Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 00:07
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Izniekoti četri gadi un zaudēti 200 tūkstoši latu – tāda ir Dānijas pilsonim Klausam Baltsersenam piederošā uzņēmuma "Latagro" pieredze ar mēģinājumu ieguldīt Latvijas laukos aptuveni 10 miljonus latu. Cūku nobarošanas kompleksa izbūvei Jelgavas novada Sesavas pagastā bija saņemts gan pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums, gan Jelgavas novada domes deputātu atbalsts. Pēdējā brīdī iebildumus cēla pieci iedzīvotāji, kuri novada domi iesūdzēja tiesā par nelikumīgu lēmuma pieņemšanu. Tiesa iedzīvotāju prasību apmierināja. Novada dome tiesas lēmumu varētu pārsūdzēt, taču mīļā miera labad šonedēļ "Latagro" paziņoja, ka projekta īstenošanu uz laiku apstur.
"Gaidīšu, kad Latvijā mainīs likumus. Šobrīd tie neveicina investīcijas laukos," saka K. Baltsersens, norādot – tas nenozīmē atteikšanos no nodoma būvēt cūku nobarošanas kompleksu Latvijā.
Tiesas nav risinājums
Latvijā lauksaimniecības investoru, pārsvarā cūku lielfermu attīstītāju, un iedzīvotāju savstarpējie kari jau kļuvuši teju par ikdienu. No vienas puses, valsts un pašvaldības deklarē atbalstu investīcijām laukos, no otras puses, skan protesti pret smakām, mēsliem un iespējamu dzīves kvalitātes pasliktināšanos pagastos, kur investīcijas plānots ieguldīt. Kari pamazām pārceļas uz tiesu zālēm, kur tiek pieņemti gan investoru atbalstoši, gan noraidoši lēmumi.
Tiesāšanās nav risinājums. Pienācis laiks risinājumiem valstiskā mērogā. Tā nolēmis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kura palīdzību lūguši ārvalstu lauksaimnieki. Šonedēļ Zemkopības ministrijas (ZM), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Ārvalstu investoru padomes un ārzemju lauksaimnieku pārstāvji vienojās kopīgi gatavot grozījumus dažādos likumos. ZM un LPS uzskata – garais un dārgais investīciju projektu radīšanas un saskaņošanas process būtu sākams pirms tam, kad noskaidrota pašvaldību iedzīvotāju attieksme par šāda projekta nepieciešamību, nevis kā šobrīd – pēc tam. Vairākums ārvalstu lauksaimnieku tomēr domā, ka atsevišķu indivīdu teikšana par iecerētā projekta nākotni ir pārāk liela un tā būtu jāierobežo. Tas ir – argumentētus iebildumus drīkstētu izteikt tikai tie pašvaldību iedzīvotāji, kuru īpašumus, piemēram, iecerētais cūku komplekss skar tieši.
Diskriminācija vai bailes
Lauksaimniecības konsultāciju uzņēmums "ActusQ" aplēsis, ka šobrīd iedzīvotāju un pašvaldību protestu dēļ līdz Latvijas laukiem nenonāk investīcijas vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā un neskaidra ir vismaz piecu lielizmēra cūku fermu nākotne.
Kaut sākotnēji saņemta pašvaldības pozitīva attieksme, dāņiem piederošā SIA "Starteris" plānus būvēt jaunu cūku nobarojamo kompleksu Zantes pagastā apturēja Kandavas novada deputāti. "Kad projekts bija gatavs un ietekmes uz vidi novērtējums saņemts, mums skaidri pateica – mēs darīsim visu, lai jūsu fermas šeit nebūtu. Kāpēc pašvaldība uzreiz mums to nepateica!" saka SIA "Starteris" pārstāvis Hendriks Brinks Larsens.
Līdzīgi gadījumi, kad sākotnēji saņemts pašvaldību atbalsts, uz kuru pamatojoties izstrādāti projekti un izieta sarežģītā un garā ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, ir arī Allažos, Lauberē un citās vietās.
"Man bieži rodas sajūta, ka runa jau ir par diskrimināciju pēc etniskās piederības," situāciju raksturo "ActusQ" pārstāve Eva B. Nellemane, pēc tautības latviete, bet tikai tādēļ, ka precējusies ar dāni, tiek uzskatīta par dānieti.
Viņai piekrīt dānis, Liepājas puses cūku fermas "Ozolāji" saimnieks Anderss Gildenskarne, kurš saka: "Latvijā liekas, ka dāņu cūku mēsli smird, bet pašu cūkaudzētāju cūku mēsli smaržo. Jūs uztraucaties par cūkām, ko darīsiet, kad beidzot sāksiet attīstīt govju fermas?"
Pašvaldību pārstāvji šīs nedēļas tikšanās laikā nepalika parādā. Skan aizrādījumi, ka investori Latvijā esot tikai garāmgājēji, viņus neinteresējot, cik zaļi un skaisti būs pagasti pēc desmit vai 15 gadiem. Aizputes domes deputāts Gundars Sisenis norāda: "Mums jāaizstāv iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka investoru intereses nedrīkst likt augstāk par iedzīvotāju interesēm. Viens bizness nedrīkst pasliktināt citu pagastā pastāvošu biznesu stāvokli." Tādēļ Aizputes pašvaldība investoram "Nygaard International" prasījusi, lai tas uzlabo projektu un paredz, piemēram, cūku mēslu iestrādāšanu augsnē nevis 12 stundu, bet četru līdz sešu stundu laikā. Jātiek galā arī ar smaku kontrolēm. Likumi nosaka, lielfermu smaka nedrīkst pārsniegt 8 – 10 smaku vienības. Latvijā esot tikai viena laboratorija, kas spējīga smakas analizēt, turklāt tā spējot fiksēt aromātus tikai no 11 smaku vienībām.
"Tā ir mūsu, nevis investoru problēma, ar kontrolēm un laboratorijām mums pašiem jātiek galā," saka ministrs Jānis Dūklavs, vienlaikus secinot, ka bieži vien problēmu pamatā ir nespēja sarunāties un saprasties. Tādēļ aicina uz racionālām sarunām, kas novestu pie visiem pieņemama rezultāta.
Iezīmēt vietas investīcijām
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe stāsta, ka ārvalstu lauksaimnieku vidū viņa redz labus sabiedrotos, lai beidzot ieviestu kārtību teritoriju plānošanā un samudžinātajā likumdošanā, kur nav iespējams atrast instrumentus, kā pašvaldības var atbalstīt uzņēmējdarbību. Viņa min, ka šobrīd grozījumiem ir atvērti būvniecības, kā arī teritoriālās plānošanas likumi, kuros var iestrādāt investoru priekšlikumus.
Savukārt Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) izpilddirektors Ģirts Greiškalns norāda, ka ĀIP ir sagatavojusi priekšlikumus valdībai, kā risināt līdzīgas problēmas industriālajā sektorā. Valstij un pašvaldībām beidzot jāizplāno, kurās teritorijās attīstīt tūrismu, kurās – rūpniecību, kurās – lauksaimniecību. Šie teritoriju plānojumi ir jāapspriež ar iedzīvotājiem un jāgroza atkarībā no iedzīvotāju vēlmēm. Kad tas izdarīts, iedzīvotājus vairs nevajadzētu iesaistīt publiskajās apspriešanās, kas saistītas ar ietekmes uz vidi novērtējumu un būvniecību. Tā varētu pasargāt ārvalstu uzņēmējus no laika un naudas patēriņa.
Šīs nedēļas vienošanās starp ZM un ārvalstu lauksaimniekiem skaidri rāda – likumi tiks grozīti. Kā, iespējams, būs skaidrs vēl šogad. Jānis Dūklavs uzskata, ka ārvalstniekiem nedrīkst likt velti tērēt naudu Latvijas valsts ačgārnību dēļ, par ko esot saņēmis arī aizrādījumus no ārvalstu vēstniekiem.
Valstij beidzot jātiek skaidrībā, vai dzīvosim zaļi vai ražosim, ievērojot sabiedrības intereses.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003