Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 18:48
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Sniega un apledojuma dēļ tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju palikuši bez elektrības un nevar izbraukt no savām sētām. Bet cilvēki nesēž klēpī saliktām rokām un palīdz dienestiem tikt galā ar šīs ziemas sniegputeņu nedarbiem. Tā Krustpils novada Variešu pagastā pirmās jaunā gada dienas gan piemājas saimniecības "Vārpa" īpašnieks Viktors Gorits, gan zemnieku saimniecības "Plauži" darbinieki Pēteris Sprukts, Andris Ciselonics un Agris Grandovskis (attēlā) atbrīvo elektrolīniju no vismaz divdesmit uzkritušiem kokiem, kas vairākās vietās vadus vai nu jau pārrāvuši, vai kuru katru mirkli draud to izdarīt.Sniega un apledojuma dēļ tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju palikuši bez elektrības un nevar izbraukt no savām sētām. Bet cilvēki nesēž klēpī saliktām rokām un palīdz dienestiem tikt galā ar šīs ziemas sniegputeņu nedarbiem. Tā Krustpils novada Variešu pagastā pirmās jaunā gada dienas gan piemājas saimniecības "Vārpa" īpašnieks Viktors Gorits, gan zemnieku saimniecības "Plauži" darbinieki Pēteris Sprukts, Andris Ciselonics un Agris Grandovskis atbrīvo elektrolīniju no vismaz divdesmit uzkritušiem kokiem, kas vairākās vietās vadus vai nu jau pārrāvuši, vai kuru katru mirkli draud to izdarīt.
No lielā ceļa zemnieku saimniecībā "Plauži" iebraukt nav iespējams – labu gabalu jābrien pa kupenām. Bet vēl tālāks neceļš brienams – brīžiem iestiegam līdz krūtīm –,lai nonāktu līdz vairākās vietās pārrautajai elektrolīnijai. Saimniecības ļaudis bruņojušies ar sniega lāpstām, rokas vinču, virvēm, motorzāģi un cirvjiem.
"Saimnieks bija Jēkabpilī pie elektriķiem, viņi teikuši, ka pagastos bojātas daudzas līnijas, tāpēc mums uz remontbrigādi varot iznākt gaidīt varbūt pat nedēļu," skaidro Andris Ciselonics. "Nolēmām, ka līniju attīrīsim paši. Protams, veicamos darbus ar elektriķiem saskaņojām. Tur, kur vadi jau pušu, ir vienkāršāk – ņem un zāģē. Bet tur, kur koki guļ vados un draud tos pārraut, ir daudz sarežģītāk. Ar rokas vinčām un virvēm vados karājošos kokus uzmanīgi atvelkam un tikai tad zāģējam."
Pēkšņi stāstītājs dziļajā sniegā paklūp, Agris sauc: "Zāģi sargā, zāģi sargā!" Jā, motorzāģis no sniega jātur pa gabalu. Bet viena lieta ir tehnika, pavisam cita – dzīvs cilvēks. Tāpēc, atbrīvojot elektrolīnijas, atkal un atkal vīri cits citu brīdina ievērot drošību. Brīžiem sniegs gaisā noput un grūti ko saskatīt, tāpēc jābūt sevišķi uzmanīgiem. Bet vīri nesūdzas, galvenais, lai saimniecība – un ne tikai viņu, bet arī desmiti citu māju, kas barojas no šīs elektrolīnijas, – ātrāk tiktu pie elektrības.
Bijušā Jēkabpils rajona teritorijā bez strāvas palikušas ne vien mājas, fermas un darbnīcas, bet arī skolas un citas sabiedriskās ēkas. Atašienes pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Zalāne paldies saka zemniekam Andrejam Pauliņam, kas darbos palīdz ar savu tehniku. "Cilvēki nečīkst, palīdz, cik var. Šodien uz Atašieni atveda maizi, ja kādās mājās iepriekš tā nebija sagādāta priekšdienām, cepa pankūkas. Šodien ar kopējiem spēkiem ceram pabeigt ceļu tīrīšanu."
Arī kādā attālākā leišmales veikalā maizes nebija, kad zvanu Neretas novada domes priekšsēdētājam Antonam Blūmam, viņš satraucas ne pa jokam, nekavējoties pārbauda visus piecus Neretas veikalus, tad atzvana man un atviegloti nopūšas – maizes nekur netrūkst. Un sola pārbaudīt arī citus veikalus.
Par elektrības pazušanu sūdzas arī Aknīstes, Viesītes, Kokneses un citu vietu iedzīvotāji. Iespējams, tieši dabas untumu dēļ nevaru uzzināt vairāku pašvaldību viedokli, jo, piemēram, zvanot uz Aknīsti, Asari un vairākiem citiem pagastiem, saņemu atbildi: "Tehnisku iemeslu dēļ līnija pašlaik nedarbojas."
Taču daudzviet atsaucība un entuziasms neko nedod. Piemēram, Koknesē elektrības pazušanas un biežās raustīšanās dēļ – un ne tikai tagad, jau vairāku gadu garumā – no ierindas iziet elektroniskās ierīces un katlumājas automātiskā vadības sistēma, peldbaseinā svilst dārgi releji. Zemnieks Jānis Dzenis ļoti dusmīgs: "Kā "Latvenergo" var paziņot, ka īslaicīga elektrības pazušana nav nekvalitatīva elektroenerģijas padeve? Vai sniega noliekti zari un nolauzti koki, kas traucē elektrības piegādi, var tikt uzskatīti par dabas katastrofu, ārkārtas apstākļiem? Taču nē! Ja šie koki būtu laikus novākti, katru gadu atkārtoto elektrības padeves traucējumu vienkārši nebūtu."
***
Atbildam lasītājiem
Pa gaisu lētāk nekā zem zemes
Gandrīz katru ziemu daudzi Latvijas iedzīvotāji paliek bez elektrības, jo sniega smagumu neiztur koki, kas krītot pārrauj elektrības vadus. Kāpēc tos visur nevar nomainīt pret kabeļiem, kas iet zem zemes un kurus sniegs neapdraud? Vairāki lasītāji, piemēram, Roberts Mazurs no Rīgas, arī uzskata, ka siltajos gada mēnešos netiek pienācīgi veikti profilaktiskie elektrolīniju attīrīšanas darbi no kokiem.
Kā skaidro "Latvenergo" pārstāvis Andris Siksnis, kailvadu 20 kilovoltu līniju izbūves izmaksas ir vidēji divas trīs reizes zemākas par kabeļu līnijām, tādēļ ekonomisku apsvērumu dēļ ārpus apdzīvotām vietām AS "Sadales tīkls" saglabā esošo 20 kilovoltu elektrotīklu un kabeļlīnijas būvē vien tad, ja tās šķērso mežainas teritorijas vai apdzīvotas vietas.
Vidējās izbūves izmaksas kailvadiem vidējam spriegumam (20 kV) ir 8 – 10 tūkstoši latu par kilometru, bet kabeļiem 24 – 45 tūkstoši latu par vienu kilometru. Kabeļu likšanu papildus sadārdzina arī seguma (asfalta, bruģa) atjaunošana apdzīvotās vietās.
AS "Sadales tīkls" pēdējos gados zemsprieguma 0,4 kV gaisvada elektrotīklos rekonstrukcijas vai pieslēguma gadījumā izbūvē tikai piekarkabeļu vai zemes kabeļu elektrolīnijas. Savukārt vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīniju rekonstrukcijas gadījumā pamatā izbūvē gaisvadu kailvadu elektropārvades līnijas. Izņēmuma gadījumi ir tad, kad līnija šķērso mežu – tad tiek būvēta zemes kabeļu līnija. Vidējā spriegumā kabeļus izbūvē arī apdzīvotās vietās, lai gādātu par drošību un trūkuši kailvadi neradītu apdraudējumu iedzīvotājiem. Ārpus apdzīvotām vietām saglabā esošās kailvadu līnijas tehnisko izpildījumu, jo izbūves izmaksas ir vidēji divas reizes zemākas.
Profilaktiskie elektrolīniju attīrīšanas darbi notiekot visu laiku, diemžēl tos ierobežojot privātīpašumi: vidēja sprieguma līnijām aizsargjosla ir 13 metrus plata, tātad koki var augt pat tikai 6,5 metrus no līnijas. "Privātīpašums mūsu valstī ir svēts, un mēs vasarā neko nevaram iesākt, piemēram, ar 20 metru garu privātu bērzu, kas ziemā varētu uzkrist uz elektrolīnijas," skaidro A. Siksnis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
