Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 28. maijs 06:04
Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
Maestro Raimonds Pauls šodien svin 75. dzimšanas dienu
Raimonda Paula mūzika, sākot jau ar viņa pirmo dziesmu "Nenosūtītā vēstule", ko viņš sacerēja 1956. gadā, būdams Latvijas Radio estrādes seksteta mūziķis, iezīmē veselu laikmetu Latvijas kultūrā.
Mēģinot izprast Paulu
Nesen iznākušajā grāmatā "Maestro. Raimonds Pauls" ("Jumava", autori Andžils Remess, Jānis Peters, par veikumu rūpi turējis Ēriks Hānbergs – tās tapšanas impulsētājs) apkopotas laikabiedru atmiņas par slaveno komponistu, citāti no dažādu gadu intervijām un literātu veltījumi gan dzejā, gan prozā. Grāmatas lauvas tiesu sarakstījis Andžils Remess, Liepājas laikraksta "Kurzemes Vārds" galvenais redaktors, kurš Raimondu Paulu pazīst kopš 60. gadiem. "Sarunas ir sakrātas gadu gaitā. Ar Paulu jau nevar tā – tagad pastāsti! Viņš nav atvērts, jāgaida īstais brīdis, dažkārt atklātāka saruna var norisināties Bernātu jūrmalā vai pirtī, vai auto braucot," stāsta Remess. Vai Paula personība, gadu desmitiem ritot, kļūst skaidrāka? "Man jā, bet katrs jau viņu redz citādi. Pauls ir tik daudzšķautņains, lai viņu izprastu, vajag daudzas paaudzes, un nekad īsti neizpratīs," secina grāmatas autors, pie kura slavenais komponists vērsies gan āzējoties, gan sirdi izkratot. Reiz Pauls zvana Remesam: "Televīzijā teica, ka divi vīri ievēlušies Liepājas kanālā. Gribējis zināt, kurš tad ir otrs." Kādu rītu pie Saeimas nama noticis pikets. "Tu vari iedomāties, mēs abi ar Imantu Kalniņu ejam cauri pūlim, ejam uz savu darbavietu, bet mūs baksta ar lietussargiem un sauc: zagļi, zagļi! Ko mēs kādam esam nozaguši?!" Pauls bija ļoti ievainots, pat balss pārmainījās," stāsta Andžils Remess. Grāmatā publicētas arī pāris nodaļas par Raimonda Paula bērnību un vecākiem no dzejnieka Jāņa Petera brīnišķīgās grāmatas "Raimonds Pauls" ("Liesma", 1982), ko tolaik, nodrukātu 130 000 metienā, izķēra vienā rāvienā, lai gan teksts turpinājumos bija publicēts laikrakstā "Literatūra un Māksla". No jauna Jānis Peters uzrakstījis būtisku nodaļu "Atmodas kareivis uz atomzemūdenes", kur pauž: "Jau vairākus gadu desmitus pirms Atmodas kulminācijas astoņdesmito gadu beigās ar savu spilgto jaunradi Pauls bija kļuvis par mūsu tautas (un ne tikai) dzīves iedvesmotāju. Nepārspīlēšu – par klātesošu leģendu." Jānis Peters atgādina, ka Pauls aicinājis koristus un diriģentus vienoties kopīgā dziesmā Tautas frontes rīkotajā Tautas manifestācijā 1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Lielajā estrādē. Fotoattēlus savā ironiskajā manierē grāmatā komentējis pats komponists. Grāmatas beigās apkopotas spilgtākās Raimonda Paula radošās dzīves pieturzīmes.
Nav precīzas Paula darbu uzskaites
Lasot jaukās atmiņas un runājot ar mūzikas profesionāļiem, radās jautājums, ko ietver jēdziens – Raimonds Pauls kā kultūras parādība? Vai mūsdienu muzikologi spēj pamatīgi novērtēt Raimonda Paula daiļradi? Vai arī vēl jāpaiet laikam, jāatkāpjas, kā lielu un varenu gleznu aplūkojot?
Muzikoloģe un publiciste Daiga Mazvērsīte: "Tā nav, ka Maestro daiļrade nebūtu vērtēta. 70. – 80. gados padomju muzikoloģija arī tā saucamajam vieglajam žanram uzstādīja tādus pašus kritērijus kā akadēmiskajai mūzikai. Analizēja vismaz tos profesionālos ansambļus, kas darbojās Filharmonijā. Bija standarts, ka pēc autorprogrammas presē sekoja muzikologu pamatīgas kritikas, piemēram, "Literatūrā un Mākslā" veselā atvērumā. Savulaik Raimonda Paula daiļradi pētīja muzikologi Arnolds Klotiņš, Ingrīda Zemzare, Silvija Stumbre. Arī es, Konservatoriju beidzot, savā diplomdarbā "Mūzikls un rokopera Latvijā" (1989) vienu no lielākajām sadaļām veltīju Raimonda Paula mūziklam "Māsa Kerija" un vispār viņa mūziklu iestudējumiem Operetes teātrī. Toreiz analizēju melodiku, formveidi, instrumentāciju.
Kapitālismā pieprasījums nosaka piedāvājumu, acīmredzot nav vairs pieprasījuma pēc nopietniem pētījumiem. Analizēt Paula veikumu mūzikā varētu muzikologs, kurš rūpīgi sekojis komponista daiļradei. Un pētniecība būtu jāsāk ar darbu sarakstu. Portāls "lmic.lv" publicē komponistu biogrāfijas un darbu sarakstu. Secināju, ka nav precīzas Paulu darbu uzskaites. Ir reģistrēti 2,5 tūkstoši viņa darbu, bet tie ir nosaukumi, nevis darbi. Piemēram, vienai melodijai vairāki nosaukumi."
Vai, izvērtējot Paula daiļradi, atklāsies, ka dzīvojam vienā laikā ar pasaules mēroga komponistu? "Jā, noteikti – ar vienu no lielākajiem. Pauls ir unikāls kaut vai ar to, ka reizē ir radītājs un interprets, šādu komponistu nav daudz. Šādā līmenī ir, piemēram, Eltons Džons, kurš tik daudz radījis dažādos žanros, rakstījis mūziku filmām... Būtībā Raimonds Pauls tomēr ir dziesminieks. No formas viedokļa sarežģītākais posms viņa daiļradē bija "Modo" laiks 70. gadu sākumā, kad Maestro aizrāvās ar džezroku. No mūzikliem izcilākais ir "Māsa Kerija", kad komponists nebija tik noslogots un nodevās vienīgi šā darba radīšanai," vērtē Daiga Mazvērsīte.
Vai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) šobrīd tiek sagatavoti muzikologi, kas varētu pētīt un vērtēt populāro mūziku? "Muzikoloģijas studiju programma iepazīstina arī ar populāro mūziku. Muzikoloģiju katrā kursā studē tikai kādi pieci seši studenti, un vairākums no viņiem vēlas iegūt pedagoga kvalifikāciju," stāsta JVLMA Muzikoloģijas katedras vadītājs un zinātniskās pētniecības centra vadītājs Jānis Kudiņš.
Bet varbūt Raimonda Paula daiļradi izvērtēt šobrīd vēl ir pāragri, varbūt tas jāveic ar lielāku laika atstarpi?
"Jebkuru komponistu var aplūkot ar lielāku distanci – tad vērtējums būs objektīvāks, bet tikpat svarīgi ir fiksēt arī šodienu," secina Jānis Kudiņš.
***
Uzziņa
Raimonda Paula jubilejas zīmē:
16. janvārī "Arēnā Rīga" R. Paula 75. jubilejas koncerts.
Latvijas Nacionālajā teātrī R. Paula jubilejas koncerti – 12., 14. un 30. janvārī, kā arī 6. februārī un 4. martā.
22. un 23. janvārī R. Paula koncerti Liepājā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri.
LTV1 ēterā 12. janvārī raidījuma "100 g kultūras" speciālizlaidums "Latvija sveic R. Paulu", pulksten 21.20 – Latvijas Nacionālā teātra iestudētā R. Paula mūzikla "Kerija. Retrospekcija" TV pirmizrāde.
LTV1 16. janvārī filma "Melnā vēža spīlēs", 23. un 30. janvārī – "Teātris".
15. janvārī Dailes teātra izrāde "Šerloks Holmss", 22. janvārī – "Elizabete – Anglijas karaliene", 29. janvārī Nacionālā teātra izrāde "Mērnieku laiki". 29. janvārī pārraidīs R. Paula jubilejas koncertu "Pilsētā vētru un dzintara krastā" no Liepājas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003