Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 22:55
Vārda dienas: Gints, Uvis
Bijušie leģionāri nejūtas politiski izmantoti
Leģionāru gājiens no Doma laukuma uz Brīvības pieminekli šogad bija vēl kuplāks nekā pērn. Tajā piedalījās aptuveni 1000 cilvēku. Turpretim "antifašisti" šogad spēja sapulcēt vien dažus desmitus pretinieku.
Kaut arī pie Brīvības pieminekļa vienlaikus notika gan leģionāru un viņu atbalstītāju gājiens, gan "antifašistu" mītiņš, stingrā policijas uzraudzībā pasākumi noritēja mierīgi.
Kā ierasts, 16. marta pasākumi iesākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, pie kuras leģionārus sagaidīja prāvs žurnālistu pulks. Kamēr vecie karavīri klausījās dievvārdus, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti un jaunieši ārpusē gatavojās tradicionālajam gājienam. Uz brīdi pie baznīcas ieradās arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Viņa pabrīdināja Nacionālās apvienības pārstāvjus, ka pie Brīvības pieminekļa viņus gaidīšot ar skaļruņiem bruņojušies "antifašisti". "Mūs tas neuztrauc, tikai skumji, ka Latvijā tiek pieļautas tādas izdarības. Nu nekas, lai jau viņi bļaustās, tādējādi viņi pazemos tikai paši sevi," par iespējamām provokācijām izteicās Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.
Gājienā devās aptuveni tūkstotis leģionāru un viņu draugu, kurus atbalstīt bija ieradušies arī domubiedri no Lietuvas un Igaunijas. Tik kupls dalībnieku pulks šajā pasākumā pēdējos gados nebija piedzīvots. Vecrīgas ielās dežurēja liels skaits valsts un pašvaldības policistu un specvienību kaujinieku. Bija manāmi arī vairāki drošībnieki civilajā, kurus varēja atpazīt pēc ausī iestiprinātās saziņas iekārtas. Pasākuma norisei klātienē sekoja arī vairāki imigrācijas dienesta pārstāvji, acīmredzot uzraugot, vai pasākumu vietās neatrodas personas, kurām ierašanās Latvijā liegta. Gājiens stingrā policijas kordona pavadībā norisinājās bez incidentiem. Tomēr tas nenozīmē, ka tādi netika plānoti. Piemēram, spēļu klubā "Melnais kaķis" gājiena dalībniekus bija gaidījuši vairāki "antifašistu" pasākumos redzēti cilvēki, bet drošībnieki uz brīdi nobloķēja ēkas izejas un iespējamais konflikts beidzās, pat nesācies.
Pie Brīvības pieminekļa leģionārus un viņu atbalstītājus sagaidīja vairāki desmiti "antifašistu", kuri bija aprīkojušies ar jau iepriekšējos gados redzētajiem plakātiem, kuros kaunina leģionārus. Kad piemineklim tuvojās gājiens, uzrunu sāka teikt "PCTVL" un arodbiedrību aktīvists Jānis Kuzins. Viņš latviešu valodā aicināja leģionārus un viņu atbalstītājus vismaz nākamgad vairs nerīkot ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo tam neesot nekāda sakara ar Otrā pasaules kara notikumiem. Tam sekoja "antifašistu" bļāvieni "Pozor! Pozor!"*, uz ko gājiena dalībnieki atbildēja ar strēlnieku un leģionāru dziesmām.
Nolikuši ziedus, vairākums gājiena dalībnieku devās prom, bet daži sapulcējās bariņos, lai dziedātu dziesmas, citi – iesaistījās diskusijās ar pretējo pusi. Ja atskaita vienu nelielu incidentu ar grūstīšanos un spļaudīšanos, šoreiz arī šīs diskusijas noritēja bez asumiem. Cilvēki apmainījās viedokļiem par Otrā pasaules kara notikumiem un latviešu leģionāru lomu tajos.
Valdošie politiķi un augstas valsts amatpersonas bieži izplata viedokli, ka 16. marta pasākumu pie Brīvības pieminekļa rīko politiskie radikāļi, izmantojot vēstures traģēdijas un vecos karavīrus tikai savas popularitātes celšanai. Neviens no manis aptaujātajiem leģionāriem gan nejūtoties izmantots.
"Es te esmu ieradies savas pārliecības pēc, lai pieminētu kritušos biedrus un satiktu vēl dzīvos," man teica bijušais leģionārs Mārtiņš Balodis, kurš uz pasākumu bija ieradies kopā ar savu kundzi Smaidu. Tomēr sirmais vīrs neslēpa sarūgtinājumu par to, ka valdība atstūmusi bijušos kareivjus, baidoties, "kā tas izskatīsies". "Tas man rada bažas, ka netālā nākotnē, kad politiskie vēji nedaudz pamainīsies, mūsu valstsvīri sāks lamāt arī tos puišus, kurus paši šobrīd aizsūtījuši karot uz Afganistānu," teica Baloža kungs.
Līdzīgas izjūtas ir arī Leonhardam Ragam, kuram liktenis licis dienēt gan 15., gan 19. Latviešu leģiona divīzijā. "Pretinieki mēdz teikt, ka gājienā iet nevis leģionāri, bet jaunieši, kuri paši nezina, ko dara. Tā jau ir, ka ar katru gadu mūsu paliek arvien mazāk. Šogad satiku vairs tikai vienu pazīstamu cīņu biedru. Taču man ir liels prieks, ka vismaz jaunā paaudze mūs novērtē," teica L. Rags.
Notikumiem pie Brīvības pieminekļa klātienē sekoja līdzi arī iekšlietu ministre. Viņa pauda gandarījumu par to, ka pasākumi noritējuši mierīgi un abas puses ir uzvedušās korekti un pratušas izteikt savu viedokli bez sadursmēm.
* "Kauns! Kauns!" krievu val.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003