Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 06:03
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Latvijas kaimiņvalstī pacienti no savas kabatas piemaksā ne vairāk par 25% – lielākoties par zālēm un zobārstniecību
Tallinā pa ceļam no Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas reģistratūras uz šīs ārstniecības iestādes direktora Tonisa Allika kabinetu izdzirdu putnu čivināšanu un cenšos ieraudzīt, kur tad vīterotāji sasēduši, bet nekā. Izrādās, ka tās ir tikai skaņas, kas tiek atskaņotas ne jau tāpat vien, bet gan pacientu labsajūtai un svētam mieram pirms vai pēc vizītes pie ārsta vai tuvinieku apciemojuma. Gar ūdens strūklakas malām starp ūdenszālēm izvietoti soli slimnīcas apmeklētājiem, turpat ērta kafejnīca, kur, putnu dziesmu pavadīti, maltīti ietur gan mediķi, gan pacienti. Kaut šī ir viena no lielākajām Igaunijas slimnīcām, tomēr sākumā pat negribas tam ticēt, jo neredz ne slimnieku rindas, ne arī ātrās palīdzības mašīnu drūzmēšanos pie uzņemšanas nodaļas. Kur pazuduši pacienti, vai slimnīca stāv pustukša, krīzes spiesta? Mazliet pacietības, un visu uzzināšu.
Slimnīcas vadītājs – bijušais šokolādes rūpnīcas direktors
Beidzot esmu aizvadīta līdz Allika kunga kabinetam un reizē ar rokas spiedienu un abpusējiem laipnajiem vārdiem pamanu, ka slimnīcas administrācijas telpas salīdzinājumā ar redzēto pa ceļam līdz tām ir ļoti pieticīgas. "Te ilgi nav bijis remonts, jo vispirms ir jāpabeidz jaunais 30 tūkstošus kvadrātmetru lielais slimnīcas korpuss, kur būs izmaksu ziņā dārgākās slimnīcas nodaļas ar operāciju zālēm, ko būvējam par Eiropas Savienības fondu naudu un pašu līdzmaksājumu, kopsummā 200 miljoniem eiro. Bet joprojām lielākoties veselības aprūpe mūsu valstī darbojas uz vecās infrastruktūras pamata. Būvniecība, ko jūs redzat šajā iestādē, ir pirmās bezdelīgas, kas top par investīcijām," saka direktors, it kā uzminējis manas domas: redz, kā administrācija, kura, kā vēlāk noskaidroju, sastāv tikai no trim personām, ja neskaita grāmatvedību un personāla daļu, par sevi domās tikai pēc tam, kad būs pabeigti lielie būvniecības darbi!
Alliks ir bijušais šokolādes rūpnīcas "Kalev" direktors, ekonomists, kurš šo augstākā līmeņa daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcu vada jau astoto gadu. Viņam ir divi vietnieki – ārstnieciskajā darbā un ES fondu apguves lietās. Ar nelielu administratīvo aparātu esot gana, lai pārvaldītu iestādi, kurā ir 3626 strādājošie, to skaitā 590 ārsti, 1352 medicīnas māsas un 862 sanitāri, kā arī 714 informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri un citi tehniskie darbinieki. Slimnīcā ir 1200 gultas (salīdzinājumam – Rīgā "Stradiņos" ir 900 gultas), kurās gadā ārstējoties 35 tūkstoši slimnieku un tiekot veikti aptuveni 20 tūkstoši operāciju. Te ir arī poliklīnika un neatliekamās palīdzības dienests. Ja salīdzina Stradiņa slimnīcas gada budžetu, kas ir 44 miljoni latu, un Rīgas Austrumu slimnīcas, kas ir 33 miljoni latu, ar skaudību var noskatīties, ka kopējais Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas budžets ir 110 miljoni eiro (77 miljoni latu) gadā. Šajā ārstniecības iestādē ir visas augstākā līmeņa slimnīcai nepieciešamās klīnikas, izņemot acu ķirurģiju. "Igaunijā nav atsevišķas slimnīcas infekcijas slimību ārstēšanai, kā tas ir pie jums Latvijā, jo mums tās uzturēšana izmaksātu pārāk dārgi, tāpēc šīs kaites ārstējam atsevišķās nodaļās, kas izvietotas vairākās slimnīcās Tartu, Pērnavā un pie mums, Tallinā. Arī mūsu valstī tāpat kā citur Eiropas Savienībā liela uzmanība tiek pievērsta ārstēšanas ilgumam, vidēji tās ir astoņas dienas, tomēr ne jau vienmēr mēs slimnieku izrakstām no stacionāra, vadoties no šīm astoņām dienām, – svarīgāks ir slimnieka veselības stāvoklis," skaidro iestādes vadītājs.
Nauda no pacientu kabatas
Kad interesējos, vai pacienti paši neraujas uz mājām, lai mazāk būtu jāmaksā, Allika kungs ietur pauzi, lai pārrēķinātu kronas eiro un saskaitītu naudas summas, kas tiek prasītas no slimnieka personiskā maka – diena slimnīcā maksājot 25 kronas (Ls 1,25), vizīte poliklīnikā 50 kronas (Ls 2,50), operācijas un izmeklējumi ir bez maksas. Ja rēķina visus ārstēšanās izdevumus kopā, slimnieks no savas kabatas samaksā 25% – galvenokārt par zālēm un zobārstu. "Pasaules veselības organizācija ir noteikusi, ka maksājumiem no personiskā naudas maka nevajadzētu būt lielākiem par 24 – 25%, mēs esam uz robežas," skaidro slimnīcas vadītājs un uzsver, ka samērā nelielie līdzmaksājumi ir iespējami, pateicoties milzīgam organizatoriskam darbam, ko veselības aprūpes reformās ieguldījuši gan politiķi, gan paši mediķi.
T. Alliks: "Ģimenes veselības aprūpe Igaunijā sākās jau 1991. gadā. Tallinā slimnīcu apvienošana sākās krietni pirms krīzes – jau 2001. gadā. No septiņām dažādām Tallinas slimnīcām izveidoja šo vienu uzņēmumu, kuru, kā jūs redzat, tagad paplašinām. Pārvietojām uz šejieni Onkoloģijas un pulmonoloģijas slimnīcas, kas atradās ārpus Tallinas – Keilā. Bijušās slimnīcas ēkas patlaban tiek rekonstruētas, lai tur ierīkotu aprūpes slimnīcu. Kopumā Tallinā ir divas daudzprofilu neatliekamās palīdzības un viena bērnu slimnīca. Valstī ir tikai viena universitātes klīnika – Tartu.
Sākoties krīzei, radās jautājums, kā rīkoties – samazināt darbinieku skaitu vai algas. Palikām pie pirmā, aizslēdzām dažas nodaļas, samazinājām izdevumus, un galu galā cēlās darba efektivitāte. Pateicoties tam, ka reformas paspējām veikt pirms krīzes, ka valstī ir izveidots veselības apdrošināšanas fonds, kur no 33% lielā sociālā nodokļa tiek ieskaitīts 13% liels veselības nodoklis (pārējie 20% tiek novirzīti pensijām), slimniekiem nav jāsūdzas par medicīnas pieejamību. Fonds jeb, tautas valodā runājot, slimokase lemj par naudas tēriņiem – slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm un seko līdzi iedzīvotāju vajadzībām.
Ja salīdzina ārstēšanās izdevumus ar sasniegtajiem rezultātiem, tad Igaunijas veselības aprūpes sistēma tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām Eiropā."
"Laiku mērām minūtēs"
Kad esam padzēruši tēju un es esmu saņēmusi pamatinformāciju, Allika kungs aicina apskatīt uzņemšanas nodaļu un poliklīniku. Citās nodaļās diemžēl netiekam, jo gripas dēļ izsludināta karantīna.
Tagad ir izdevība rast atbildi uz sākumā radušos jautājumu: kāpēc uzņemšanas nodaļā nav slimnieku un ātrās palīdzības mašīnas nestāv rindā, kā tas pierasts pie mums Latvijā? "Mēs mērām laiku minūtēs. Katram slimniekam, ko šeit ieved ātrā palīdzība, atkarībā no kaites smaguma pakāpes nosacīti tiek piešķirta krāsa – "sarkanais" pacients ir nekavējoties nogādājams uz operāciju galda vai nodaļā, lai tūlīt saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Ja ir aizdomas, ka slimniekam, piemēram, ir infarkts vai insults, uzņemšanas nodaļā viņš atrodas pāris minūtes. Ja tiek konstatēts, ka pacients var gaidīt pusstundu, viņam piešķir dzelteno krāsu, bet "zaļais" pacients uzņemšanā nedrīkst atrasties ilgāk par trim stundām. Lai medicīnisko palīdzību saņemtu bez kavēšanās, slimnīcā diennaktī dežurē ap 15 ārstiem," stāsta slimnīcas direktors un piebilst, ka neatliekamās palīdzības brigādes ir pie visām 19 daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcām. Direktors Alliks ir dzirdējis, ka Latvijā ātrā palīdzība ir centralizēta zem viena jumta, un uzskata, ka to var atļauties tikai tādās valstīs, kur veselības aprūpei naudas netrūkst.
Otrajā Tallinas daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcā, kas pieder pašvaldībai, nevis valstij, kā Allika kunga vadītā iestāde, neesot tik daudz dežurējošo speciālistu visu diennakti, tāpēc pacienti, kuru veselības stāvoklis ir ļoti smags, pamatā tiek vesti uz šejieni. Tiesa, starp abām slimnīcām pastāvot zināma konkurence, tāpēc esot nepārtraukti jādomā, kā uzlabot darbu, lai slimnieku ārstēšanā uzrādītu arvien labākus rezultātus.
Arī poliklīnikā apmeklētāju tikpat kā nav, kaut gan ir darba dienas vidus. Tas neesot nekas īpašs, par ko vajadzētu brīnīties, skaidro iestādes vadītājs un turpina, ka ģimenes ārstiem ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar poliklīnikas un stacionāra speciālistiem. "Ģimenes ārsts savu pacientu nosūta pie konkrēta zināma speciālista ar jau veiktiem pirmreizējiem izmeklējumiem. Cilvēks atnāk noteiktajā laikā, ievieto savus datus skenerī, kurš piešķir pacientam numuru, un atliek vien nedaudz pagaidīt, kad virs speciālista kabineta durvīm parādīsies gaidītie cipari.
Ja slimniekam ir nepieciešamība ārstēties stacionārā, ģimenes ārsts savu klientu uz slimnīcu nosūta elektroniskā veidā. Šeit strādā speciālists, kurš šo informāciju apkopo, izvērtē, vai nevajag ģimenes ārstam savu slimnieku nosūtīt vēl uz kādiem izmeklējumiem, lai ārstēšanos varētu sākt nekavējoties. Slimniekam atliek vien gaidīt, kad viņam piezvanīs no ārstniecības iestādes un pateiks, kur un kad jāierodas. Atkarībā no diagnozes tas var notikt vienas, divu nedēļu vai pat mēneša laikā. Ja saslimšana nav akūta, pie speciālistiem poliklīnikā drīkst gaidīt ne ilgāk par sešām nedēļām, bet stacionārā – ne ilgāk kā pusgadu," skaidro Alliks.
Apstaigājot slimnīcas telpas, esam nonākuši pie strūklakas, kur joprojām vītero putni, nāk un iet slimnieki un mediķi un tiek ieturētas pusdienas. Atsveicināmies, un Allika kungs man novēl laimīgu ceļu līdz Pērnavai, kur esmu nolēmusi apmeklēt ārstniecības iestādi, kas pēc mēroga līdzinās Jēkabpils reģionālajai slimnīcai.
Par ko raizējas
Diemžēl arī Pērnavas slimnīcā izsludināta karantīna. Tāpēc slimnīcas mārketinga speciāliste Errita Kuldkepa laipni painteresējas, ko gribu slimniekiem vaicāt, un dodas pati noskaidrot viņu viedokli.
Aptaujātie pacienti atzīst, ka lielākā problēma esot gaidīšana rindās pie speciālistiem, īpaši pie ginekologiem un okulistiem, kuru Igaunijā trūkstot. Tā kā Eiropas Savienībā ir brīvais tirgus, daudz ārstu un māsu ir devušies strādāt uz Somiju un citām valstīm. Kaut gan ārstu vidējā alga esot ap 2000 eiro (Ls 1400), bet medicīnas māsām ap 900 eiro (Ls 630) mēnesī, tomēr tas neatturot no kārdinājuma pelnīt četrreiz un piecreiz vairāk tepat netālajā Somijā. Slimnieki nav apmierināti, ka diezgan daudz personīgo līdzekļu jātērē zāļu iegādei, kā arī zobārstniecībai, ko slimokase nefinansē.
Slimnīcas vadītājs Urmass Sule ir gandarīts, ka kopš 2005. gada izdevies zem viena jumta apvienot nodaļas, kas bijušas izkaisītas pa desmit ēkām. Pieaugot pacientu skaitam, slimnīcai šogad piešķirts nedaudz lielāks budžets kā pērn – 25 miljoni eiro (17,5 miljoni latu), kas, salīdzinot, piemēram, ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu, kuras apkalpes zonā arī ir apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, ir piecreiz lielāks. Kā pozitīvu faktu Sules kungs min to, ka slimnīcai ir neatliekamās palīdzības dienests ar divām ārstu brigādēm, kas izmaksu ziņā esot efektīvi un pacientu interesēm atbilstoši. Neatliekamo palīdzību gan finansējot no valsts budžeta, nevis slimokases naudas.
Sociālais parlaments un slimokases neatkarība
Kad slimnīcas vadītājs painteresējas par veselības aprūpes ķibelēm Latvijā, pastāstu, ka beidzot pēc divdesmit neatkarības gadiem ministrija sāks rēķināt, cik tad reāli tie ārstniecības pakalpojumi izmaksā un kam konkrēti nauda būtu visvairāk nepieciešama. Runājam arī par lielajiem līdzmaksājumiem, kas daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav pa kabatai, un kvotām, kas liedz piekļuvi ārstiem. Sules kungs uzmanīgi klausās, reizēm nobrīnās un pēc divdomīgas klusēšanas paskaidro, ka Igaunijā jau 2004. gadā ārstniecības iestādes kopā ar slimokasi izstrādāja modeli, kā veidojas pakalpojumu cenas, un pēc šī modeļa slimokasei tiek iesniegtas reālās slimnīcu izmaksas par katru manipulāciju, gultas dienu, operāciju zāli utt. Zinot faktiskās izmaksas, slimnīcai tiek samaksāts par katru ārstēšanas gadījumu. "Krīzes gados slimokase vairs nespēja mums atlīdzināt visu simtprocentīgi, patlaban ir pieci procenti mīnusā, kas radījis nelielu robu budžetā," ar sarūgtinājumu atzīst iestādes vadītājs.
Gan Tallinā, gan Pērnavā man īpaši uzsvēra, ka slimokase ir neatkarīga, ļoti respektabla institūcija, kura savās rokās tur lielāko daļu veselības aprūpes budžeta. "Mēs esam radījuši tādu sistēmu, ka nauda seko pacientam un politiķi nevar iejaukties līdzekļu sadalē ārstniecības iestādēm," atzina Sules kungs.
Igaunijā ir izveidots tā sauktais sociālais parlaments, kas tur roku uz pulsa, lai cilvēkiem būtu pieejama veselības aprūpe un lai par to būtu atbildīgs ne tikai veselības, bet arī finanšu ministrs un Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs. Tāpēc šīs personas kopā ar pieciem darba devēju un tikpat arodbiedrību pārstāvjiem veido tādu kā sociālo parlamentu, kas kopīgi ir atbildīgi par to, kas notiek veselības aprūpē. Šajā valstī grūti iedomāties situāciju, kad finanšu ministrs pēkšņi paziņo – griezīsim nost miljonus medicīnai, vai politiķi slimnīcās izveido valdes, kur iesēdina savus cilvēkus – naudas apsaimniekotājus. Igauniju sargā stipri morāliski spēki, kādreiz sacījis Kārlis Skalbe, un pēc visa tur redzētā man nav ko piebilst…
***
uzziņa
IGAUNIJA
Iedzīvotāju skaits – 1,3 miljoni.
2011. gada valsts budžets – 5,915 miljardi eiro (4,157 miljardi latu). Veselības aprūpei no tā piešķirti 797 miljoni eiro (569 miljoni latu).
2010. gada valsts budžets – 5,650 miljardi eiro (3,971 miljardi latu). Veselības aprūpei no tā piešķirti 780 miljoni eiro (428 miljoni latu).
Nozare papildus saņem ap 8% finansējuma no pašvaldībām. Šajā medicīnas budžetā nav ieskaitīti ES fondu līdzekļi.
LATVIJA
Iedzīvotāju skaits – 2,3 miljoni.
Latvijas valsts budžets 2011. gadā – 4,8 miljardi latu, no kuriem veselības aprūpei atvēlēti 444 miljoni latu (bez ES fondu naudas).
2010. gada valsts budžets – 4,4 miljardi latu, no kuriem veselības nozarei piešķirti 424 miljoni (bez ES fondu naudas).
***
viedokļi
Tomass Kalda, igauņu pensionārs, kurš daudzus gadus dzīvo Latvijā: "Atceros, ka, viesojoties Igaunijā, salauzu kāju, izsaucu ātro palīdzību, bet tā atteicās braukt, jo es neesot nodokļu maksātājs. Turklāt man līdzi nebija arī Eiropas veselības apdrošināšanas kartes. Man pašam bija jāmeklē transports, kas aizved uz slimnīcu. Pēc tam jau viss nokārtojās, bet sākums diez kāds nebija."
Kārlis Albergs, Valkas novada domes priekšsēdētājs: "Daudzi Valkas iedzīvotāji dodas ārstēties igauņu pusē – Valgā. Medicīnas pakalpojumu cenas Igaunijā ir augstākas, tāpēc Latvijas valstij par neatliekamo palīdzību Igaunijai ir jāmaksā lielākas naudas summas nekā tad, ja to saņemtu pašu mājās. Sievietes pārsvarā brauc dzemdēt nevis uz Valmieru, bet gan Valgu, un par katru šādu gadījumu, ja nemaldos, no Latvijas valsts naudas maka ir jāsamaksā ap 400 latiem. Pie mums šis pakalpojums maksā ap 300 latiem. Igaunijā tas lētums ir stipri nosacīts, jo tur pakalpojumiem ir izrēķinātas reālās cenas un jāmaksā tik, cik pakalpojums maksā."
Jānis Birks, Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs: "Kad ar Pasaules Banku tika diskutēts par obligātās veselības apdrošināšanas plusiem un mīnusiem, Bankas speciālisti atzina, ka apdrošināšanas administrēšana nav lēta. Droši vien arī Igaunijā par to tiek maksātas apjomīgas naudas summas. Taču igauņus var apskaust, ka viņi ir izveidojuši no politiķiem neatkarīgu veselības apdrošināšanas fondu jeb slimokasi un tur notiek reāla diskusija starp pakalpojumu sniedzējiem un naudas devējiem. Igaunijā veselības aprūpes naudas plūsmu neregulē politiķi ar saviem lēmumiem, bet gan pacienti un mediķi."
Agita, strādā Igaunijas medicīnā kopš 1986. gada: "Par veselības aprūpi šajā valstī varu teikt tikai to labāko. Šeit nav jāmaksā, lai tevi tiešām ārstētu. Ir bijuši daži pavirši ārsti, bet tas nav īpaši raksturīgi. Drīzāk ir pārcenšanās gadījumi, piemēram, slimniekam, kuram ir aizdusa, drošības pēc iztaisno degunu. Turpinu mācīties, esmu sistēmā, pašlaik – acu ķirurģijā. Te ir tā, ka katra stacionētā pacienta veselības stāvoklis tiek apspriests slimnīcas rīta konferencē. Tiesa, šeit arī ir tā pati lielā atšķirība no Austrumu medicīnas, ka tiek ārstēti slimības simptomi, nevis cēloņi, bet tas jau ir visur rietumvalstīs."
Anda, dzīvo Igaunijā: "Uz bezmaksas ārsta palīdzību Igaunijā nedrīkst paļauties – ja ir veselības problēmas, jābūt gatavam maksāt. Diemžēl daudziem tādu iespēju nav. Galvenā problēma ir tā, ka ļoti trūkst ārstu – poliklīniku un slimnīcu stendi ir pilni ar aicinājumiem apmeklēt informācijas stundas par darba iespējām Zviedrijā un Norvēģijā. Grūtnieču medicīniskā aprūpe gan ir līmenī. Arī ātrā medicīniskā palīdzība līdz šim nav likusi vilties."
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003