Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 11:48
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Tāpat kā ir kompensējamie medikamenti ar līdzvērtīgu iedarbību, bet atšķirīgu cenu, arī bezrecepšu zāļu preparāti, kuru sastāvā ir viena un tā pati aktīvā viela, var maksāt atšķirīgi. Farmaceites Laila Grīnberga (no kreisās) un Evita Markote demonstrē, cik plašs ir ibuprofēnu saturošo zāļu klāsts, ko dažādi ražotāji piedāvā ar dažādiem nosaukumiem. Tā, piemēram, "Ibugesic" (400 mg) 50 tablešu iepakojums maksā 2,82 latus, "Nurofen forte" (12 tabletes) – 1,62, "Ibumax" (30 tabletes) – 2,46, "Ibustar" (10 tabletes) – 1,22, "Ibumetin" (10 tabletes) – 1,06, bet 100 tabletes ibumetīna nopērkamas par 5,19 latiem.Veselības ministrija un Veselības ekonomikas centrs informatīvajā kampaņā "Ārstējies nepārmaksājot!" pacientus aicina iegādāties lētākos kompensējamos medikamentus, bet ārstus un farmaceitus – informēt par šādu iespēju. Zināms, ka valsts 100%, 75% vai 50% apmērā (atkarībā no diagnozes) apmaksā lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Tāpēc pat simtprocentīgas kompensācijas gadījumā, ja pacientam izrakstīts kāds no dārgākajiem medikamentiem, starpība starp dārgāko un lētāko medikamentu jāpiemaksā pacientam pašam.
"Pirms trim gadiem, kad mūsu ienākumu līmenis bija daudz augstāks, maksu par zālēm tik jūtīgi neuztvērām, bet tagad, šim līmenim samazinoties, to izjūtam ļoti sāpīgi. Īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, viņi arī ir šīs kampaņas mērķauditorija," saka Medikamentu informācijas centra direktore un Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Ināra Rubene, piebilstot, ka krīze visām valstīm likusi mazināt zālēm un medicīnai paredzētos izdevumus. "Starpība tikai tā, ka citās valstīs izejas līmenis bija ļoti augsts, piemēram, Vācijā visi medikamenti iekļauti kompensācijas sarakstā, un tikai krīze viņus piespieda to pārvērtēt. Pie mums griež no tā paša mazumiņa, tādēļ to izjūtam daudz sāpīgāk."
Jāsagādā 24 stundu laikā
Veselības norēķinu centra dati liecina, ka Latvijā ik gadu pacienti piemaksā miljoniem latu, iegādājoties dārgākās kompensējamās zāles. Tā, piemēram, 2010. gada 11 mēnešos cilvēki piemaksājuši vairāk nekā astoņus miljonus latu. Veselības ekonomikas centrs secinājis, ka ārsti lielākoties izraksta dārgākos līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus vai to kombinācijas, par kuru iegādi ir lielāks pacienta līdzmaksājums.
"Lētākas zāles – tas ir ietaupījums katras ģimenes budžetā," norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis. "Diemžēl bieži vien pacienti tikai pēc tam uzzina, ka bija pieejams arī lētāks kompensējamais medikaments. Tas ir ārstu un farmaceitu pienākums – informēt pacientu par izdevīgākajiem patentbrīvajiem jeb ģenēriskajiem medikamentiem, taču arī cilvēkiem pašiem nevajadzētu kautrēties prasīt lētākas alternatīvas zāles."
Juris Bundulis uzsver arī to, ka aptiekām jānodrošina visas reģistrētās zāles, un, ja kāds medikaments nav uz vietas, tas jāsagādā 24 stundu laikā.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja eksperts farmācijas un medicīnisko tehnoloģiju jautājumos Kīss Džonšīrs norādīja, ka Lielbritānijā patentbrīvie medikamenti veido līdz pat 80% no kompensējamo zāļu apjoma, plašs to tirgus ir arī citās attīstītajās valstīs.
Pieļaujama 15% atšķirība
Galvenais, kas ārstē, ir zāļu aktīvā viela, uzsver Ināra Rubene. Un nav pamata bažām, ka patentbrīvās zāles izraisa vairāk blakusparādību.
"Patentbrīvās un oriģinālās zāļu tabletes ar vienādu aktīvo vielu pieļaujamā atšķirīgā "uzvedība" organismā ir 15%. Tas redzams klīniskajos pētījumos, taču pacients vairākumā gadījumu šo atšķirību nejūt," viņa skaidro. "Zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu lielākoties arī blakusparādības ir tās pašas, jo tās galvenokārt nosaka aktīvā viela. Savukārt palīgvielas, piemēram, var paātrināt vai palēnināt aktīvās vielas uzsūkšanos. Palīgvielas arī nosaka šo atšķirību, taču aktīvās vielas iedarbība paliek tāda pati."
Ārsta un farmaceita pienākums ir izskaidrot, kā konkrētās zāles iedarbosies uz organismu. Tomēr arī pašam pacientam vajadzētu kārtīgi izlasīt zāļu instrukciju, tikai pieiet tam ar vēsu prātu, saka Ināra Rubene.
***
Uzziņa
- Latvijā ir vismazākie zāļu iegādes kompensācijas apjomi Baltijas un Eiropas Savienības valstīs.
- Pērn kompensējamo medikamentu iegādei atvēlēts tāds pats finansējuma apjoms kā 2009. gadā – 45 eiro (Ls 31,5) uz iedzīvotāju, bet Igaunijā tas bija 66 eiro (Ls 46,2), Lietuvā – 56 eiro (Ls 39,2).
- Veselības ekonomikas centrs informatīvajai kampaņai par kompensējamo medikamentu iegādi atvēlējis 5000 latu.
- Līdzīga informatīvā kampaņa Igaunijā palīdzējusi samazināt pacienta līdzmaksājuma apjomu par zālēm.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
