Rīga 26°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 09:08
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
Teodors Tverijons: "Daudzu uzņēmēju morāle un ētika ir zem katras kritikas."
Kamēr ir maz nopietnu un lielu projektu, kam piešķirt kredītus, bankas savus brīvos līdzekļus labprātāk noliek uz procentiem Latvijas Bankā
Komercbanku asociācijas vadītājs T. Tverijons norāda, ka treknajos gados uzņēmēji pieraduši biznesu attīstīt uz svešas naudas rēķina. Pat uzņēmumiem ar 2000 latu pamatkapitālu bankas bijušas gatavas dot pusmiljonu līdz miljonu latu lielus kredītus. Taču krīzes laiks pierādījis daudzu šādu uzņēmumu nespēju tikt galā ar saistībām. Turklāt, kā norāda T. Tverijons, Latvijas uzņēmēji šādas problēmas risinot ar "uzmešanas" palīdzību. Tas ir – savus uzņēmumus ātri noved līdz maksātnespējai, bankai labākajā gadījumā paliekot vien ieķīlātā manta, sliktākajā – pat tā ir pārrakstīta uz cita īpašnieka vārda.
T. Tverijons: "Vai tad "Daugavas" īpašnieks Aigars Vaivars ir godīgs uzņēmējs, cenšoties nodot īpašumu citai juridiskai personai? Un "Kolonnas" īpašniece Ieva Plaude-Rēlingere? Šie ir skaļākie gadījumi, bet tādu, par kuriem publiski nerunā, ir tūkstošiem, jo tie ir pielīdzināmi slimību gadījumiem – kurš pacients tad par savām kaitēm grib skaļi runāt. Bankas ir gatavas kreditēt, bet otro reizi uz tā paša grābekļa nekāps."
Tādēļ tagad bankas tajās esošos brīvos līdzekļus ir gatavas ieguldīt to uzņēmumu kreditēšanā, kas paši ir gatavi nepieciešamajam kredītam nodrošināt vismaz 30% lielu līdzdalību. Asociācijas vadītājs gan atzīst, ka šādu uzņēmumu esot ļoti maz, tādēļ iesaka uzņēmumu īpašniekiem savos rūpalos vai nu vairāk ieguldīt savu kapitālu, vai arī meklēt investorus, ja savas naudas nav. Iespējas viņš saredz riska fondos, kuru darbība Latvijā gan nav īpaši aktīva.
Savukārt "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks stāsta, ka banku kreditēšana ir atkarīga arī no valsts ekonomiskās politikas – uzņēmējdarbības vides stabilitātes, valsts kredītreitinga, valsts garantiju apjoma un citiem apstākļiem. Viņš nav tik skarbs Latvijas uzņēmēju vērtējumā kā T. Tverijons, vien pieminot, ka banku pasivitāte bijusi skaidrojama ar to, ka ilgāku laiku kredītspeciālistiem bijis grūti izvērtēt, cik uzticami ir klienti, kuri vēršas pēc palīdzības. Šobrīd skaidrība par klientiem esot lielāka, taču strauju kreditēšanas pieaugumu viņš neprognozē. Iemesls – uzņēmumi baidās investēt, bet bankām jātiek galā ar kredītu buma laika sekām.
Vienlaikus banku pārstāvji arī cenšas apgāzt pašu teikto, norādot – pēdējā pusgada laikā bankas jaunos kredītos izsniegušas tikpat lielus līdzekļus, cik šobrīd gaida godprātīgus nopietnus kredītņēmējus – ap vienu miljardu latu, no tiem 190 miljoni izsniegti decembrī. T. Tverijons skaidro, ka banku kredīti var tikt piešķirti nopietniem un lieliem projektiem, kurus iesniedz uzticami un laika gaitā sevi pierādījuši uzņēmumi. Kamēr to ir maz, bankas savus brīvos līdzekļus labprātāk izvietojot depozītos Latvijas Bankā, saņemot vismaz kaut kādus depozīta procentus.
***
Uzziņa
Valstī darbojas 29 bankas, tostarp astoņas ārvalstu banku filiāles Latvijā.
Latvijā strādājošo banku kopējie aktīvi uz 2010. gada 31. decembri bija 21,967 miljardi latu, kas ir par 1,3% vairāk nekā pirms gada.
Bankās un filiālēs noguldītās naudas apjoms sasniedzis 11,11 miljardus latu, kas ir par 16,3% vairāk nekā pirms gada, apmēram viena trešdaļa ir mājsaimniecību noguldījumi.
Izsniegto kredītu apjoms ir 14,33 miljardi latu, kas ir par 7,1% mazāk kā pirms gada.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003