Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 09:33
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Bērnu pabalstiem nepieciešamos 11,2 miljonus latu meklēs Labklājības ministrijas iekšienē. Situācijā, kad augstais bezdarba līmenis valstī ne tikai saglabājas, bet arī pieaugs, ir pilnīgi nepieļaujami samazināt sociālās garantijas ģimenēm un bērniem, vakar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē uzsvēra labklājības ministre Ilona Jurševska. Labklājības ministres solījums ģimenes valsts pabalstu saglabāt visiem varētu iepriecināt daudzus bērnus un viņu vecākus.Situācijā, kad augstais bezdarba līmenis valstī ne tikai saglabājas, bet arī pieaugs, ir pilnīgi nepieļaujami samazināt sociālās garantijas ģimenēm un bērniem, vakar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē uzsvēra labklājības ministre Ilona Jurševska. Labklājības ministres solījums ģimenes valsts pabalstu saglabāt visiem varētu iepriecināt daudzus bērnus un viņu vecākus.
Vēl trīs gadus – līdzšinējā apmērā
Ģimenes valsts pabalsts – astoņi lati par katru bērnu – jāsaglabā līdzšinējā apmērā un visām ģimenēm neatkarīgi no bērnu skaita un vecāku ienākumiem. Turklāt šāda kārtība pabalsta izmaksā jāturpina apmēram trīs gadus – līdz 2014. gadam.
Ministre arī atgādināja, ka šobrīd ģimenes valsts pabalsta izmaksai visām ģimenēm pietrūkst 11,2 miljoni latu. Tā ir naudas summa, kas tika konsolidēta, pieņemot šā gada valsts budžetu un ievērojot starptautisko aizdevēju kategoriskos ieteikumus.
Iepriekš uz jautājumu, kur ņemt nepieciešamos 11,2 miljonus, izskanēja, ka "vajadzētu uzrunāt pensionārus, mūsu vecmāmiņas un vectētiņus" cerībā, ka viņi būs ar mieru šķirties no diviem trim latiem, ko nocirptu pensiju piemaksām.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze sākumā vēl pieļāva, ka lielo pensiju, sākot no 600 latiem, saņēmēji, iespējams, varētu atteikties no savām piemaksām, taču šobrīd federācijas pārstāvji tādu risinājumu pilnībā noraida. Turklāt izrādījās, ka fiskālais ieguvums no šāda soļa neko būtisku nebūtu devis – pat ne pusmiljonu.
Pretnostatīt divas sociāli visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas – bērnus un pensionārus – būtu amorāli, šāds secinājums izskanēja arī NTSP sēdē, ko vadīja padomes līdzpriekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs.
"Nepieciešamos līdzekļus meklēsim ministrijas speciālajā budžetā, neplānojot piemaksu samazināšanu vecuma pensijām. Pretējā gadījumā, pārdalot naudas līdzekļus vienas mājsaimniecības ietvaros, proti, noņemot pensijas daļu vecvecākiem un to atdodot mazbērniem, mēs nebūsim ieguvuši rezultātu ar pievienoto vērtību. Tas, kurā jomā un kādā apmērā būs iespējams ietaupīt, būs zināms pēc šā gada pirmā ceturkšņa," sacīja I. Jurševska.
Ik mēnesis valsts dzīvē tomēr nākot ar pārmaiņām, arī pozitīvām. Ministrijas pārvaldībā ir milzīgs speciālais budžets, kurā notiek "kustība". Piemēram, kādam beidzas pabalsta izmaksa vai samazinās izmaksas summas, kaut kur nauda paliek pāri, un to varētu izmantot ģimenes valsts pabalsta nodrošināšanai.
Reformai neizbēgt
"Šodien iedzīvotāji, saņemot pabalstu, izvērtē, cik pamperu paku, maizes klaipu vai piena paku var nopirkt. Tātad tas no universālā ģimenes valsts pabalsta pārvērties par sociālās palīdzības pabalstu," sacīja ministre.
Runājot par nākotni, I. Jurševska atgādināja pērnvasar ministrijas speciālistu izstrādātās ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, kurās iestrādāti arī citi atbalsta mehānismi ģimenēm ar bērniem. Tie paredz no sociālās palīdzības pabalstiem pamazām pārorientēties uz nodokļu atvieglojumiem ekonomiski aktīvajām ģimenēm, piemēram, paaugstinot neapliekamo minimumu par apgādājamajiem. Tas nozīmētu ģimenes valsts pabalsta reformu, ko jau šobrīd pieprasa Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules banka.
Ministre pārliecināta, ka 2014. gadā ekonomiskā situācija valstī varētu būt uzlabojusies, vecāki strādās, pelnīs naudu. Ģimenes valsts politika paredz atbalstīt šos iedzīvotājus ar atbilstošu nodokļu politiku, un tad, iespējams, varētu arī atteikties no ģimenes valsts pabalsta.
Arī LM eksperte sociālajos jautājumos Jana Muižniece atzina, ka ar pašreizējiem astoņiem latiem mēnesī bērnu nevar uzaudzināt, tomēr tas ir universāls pabalsts, ar kuru valsts demonstrē savu attieksmi. Universālo pabalstu maksā visās ES valstīs, tiesa, tur tas ir krietni lielāks un labāk mērķēts – pabalsta summa tiek palielināta līdz ar katru jaunpiedzimušo bērnu. Latvija no šīs sistēmas atteicās, sākoties globālajai krīzei.
Finanšu ministrs Andris Vilks atgādināja, ka esam ļoti nabadzīga valsts ar apmēram miljardu lielu parādu un tādā situācijā pat nav korekti Latviju salīdzināt ar citu valstu, pat Lietuvas un Igaunijas, pabalstu sistēmu. A. Vilks domā, ka pabalstus ģimenēm vajadzētu aizstāt ar pakalpojumiem, jo ne visi saņemtos astoņus latus izlieto tam, kam tie paredzēti. Bilde jāskata kopumā – ir kas tos nodzer vai iznieko.
Darba devēju konfederācijas (DDK) ģenerāldirektore Elīna Egle ieteica ģimenes valsts pabalstu jautājumu skatīt kompleksā ar smago demogrāfijas problēmu. "Pabalstu sistēma jāpārskata, lai tā stimulētu dzimstību valstī." NTSP sēdes dalībnieki vienojās, ka visi šie jautājumi jāvērtē kompleksā, nevis "naudas deķi katram raujot uz savu pusi". Vairākkārt tika arī uzsvērts, ka, pieņemot lēmumus, jāvērtē, lai tie neveicinātu ēnu ekonomiku.
Taču DDK eksperts sociālās drošības jautājumos Pēteris Leiškalns noskaņots skeptiski – lai gan tagad izdevies saglābt pensiju piemaksas pensionāriem, nākotne saulainas dienas nesola. P. Leiškalns pārliecināts, ka tomēr nāksies īstenot starptautisko aizdevēju prasību pārskatīt pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam.
***
Ģimenes valsts pabalsts Baltijas valstīs
Valsts; Valsts Pabalsta apmērs (eiro, Ls); Baltija pret Latviju (reizes vairāk, par % vairāk)
Lietuva par vienu bērnu 15,2 10,7 1,34 34%
Igaunija par 1. un 2. bērnu 19,8 13,9 1,74 74%
Igaunija par 3. un nākamajiem 57,4 40,3 5,04 404%
Latvija par vienu bērnu 11,4 8,0 1 0%
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
