvedevs savā uzrunā tikai vienu reizi pieminēja ''tautiešu'' problēmu un darīja to it kā garāmejot. Kremļa saimnieks turklāt atzina, ka ''tautiešu problēma'' ir ''smagu pagātnes problēmu'' sekas. Kad dežūrjautājumu par krievvalodīgo tiesībām preses konferences laikā uzdeva Krievijas aģentūras ''RIA Novosti'' žurnāliste, Medvedevs atbildēja ļoti atturīgi, izvēloties vārdus un vispirms kautrīgi bilstot, ka tas jau nemaz neesot jautājums viņam, bet drīzāk Latvijai. Krievijas politiķis ''tautiešu'' lietu atzina par ''ne vienkāršu'': ''Mēs apzināmies ģeopolitisko procesu dēļ radušās situācijas sarežģītību.'' Latvijai tomēr agri vai vēlu nākšoties meklēt risinājumus tam, lai šos ļaudis ''adaptētu normālā sociālpolitiskā dzīvē''.
Abu prezidentu sarunās būtisku vietu ieņēma vēsture. Citējot Medvedevu, ''dabiski, mēs runājām arī par vēsturi, kas ir pietiekami sarežģīta, lai laiku pa laikam neveicinātu mūsu valstu tuvināšanos." Kremļa namatēvs norādīja, ka Latvijai un Krievijai ir dažādi skatījumi uz Otrā pasaules kara notikumiem, bet esot taču arī tādi momenti, kur viedokļi sakrīt.
Labāk runāt
Medvedevs izteicās, ka Krievijas un Latvijas attiecību nākotne lielā mērā būs atkarīga ''no to politiķu brieduma, kas atrodas pie varas, bet mums jāsaprot, ka labāk ir tikties nekā netikties, labāk runāt nekā izvairīties''. Uzrunājot presi, viņš vairākkārt uzsvēra šo domu un atkārtoja, ka augstu vērtē sarunu ar Valdi Zatleru, jo tā bijusi atklāta: ''Svarīgi skatīties vēsturiskajai patiesībai acīs.''
Medvedevs norādīja, ka vēsturi nevajadzētu padarīt par ''politisko kauju lauku'', bet domstarpības drīzāk esot atstājamas akadēmiskām aprindām. Mirkli vēlāk Medvedevs gan atzina, ka, Krievijas – Latvijas attiecības veidojot, politiku no vēstures nošķirt nemaz pilnībā nevarot, lai arī pēc tā esot jātiecas.
Kā jau gaidīts, abi prezidenti pasludināja Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas izveidošanu. Tai, Medvedeva vārdiem sakot, tad arī vajadzēs nodarboties ar pagātnes notikumu analīzi. Negaidītā labvēlībā Medvedevs arī atzina, ka nepieciešams atvērt pieejas tiem arhīviem, kas vēl nav atvērti pētniekiem. Neoficiāli, kā divpusējās vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs no Latvijas puses tiek minēts profesors Inesis Feldmanis, bet no Krievijas – akadēmiķis Čubarjans.
Labvēlības atslēga
Lielu abu valstu vadītāju sarunas daļu aizņēmusi viedokļu apmaiņa par starptautiskiem jautājumiem. Proti, Krievijas attiecībām ar Eiropas Savienību un NATO. Vēlāk, atsevišķi tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, Zatlera kungs deva mājienu, ka tur arī slēpjas Krievijas pašreizējās labvēlības atslēga. Krieviju interesē Latvijas kā ES dalībvalsts atbalsts, piemēram, bezvīzu režīma ieviešanā. Attiecību uzlabošanās jāskata tieši attiecību ar ES un NATO kontekstā.
Pārskatot Krievijas medijus, var manīt, ka arī tie pieklusinājuši savu retoriku un runā samērā lietišķi, uzsvaru liekot uz starpvalstu ekonomisko sadarbību.
Pirmdienas vakarā ekonomisko jautājumu pārrunāšana turpinājās, Latvijas delegācijai viesojoties pie Krievijas premjera Vladimira Putina.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
