Otrdiena, 2026. gada 03. novembris 18:29
Vārda dienas: Dagnija, Ērika
Knuts Vollebeks vakar preses konferencē saņēma speciālu "Latvijas Avīzes" dāvanu – karikatūrista Ērika Oša zīmējumu, kas tika publicēts vakardienas "LA" numurā. "Interesants zīmējums! Liels paldies par šādu dāvanu. Saprotu, ka nākamās vizītes laikā man būs jāaiziet pie friziera, jo, kā šķiet, frizieris ir svarīgs amats Latvijā," viņš smejoties sacīja. Tomēr valsts valodas prasības viņš aicināja "nepārspīlēt". Karikatūrai par iemeslu kalpoja K. Vollebeka iepriekš izteiktā neizpratne, kāpēc Latvijā esot neapmierinātība par to, ka, piemēram, frizieris, kas apkalpo klientu, nespēj sazināties valsts valodā. Viņam, ejot pie friziera Norvēģijā, esot gluži vienalga, vai frizieris runā norvēģiski vai nē, galvenais, lai apgriež matus.Šādus ieteikumus EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Knuts Vollebeks izteica arī 2008. gadā savas iepriekšējās vizītes laikā Latvijā. Tagad, pēc triju dienu viesošanās mūsu valstī, viņš praktiski tos atkārtoja vēlreiz. Vizītes noslēgumā viņš sniedza kopīgu preses konferenci ar ārlietu ministru Ģirtu Kristovski ("Vienotība").
"Latvija pēdējos gados ir panākusi lielu progresu sabiedrības integrācijā, bet atsevišķās jomās joprojām būtu vajadzīgi uzlabojumi," slavējot Latviju, sacīja K. Vollebeks. Viņš kā EDSO pārstāvis gan esot prasīgs un reti kad sakot, ka viss ir kārtībā, atzina Vollebeka kungs. "Tomēr vēlreiz atkārtošu: esmu ļoti apmierināts ar šo vizīti un te redzēto, priecājos par Latvijas valsts sasniegumiem un ceru, ka arī turpmāk strādāsim kopā, lai uzlabotu situāciju noteiktās jomās," sacīja EDSO augstais komisārs.
Integrācijas process virzās uz priekšu, var secināt no K. Vollebeka teiktā, jo jaunieši, kuri mācās mazākumtautību skolās, valsts valodu prot labi un viņiem izveidojusies piederības izjūta Latvijai.
Vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, pēc Vollebeka kunga domām, "nepilsoņiem sniegtu lielākas iespējas piedalīties pašvaldību dzīvē un mudinātu naturalizēties". Viņa ieskatā, Latvijai būtu jāveido informatīvas kampaņas par to, kā nepilsoņi var iegūt Latvijas pilsonību. Ārlietu ministrs Ģ. Kristovskis gan piebilda: "Vēlēšanu tiesības mūsu valstī ir pilsoņu ziņā, bet atsevišķi nepilsoņi apgalvo, ka viņiem izdevīgāk ir palikt nepilsoņa statusā. Tas liecina, ka daļa sabiedrības īsti neizjūt vajadzību kļūt par vēlētājiem." Vēlme piedalīties vēlēšanās – ne tikai pašvaldību, bet arī Saeimas, ir spēcīgs stimuls naturalizācijai, ko nedrīkstētu likvidēt, apgalvoja Ģ. Kristovskis.
K. Vollebeks atzina, ka, uzturoties Latvijā, viņš sapratis, ka iedzīvotājiem joprojām esot pārāk maz informācijas par naturalizācijas procedūru. Pēc viņa domām, Latvijas valsts varētu arī rīkot latviešu valodas kursus: cilvēki sarunās apliecinājuši, ka viņiem tādi būtu nepieciešami. "Saprotu arī, ka Latvijai daudz ko šajā ziņā traucē darīt ekonomiskā krīze," piebilda K. Vollebeks. Viņš izteica apmierinājumu ar Valsts prezidenta Valda Zatlera priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem, kas ļautu jaundzimušajiem bērniem automātiski reģistrēt Latvijas valsts pilsonību. Šobrīd nepilsoņu vecāki var reģistrēt bērnu par Latvijas pilsoni, ja uzraksta iesniegumu. Otrs K. Vollebeka ieteikums: vienkāršot pilsonības iegūšanu tiem, kuri mācījušies latviešu skolās.
Bija jautājumi, no kuriem Vollebeka kungs izvairījās. EDSO mandāts ir etnisko konfliktu novēršana, un es aicināju Vollebeka kungu raksturot etnisko situāciju citās EDSO valstīs un jo sevišķi Krievijā. Mediji ziņo, ka pēc Domodedovas lidostas spridzināšanas Krievijā spēkā pieņemas etniskā naida bacilis. Vollebeka kungs aizbildinājās, ka "situācija katrā valstī ir atšķirīga, tāpēc atšķiras arī EDSO darba metodes", bet Rīgu viņš neizmantošot par tribīni, lai runātu par problēmām citur...
Valodas prasības aicina "nepārspīlēt"
EDSO augstais pārstāvis arī šoreiz pievērsa uzmanību valsts valodas jautājumam. Apmeklējot Valsts valodas centru, K. Vollebeks izteica neizpratni, kapēc Latvijā esot satraukums un neapmierinātība par to, ka, piemēram, frizieris, kas apkalpo klientu, nespēj sazināties valsts valodā. Viņam, ejot pie friziera Norvēģijā, esot gluži vienalga, vai frizieris runā norvēģiski vai ne, galvenais, lai apgriež matus. To, kā šāda situācija varētu izvērsties, karikatūrā apsmaidīja "Latvijas Avīzes" lielmeistars Ēriks Ošs, un šo darbu uzdāvināju K. Vollebeka kungam.
"Interesants zīmējums! Liels paldies par šādu dāvanu. Saprotu, ka nākamās vizītes laikā man būs jāaiziet pie friziera, jo, kā šķiet, frizieris ir svarīgs amats Latvijā," smejoties sacīja EDSO augstais komisārs. Pēc tam gan piebilda: svarīgi, lai demokrātiskā sabiedrībā tiktu meklēts līdzsvars, tālab esot noteikts profesiju loks (piemēram, tiesībsargājošajās iestādēs), kurās strādājot, noteikti jāprot valsts valoda. Bet privātā jomā demokrātiskā sabiedrībā būtu labi iztikt bez nevajadzīgiem spaidiem, sacīja augstais komisārs. Tiesa, viņš gan "aizmirst", ka vēsturiskā un valodas situācija Latvijā, kas ap pusgadsimtu tikusi rusificēta, un Norvēģijā ir atšķirīgas. Jāpiebilst, ka valodnieki nepagurdami skaidrojuši, ka Latvijā nav iespējams īstenot starptautisko organizāciju pārstāvju ieteikumu: ja jums nepatīk, ka jūs valsts valodā neapkalpo kādā restorānā, frizētavā, veikalā, tad ejiet uz citu! Bieži vien arī nākamajā ir tāda pati situācija...
Komentējot Saeimas deputāta Valērija Kravcova lietu, K. Vollebeks izteica cerību, ka "gan jau viņš latviešu valodu iemācīsies" un, lai arī "tā ir problēma", tomēr "nevajadzētu pārspīlēt". "Šī situācija" radot problēmas arī attiecīgajai partijai un vēlētājiem, kuru intereses attiecīgais deputāts īsti nespējot pārstāvēt.
K. Vollebeks arī kritizēja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK ierosmi valsts skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai valsts valodā, jo "tas neveicinātu integrāciju, bet radītu tai pretestību". Viņš uzsvēra izglītības reformas sekmes mazākumtautību skolās: "Mācības dzimtajā un valsts valodā ir politiski pareizi no sabiedrības integrācijas viedokļa."
Tiekas ar Krievijas vēstnieku
Izrādās, arī šīs vizītes laikā, tāpat kā 2008. gadā, K. Vollebeks ticies ar Krievijas vēstnieku Latvijā, atbildot uz manu jautājumu, atzina EDSO komisārs. Bet, tā kā viņš nākot no diplomātu aprindām un joprojām jūtoties piederīgs diplomātu kopienai, mūsu valstī viņam bijusi tikšanās arī arī citu valstu, piemēram, Francijas, Polijas, Zviedrijas, Somijas vēstniekiem.
"Šī mūsu kopējā saruna ar Vollebeka kungu liecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa un ka gan likumu normas, kas regulē nacionālos jautājumus, gan minoritāšu situācija atbilst starptautiskajām normām. Valdība, protams, izskatīs EDSO ieteikumus," rezumēja Ģ. Kristovskis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
