Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 15:29
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Laukos ierīko arvien jaunus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta punktus
"Tas bija traks gads, kad visi slimojām ar gripu. Vispirms ar ļoti augstu temperatūru uz slimnīcu aizveda vīru, bet otrā naktī – dēlu," atceras divu bērnu māmiņa Ligita Ušacka no Subates. Ātrā palīdzība parasti neesot ilgi jāgaida, jo tuvākā mediķu brigāde atrodas 29 kilometrus attālajā Ilūkstē. Kad pirms diviem gadiem vajadzēja doties uz dzemdību namu, tad gan bijis jāgaida vairāk par stundu, jo "ātrie" braukuši no Daugavpils.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta vadītājs Armands Ploriņš apstiprina, ka Latvijā situācija nebūt nav tik slikta, jo vidēji 85% gadījumu ātrā palīdzība pie pilsētniekiem ierodas 15, bet pie lauciniekiem – 25 minūšu laikā. Tā, kā teikts Ministru kabineta noteikumos.
Jāpaspēj pusstundā
"Labā laikā līdz Subatei varam nokļūt 15 – 20 minūtēs. Ja jānobrauc no asfaltētā lielceļa vai nav precīzi pateikta adrese, tad gan paiet ilgāks laiks," stāsta Ilūkstes NMP brigāžu atbalsta punktā sastaptā ārsta palīdze Inese Spaļva, piebilstot, ka dienā brigāde saņem vidēji piecus sešus izsaukumus. Pieredzējušais šoferis Visvaldis Savickis atceras gadījumus, kad pēc čūskas sakostas ogotājas jālien purvā, bet ziemā līdz pacienta mājai pa kupenām jābrien divus trīs kilometrus. Reiz mašīna lauku ceļā iestrēgusi dubļos un nācies to vilkt atmuguriski vairāk nekā kilometru. "Paldies Dievam, gandrīz katrā pagastā ir kāds atsaucīgs cilvēks ar tehniku, kas var nākt palīgā," viņš priecājas.
Kurzemes reģionālā NMP dienesta vadītājai Inesei Ozoliņai ikdienā jālauza galva par to, lai teritorijā ar samērā mazu iedzīvotāju skaitu ātrās palīdzības brigāde laikus paspētu ierasties arī visattālākajā sētā. "Dienās, kad ir ļoti daudz izsaukumu, gadās nokavēt," viņa atzīst. Lai gan dažādās Kurzemes apdzīvotajās vietās dežurē 26 mediķu brigādes, kavē lielie attālumi, piemēram, pie pacienta Priedulā no tuvākā NMP brigāžu atbalsta punkta Saldū jābrauc 70 kilometri. Inese Ozoliņa ar rūgtumu atceras traģisko gadījumu Talsos, kad cilvēkam palika slikti uz ielas, bet visas vietējās brigādes tobrīd atradās izsaukumā. Diemžēl "ātrie" no kaimiņu rajona ieradās par vēlu.
"Ja vietējā brigāde aizbrauc izsaukumā, jārēķinās, ka tā būs prom trīs četras stundas. Tuvākajai brigādei, ko varam nosūtīt palīgā, jānobrauc 30 – 40 kilometri. Šādos laika apstākļos viņi nevar ierasties ātrāk par stundu," stāsta dispečere Renāte Zalkovska, kura ik dienas saņem vairāk nekā 150 lūgumus pēc steidzamas mediķu palīdzības.
Arī A. Ploriņš atzīst, ka izsaukumā pavadītais laiks pilsētu un lauku ātrās palīdzības brigādēm ievērojami atšķiras. Rīgā brigāde vienu izsaukumu apkalpo nepilnas stundas laikā, bet laucinieka nogādāšanai slimnīcā mediķi vidēji patērē divas trīs stundas. NMP dienesta statistika liecina, ka lielākais kilometru skaits, ko ātrās palīdzības mašīna nobraukusi viena izsaukuma laikā, ir 590 kilometri. Ja nākamgad Kuldīgas un vēl desmit lokālajās slimnīcās pārtrauks sniegt neatliekamo palīdzību, pacientiem, nereti ciešot neizturamas sāpes, ātrās palīdzības mašīnā pa Latvijas grumbuļainajiem ceļiem nāksies kratīties vēl tālāku gabalu.
Palielinās brigāžu skaitu
"Ātrā palīdzība pie mums brauca no Aizputes, pēc tam no Alsungas, tādēļ nolēmām 157 000 latu ieguldīt jaunā veselības centra celtniecībā. Pirmajā stāvā ir divas ģimenes ārstu prakses un aptieka, bet otrā – NMP dienesta telpas. Vasarā, kad pie mums ierodas daudz tūristu un atpūtnieku, tas rada papildu drošību," stāsta Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Pateicoties pašvaldības un iedzīvotāju aktivitātei, šis Kurzemes novads ticis pie savas ātrās palīdzības brigādes, tādēļ pat visattālākajā apdzīvotajā vietā Rivā, kur satiksmes autobuss iegriežas tikai reizi nedēļā, par mediķu ierašanos var neraizēties.
Pēdējā laikā Latvijas laukos izveidoti desmit jauni NMP brigāžu atbalsta punkti. Dienesta vadītājs Armands Ploriņš sola drīzumā vietās, kur "ātrie" regulāri kavējas, izvietos papildu brigādes. Tas gan ir visai dārgi, jo viena jauna brigāžu atbalsta punkta ierīkošana, medicīniskais aprīkojums un trīs ārsta palīgu brigādes, kas viena otru nomaina, izmaksā 130 – 140 tūkstošus, bet pēc tam ik gadus 90 – 100 tūkstošus latu. Lētāk izmaksā jau esošu brigāžu pārvietošana.
"Kad šo atbalsta punktu nebija, ātrā palīdzība pie pacienta brauca stundu un pat ilgāk. Kas valstij ir vērtīgāks – cilvēka dzīvība vai atbalsta punkta un brigādes uzturēšana?" jautā Latgales reģiona NMP dienesta Latgales reģionālā centra vadītāja vietniece Astrīda Igolniece, nešauboties, ka drīzumā ātrās palīdzības brigādes dežurēs arī tālākajos Latgales reģiona punktos – Subatē un Nīcgalē.
Varbūt no izsaukumiem brīvajā laikā NMP mediķi varētu sniegt vietējiem iedzīvotājiem arī pirmo palīdzību, piemēram, sašūt nelielu brūci, it īpaši tādēļ, ka nākamgad traumpunkti vairs nedarbosies ar pilnu slodzi? Armands Ploriņš uz šādu iespēju tomēr raugās skeptiski: "Pirmkārt, laukos dežurē vienīgi ārstu palīgu brigādes. Tas nozīmē, ka vispirms jāmaina likumdošana, kas šobrīd ļauj viņiem strādāt tikai ārsta uzraudzībā. Otrkārt, ko darīt, ja mediķis sācis šūt brūci, bet viņam jādodas izsaukumā? Treškārt, NMP brigāžu atbalsta punktā nav iespējams veikt diagnostiku, arī telpas nav piemērotas tam, lai veiktu medicīniskas manipulācijas."
Zemgalietis latgalieti neved
"Ja pacients dzīvo pie Aknīstes pagasta robežas, vietējai brigādei būtu jābrauc tikai septiņas, bet mums – vairāk par četrdesmit minūtēm, taču viņi nedrīkst," sūkstās Ilūkstes NMP mediķi. Šo aplamību apstiprina arī Kurzemes reģiona NMPD vadītāja: "Uz Sabili, kas no Kandavas ir ar roku sasniedzama, jābrauc Talsu brigādei, kas atrodas 30 km attālumā. Arī Ezeres brigādei jābrauc uz apdzīvotajām vietām, kas no Auces atrodas tikai dažu kilometru attālumā." Lai gan Latvijā izveidots vienots ātrās palīdzības dienests, tomēr Latgali, Zemgali, Kurzemi, Rīgu un Vidzemi vēl šķir neredzama, bet stingra robeža. Ja pienāk izsaukums pie pacienta, kurš dzīvo uz reģiona robežas, dispečeriem vispirms nākas vienoties– kurš tad brauks uz izsaukumu?
"Jau šā gada sākumā visi zvani pienāks tikai operatīvajā vadības centrā Rīgā. Dispečers varēs nosūtīt pie pacienta vistuvāko brigādi un reģionu robežas izzudīs," sola A. Ploriņš. Visas ātrās palīdzības mašīnas tiks aprīkotas ar navigācijas iekārtām un datoriem, lai ārsta palīgu brigādes varētu saņemt speciālista konsultācijas, bet dispečeri – redzēt ne tikai tās brigādes, kas atrodas atbalsta punktos, bet arī ceļā. NMPD vadības informācijas sistēmas un dispečeru centra izveidei paredzēts ieguldīt 7,6 miljonus latu, no tiem 6,5 miljoni ir ES fonda līdzfinansējums.
Pacientiem jārēķinās ar to, ka, turpinoties slimnīcu reorganizācijai, viņus aizvedīs arvien tālāk no mājām uz to stacionāru, kur gūto traumu vai akūto slimību iespējams ārstēt vislabāk, piemēram, visus miokarda infarkta slimniekus – uz Rīgu, Liepāju vai Daugavpili. Bet vai laucinieki lielajās klīnikās vienmēr ir laipni gaidīti? Sociālā darbiniece Ildze Balode no Pāvilostas par to šaubās: "Vērgales, Sakas un citu pagastu iedzīvotāji man ir sūdzējušies par medicīnas darbinieku nevērīgo attieksmi Liepājas reģionālajā slimnīcā. Ar trūcīgās personas izziņu rokā pacients nosēž gaitenī četras stundas, bet neviens dakteris pat neapjautājās, pie kā viņš ieradies vai ko viņam vajag."
**
NMP brigāžu un atbalsta punktu skaits Latvijā*
Reģionālie centri Atbalsta punkti (tajā skaitā jaunizveidotie) Brigāžu skaits (tajā skaitā jaunizveidotās) NMP slimnīcu skaits (no tām reģionālās/ lokālās)
Kurzemes 13 (2) 26 (1) 3 (2/1)
Latgales 15 (2) 32 4 (2/2)
Rīgas 32 (1) 71 6 (3/3)
Vidzemes 24 (5) 33 (2) 4 (1/4)
Zemgales 13 25 3 (2/1)
Kopā 97 (10) 187 (3) 20 (10/11)
*NMPD dati.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003