Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 22:05
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Sauleskalna sākumskola Kombuļu pagastā ir viena no mazākajām skolām Latvijā. Te mācās 19 skolēni. Otrajā klasē – seši, trešajā – četri, ceturtajā – divi un sestajā – septiņi. Spīdoša nākotne lauku skolām nav, jo dzimstība maza, daudzas ģimenes ar bērniem aizbraukušas strādāt uz ārzemēm. Taču savā ziņā Sauleskalna sākumskolai arī paveicies, jo pēdējos gados uz Kombuļiem no Rīgas pārcēlušās divas ģimenes, kurām kopā ir seši bērni. Mazai skolai tas ir daudz. Divi skolēni nāk no krievvalodīgas ģimenes, skolotāji reizē māca mazajiem latviešu valodu un citus priekšmetus. "Viegli nav. Bet mēs priecājamies par katru bērnu, lai kādā valodā viņš runātu," teic direktore Lolita Proma.
Sauleskalna sākumskola Kombuļu pagastā ir viena no mazākajām skolām Latvijā. Te mācās 19 skolēni. Otrajā klasē – seši, trešajā – četri, ceturtajā – divi un sestajā – septiņi. Spīdoša nākotne lauku skolām nav, jo dzimstība maza, daudzas ģimenes ar bērniem aizbraukušas strādāt uz ārzemēm. Taču savā ziņā Sauleskalna sākumskolai arī paveicies, jo pēdējos gados uz Kombuļiem no Rīgas pārcēlušās divas ģimenes, kurām kopā ir seši bērni. Mazai skolai tas ir daudz. Divi skolēni nāk no krievvalodīgas ģimenes, skolotāji reizē māca mazajiem latviešu valodu un citus priekšmetus. "Viegli nav. Bet mēs priecājamies par katru bērnu, lai kādā valodā viņš runātu," teic direktore Lolita Proma.
"Vai jūsu skolā uzņem tikai zēnus?" vaicā mūsu avīzes fotogrāfe Karīna, kad ieejam Sauleskalna sākumskolas apvienotajā 3. un 4. klasē.
Septiņi zēni; latviešu valodas stunda. Pirmssvētku noskaņā visi lasa vienu stāstiņu par Ziemassvētku vecīti un atbild uz jautājumiem par tekstu. Parasti gan trešklasniekiem un ceturtklasniekiem ir katram savs uzdevums un skolotājam atsevišķi jāspēj vienlaikus novadīt stundu katra vecuma skolēniem.
Ejam apraudzīt 2. klasi. Te redzam, ka tomēr neesam puiku skolā. Šajā klasē ir arī viena meitene. Skaista kā princese – Elizabete.
Viesojamies Sauleskalna sākumskolā, kas atrodas Kombuļu pagastā netālu no Latvijas austrumu robežas un patlaban ir viena no mazākajām skolām Latvijā. Te mācās tikai 19 skolēni. "Mazas skolas priekšrocība ir tieši mazais bērnu skaits. Pedagogi redz katru bērnu," saka skolas direktore Lolita Proma. "Skola atrodas tuvāk mājām, tā arī priekšrocība. Tuvākā cita skola ir Krāslavā, līdz tai divpadsmit kilometru. Mīnusi gan arī ir. Nav mums, piemēram, interaktīvo tāfeļu un, šķiet, arī nebūs. Skolu modernizācijas projektos mūs neiesaista, laikam nešķietam perspektīvi."
Ieguvums ir arī lētas pusdienas skolā, jo gandrīz katrs vecāks atved pašaudzētos dārzeņus, vēl – kādus produktus. Tāpēc pusdienas izmaksā vien sešus latus mēnesī. "Tie vecāki, kuri šurp pārcēlušies no Rīgas, pārjautāja, vai jāmaksā seši lati nedēļā," teic L. Proma.
Cer uz pirmklasniekiem nākamgad
Otrajā klasē mācās seši bērni, trešajā – četri, ceturtajā – divi un sestajā – septiņi.
"Pirmās un piektās klases mums šogad nemaz nav," stāsta direktore. Kombuļu pagasta puikam Tomiņam gan vajadzējis šogad iet pirmajā klasē, taču – tā kā viņš bija vienīgais potenciālais pirmklasnieks, palicis vēl uz gadu pirmsskolā un skolā ies tikai nākamgad. "Tad mums sanāks pieci pirmklasnieki," priecājas direktore. Tomiņš tikmēr pirmsskolēnu telpā cītīgi griež no papīra eņģeli un nemaz neskumst, ka skolas gaitas nācies atlikt – nākamgad toties ies vienā klasē ar brāli.
Pirmsskolas grupā ir visvairāk bērnu – jau desmit. Pagasts viņu pieskatīšanai algo auklīti, bet gaidāmajām skolas gaitām piecgadīgos un sešgadīgos sagatavo skolas skolotājas.
Tikmēr tie, kuri jau ir skolēni, stāsta, ka skolā patīkot. Pat tie, kas dzīvo tuvu skolai, uzreiz pēc stundām prom neiet. Kopā ar citiem gaida autobusu, lai "kopā paskraidītu".
Vēl aizpērn te bija pamatskola ar aptuveni 50 skolēniem. Kad ieviests skolu finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam", skolas liktenis kļuva šaubīgs. Bažījoties, ka skola tiks slēgta, daļa vecāku bērnus no skolas izņēma un pieteica Krāslavas skolās. Tā skolēnu skaits saruka jo straujāk.
Taču savā ziņā Sauleskalna sākumskolai arī paveicies, jo pēdējo gadu laikā uz Kombuļiem no Rīgas pārcēlušās divas ģimenes, kurām kopā ir seši bērni. Mazai skolai seši bērni nozīmē daudz. Divi skolēni nāk no krievvalodīgas ģimenes, skolotāji reizē māca mazajiem latviešu valodu un citus priekšmetus. "Viegli nav. Bet mēs priecājamies par katru bērnu, lai arī kādā valodā viņš runātu. Par nākamo mācību gadu atkal baidāmies. Ja nu slēdz?" teic direktore.
Izglītības ministrs Rolands Broks gan teicis, ka vismaz sākumposmā izglītība bērniem jāiegūst pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tomēr palielināt finansējumu mazajām lauku skolām vismaz pagaidām neplāno. Ministrs gan sacījis, ka būtu jāuzlabo skolu finansēšanas koeficientu sistēma tā, lai lauku sākumskolas būtu labākā finansiālā situācijā, taču ministrijā patlaban koeficientu sistēma netiek pārstrādāta – tiek vērots, kā darbojas pašreizējā sistēma.
Bija 11 skolotāji, palika trīs
Līdz ar Sauleskalna sākumskolas pārtapšanu no pamatskolas uz sākumskolu būtiski samazinājās arī tajā nodarbināto skolotāju skaits. Pamatskolā strādāja vienpadsmit pedagogi, bet tagad Sauleskalna sākumskolā palikušas vien trīs skolotājas, direktori ieskaitot. Par laimi, ne visi bez darba palikušie stājās bezdarbnieku rindās. Lielākajai daļai stundu vadīšana Sauleskalnā nebija pamatdarbs, tāpēc viņiem zuda tikai piepelnīšanās iespēja. Matemātikas skolotāja aizgāja pensijā, bet angļu valodas skolotāja aizbrauca lasīt avenes uz Angliju.
Vienai Sauleskalna skolotājai, kas strādā joprojām, jau bija diploms, kas ļauj sākumskolā mācīt visus mācību priekšmetus. Divām atlikušajām nācās mācīties, lai turpmāk varētu pasniegt citus mācību priekšmetus, kas sākumskolā vajadzīgi. Piemēram, direktore tagad papildus matemātikai māca arī informātiku. Neesot viegli. "Viena lieta – pašam iemācīties spaidīt podziņas, bet pavisam cita, ja tas jāiemāca bērnam," saka L. Proma, "mācos kopā ar bērniem." Otra skolotāja māca latviešu valodu, literatūru, dabaszinības. Mācījusies, lai varētu pasniegt sestklasniekiem vēsturi. Trešā vada mūzikas un sporta stundas. Tā kā skolā šobrīd ir četras klases, bet tikai trīs skolotājas, klases audzinātāju visiem nepietiek – uz divām klasēm ir viena audzinātāja.
3. un 4. klasei gandrīz visas stundas notiek kopā, bet 2. un 6. klasei gandrīz visas stundas notiek atsevišķi. Trešklasniekiem un ceturtklasniekiem kopīgā mācīšanās varbūt pat nāk par labu, spriež direktore. Lielākie, ja nepieciešams, var atkārtot pērno mācību vielu, bet apķērīgākie mazākie savukārt, ja tiek galā ar saviem uzdevumiem, var apgūt kaut ko, kas būs vajadzīgs nākamajā gadā. "Skolotājiem strādāt apvienotajā klasē gan ir grūtāk, rūpīgāk jāgatavojas stundai," tā L. Proma.
Neraugoties uz to, ka skolēnu maz, skolotāji neslēpj, ka viņiem tomēr sanāk tā sauktā pilnā pedagoga slodze. Direktorei par skolas vadīšanu gan maksā tikai kā par pusslodzes darbu, turklāt no valsts piešķirtā finansējuma pietiek vien 0,2 slodžu apmaksai. 0,3 slodzes "piemet" pašvaldība. "Tad nu man sanāk uz rokas 300 lati," atklāj direktore. "Meitenēm (skolotājām. – I. K.) ir ap 200 latiem."
"Novads mūsu dēļ konfiscē naudu lielajām skolām," atzīst L. Proma. "Savākt" pilnu slodzi skolotājiem palīdz arī darbs ar pirmsskolēniem.
Atteikšanās no pamatskolas klasēm arī ļāva skolai izdzīvot finansiāli – sākumskolas programmu var mācīt neliels skolotāju skaits. Pamatskolā toties vajag arī "ķīmiķi", "fiziķi", "biologu".
Sauleskalnā ietaupīts arī uz skolas uzturēšanas izdevumiem. Puse gana lielās ēkas, kas savulaik celta bērnudārza vajadzībām, aizslēgta un vairs netiek apkurināta. Skolas nams ir salīdzinoši jauns – uzcelts tikai 1990. gadā. Iepriekšējā skolas ēka – veca muiža – tika pamesta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Bijusī skolas ēka jau vairākus gadus stāv tukša, nevienam nevajadzīga.
Pašvaldība algo arī trīs skolas tehniskos darbiniekus, taču tiem gan nevienam nav pilna darba slodze.
Kad tikko ieviesa skolu finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" un mazajām skolām draudēja slēgšana, daļa Latgales skolotāju paziņoja, ka gatavi strādāt arī par ļoti mazu atalgojumu, ja vien skolas saglabās. L. Proma šādiem paziņojumiem nav gatava pievienoties: "Tik liela patriote, lai strādātu par atalgojumu, mazāku nekā 100 lati, es tomēr nebūtu."
No skolas uz siltumnīcu
Finansiāli izdzīvot lauku skolotājām palīdz arī pašu saimniecība. Skolas direktorei gan ir tikai neliels dārziņš, taču skolotājai Ainai Einikai kopā ar vīru ir "siltumnīcu bizness". Audzē tomātus, puķes.
"Ir bijušas man arī slaucamas govis," saka skolotāja. "Bet tas nu ir garām. Govs prasa katru dienu ēst, katru dienu tā jāslauc. Tā visu gadu. Savukārt, ja ir siltumnīcas, ir arī periodi, kad darba tajās nav sevišķi daudz un varu pilnībā nodoties darbam skolā." Skolotāja Solvita Mežiņa toties vasarās palīdz kopt vecāsmātes saimniecību – tā dažādus produktus var izaudzēt paši un veikalā ietaupās nauda.
***
Viedoklis
Krāslavas novada domes izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova:
– Pēc jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanas Krāslavas novadā slēgtas divas skolas – pilsētas vakarskola un Piedrujas pamatskola. Sauleskalna skola novadā palikusi vismazākā. Ir vēl divas skolas ar aptuveni 30 skolēniem, vēl divas – ar aptuveni 55 skolēniem.
Novada politika šobrīd vērsta uz mazo skolu saglabāšanu. Attālumi starp skolām novadā it kā nav lieli, bet bērni izmētāti pa viensētām, autobuss katram pakaļ neaizbrauks. Tad nu var sanākt, ka bērnam jāceļas jau pulksten sešos no rīta, lai tiktu uz stundām pulksten 8. Viņš jau būs pārguris, kamēr tiks līdz skolai!
Ja pagastā nebūs skolas, jaunie brauks prom. Lai gan jau tagad brauc. Mums atnāca pieprasījums no ministrijas – kur ir 153 novadā deklarētie skolēni, kāpēc nav reģistrēti nevienā skolā. Divus atradām tepat novadā – izrādās, bija jau ieguvuši pamatizglītību, bet pārējie ir aizbraukuši no Latvijas. Un tie ir tikai skolas vecuma bērni no viena novada!
Turklāt kas notiks ar ēku, ja skola tiks slēgta? Kam tā būs vajadzīga? Piedrujas pamatskolas ēku gan nelaidīsim zudībā. Iecerēts, ka uz tās telpām pārcelsies pagasta pārvalde.
Trīs skolas novadā ir tā sauktās donorskolas. Tām ir vairāk skolēnu, tāpēc deputāti apstiprina naudas pārdali. Deputāti arī noteikuši, ka mazajās skolās skolotājiem par likmi maksā 250 latus, bet lielajās – 290.
Visi lauku skolotāji ir elastīgi, var mācīt vairākus priekšmetus. Taču spīdoša nākotne lauku skolām nav. Dzimstība pret mirstību novadā ir viens pret trīs. Šis deputātu sasaukums gan nav noskaņots skolu aizvērt.
***
Uzziņa
Mazākās skolas Latvijā
- Kupravas pamatskola Viļakas novadā – 19 skolēni
- Sauleskalna pamatskola – 19 skolēni
- Launkalnes pamatskola Smiltenes novadā – 24 skolēni
- Skultes sākumskola Mārupes novadā – 24 skolēni
- Vilpulkas sākumskola Rūjienas novadā – 24 skolēni
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
