Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Otrdiena, 2024. gada 07. maijs 14:31
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Pēc vairāk nekā gadu ilgušām aktivitātēm biedrībai "Sargi valodu un Latviju" un Nacionālajai apvienībai "VL"/"TB"/LNNK izdevies savākt 10 000 parakstu par pāreju uz izglītību valsts valodā visās valsts finansētajās skolās.
Apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks pastāstīja, ka sestdienas kampaņas laikā dažādās Latvijas pilsētās izdevies savākt 2982 parakstus. Līdz ar to vajadzētu būt savāktiem 10 tūkstošiem parakstu.
Interesanti, ka viens no parakstu vākšanas kampaņas punktiem sestdien bija arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kur tajā pašā laikā norisinājās partijas "Jaunais laiks" kopsapulce. Kā pastāstīja Nacionālās apvienības pārstāvji – iespēju parakstīties par izglītību valsts apmaksātās skolās tikai latviešu valodā labprāt izmantojuši vairāki jaunlaicieši, tostarp arī Saeimas deputāti.
Tagad Nacionālā apvienība veiks iekšējo pārbaudi, lai izķertu dubultos vai šaubīgos parakstus, un sakārtos visus nepieciešamos dokumentus, lai marta vidū varētu iesniegt parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK). Komisija veiks savu pārbaudi, un, ja tiešām būs savākti 10 000 parakstu, tad CVK būs jāorganizē desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā. Ja vēlētāju ierosināto likumprojektu Saeima noraidīs, jārīko referendums.
Apvienības pārstāvis Imants Parādnieks aicināja atbalstītājus turpināt parakstīties pie notāriem vai bāriņtiesās, jo arī šie paraksti tiks ieskaitīti desmitajā daļā balsstiesīgo parakstu. Viņaprāt, izredzes savākt desmitās daļas vēlētāju atbalstu būs atkarīgas no viedokļu līderu publiski paustā vērtējuma. "Ja Valsts prezidents, inteliģences pārstāvji un citas autoritātes paudīs atbalstu mūsu iecerei, tad esmu drošs, ka izdosies savākt nepieciešamo skaitu likumprojekta iesniegšanai Saeimā. Bet, ja viņi turpinās maldināt sabiedrību, ka jau no 2012. gada gribam pilnībā pāriet uz izglītību tikai latviski, tad mums klāsies grūti," sprieda I. Parādnieks.
Nacionālās apvienības piedāvātie grozījumi Satversmes 112. pantā paredz laika posmā no 2012. gada 1. septembra līdz 2024. gadam pakāpeniski pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs.
Studenti protestē pret finansējuma samazināšanu mākslas izglītībai
Pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes sacītā, izmaiņas nepieciešamas, jo augstākā izglītība kopumā esot kļuvusi daudzās pozīcijās nekonkurētspējīga, un ilgstoši neesot uzstādīti kvalitātes vērtēšanas kritēriji. Ministre gan norādīja, ka finansējuma samazinājums mākslas izglītībai nedrīkstot būt neproporcionāls, un solīja, ka valdībā iestāšoties par šīm lietām un meklēšot labākos risinājumus. S. Ēlerte studentiem skaidroja, ka ir jānovērš dažādu programmu dublēšanās, kas samazinot izglītības kvalitāti. Pēc viņas teiktā, neesot pareizi, ka dizaina speciālistus gatavojot 13 augstskolās, tāpēc visas šīs programmas esot "jāuzliek uz galda" un rūpīgi jāizanalizē, atsakoties no nekvalitatīvākajām. Tas esot bijis jāizdara jau pirms pieciem gadiem, bet līdz šā gada beigām šāda revīzija varētu notikt.
Studenti ar savu protesta akciju centās pievērst sabiedrības uzmanību pagājušajā nedēļā Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā pieņemtā lēmuma sekām augstākajai izglītībai kultūrā un mākslā un lēmumu pieņemšanas nedemokrātiskai praksei. Valdība pieņēma lēmumu par valsts apmaksāto studiju vietu skaita augstskolās samazināšanu – no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta par 600 000 latu, no Kultūras ministrijas budžeta – par 400 000 latu, kas plānots jau no šā gada 1. septembra. Šāds samazinājums kultūras un mākslas augstākajā izglītībā faktiski nozīmē, ka šogad studijas par budžeta līdzekļiem sāks par 60% jeb 149 studējošajiem mazāk nekā iepriekšējos gados, informē Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003