Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 13:31
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā vidējās viena pacienta izmaksas valstij ir 156 lati, Preiļu slimnīcā – 446 lati
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sabiedrības veselības apakškomisija bija uzaicinājusi Veselības ministrijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības vienotā dienesta pārstāvjus, lai noskaidrotu, kas tuvākajā nākotnē notiks ar nelielajām slimnīcām un traumpunktiem. Veselības norēķinu centra speciālists Atis Mārtiņsons pastāstīja, ka ministrijā izveidotā darba grupa ir viesojusies gandrīz visās lokālajās slimnīcās un traumpunktos. Darbs turpināšoties vēl divas nedēļas.
Slimnīcām vairs nemaksā pēc padarītā darba, bet katrai piešķir vienu divpadsmito daļu no gadā stacionāriem paredzētā budžeta. Ministrija ir noteikusi minimālo slimnieku skaitu, kas par šo naudu jāārstē. A. Mārtiņsons: "Ir slimnīcas, kas par piešķirtajiem līdzekļiem cenšas izārstēt maksimāli daudz pacientu, bet ir arī tādas, kas izdara noteikto minimumu un vairāk domā par savu labumu." Veselības norēķinu centra speciālists gan nepaskaidroja deputātiem, uz kā rēķina slimnīca par to pašu naudu ārstē vairāk cilvēku nekā citas. Vai tas gadījumā nav uz mediķu algu, darbaspēka samazināšanas un, iespējams, pat uz medikamentu rēķina. Tika paskaidrots vien tas, ka Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā vidējās viena pacienta izmaksas ir 156 lati, kamēr Preiļos – 446 lati, kas liekot secināt, ka pirmajā ārstē intensīvi, bet otrajā pārāk gausi.
Ministrija izpētījusi arī vidējo ārstēšanas ilgumu. Īsākais esot Cēsu slimnīcā – tikai 4,4 dienas, bet garākais Krāslavas slimnīcā – līdz pat nedēļai. Diemžēl neviens gan nav iedziļinājies, cik daudz no slimnīcām izraksta "pusārstētus" pacientus, kuri pēc tam stacionāros nokļūst atkārtoti un jau daudz smagākā veselības stāvoklī.
Līdz jūlijam katrai lokālajai daudzprofilu slimnīcai būs noteikts profils, kurā tā specializējas. Tā, piemēram, uz Jūrmalas un Preiļu slimnīcu labprāt braucot dzemdēt jaunās māmiņas ne tikai no tuvējās, bet arī tālākās apkārtnes. Krāslavas slimnīca ir specializējusies kardioloģijā un neiroloģijā.
Ministrijas speciālisti uzteica Preiļu slimnīcu kā labu piemēru, kur slimnieki tiekot proporcionāli ārstēti gan dienas stacionārā, gan arī diennakts nodaļās. Šāda pieeja atbilstot Eiropas valstu pieredzei.
Veselības ekonomikas centra Veselības aprūpes departamenta direktore Iveta Gavare atzina, ka vienpadsmit izpētītie traumpunkti esot labi aprīkoti ar medicīnas ierīcēm, bet nodrošinājums ar speciālistiem esot atšķirīgs un ne vienmēr atbilstošs noslogojumam. Piemēram, Priekulē, Smiltenē un Ludzā uz vienu ārstu esot tikai 17 pacienti mēnesī. Šie dati svarīgi tādēļ, lai pievērstu ministrijas uzmanību, par kādu darba apjomu tiek maksāts.
Visticamāk, ka traumpunktus pārdēvēšot par steidzamās palīdzības punktiem, jo tur tiek uzņemti ne tikai slimnieki ar lūzumiem, sasitumiem, saindēšanos, bet lielākoties tādi pacienti, kuriem saasinās sirds un asinsvadu saslimšanas, plaušu un bronhu kaites, parādījušās gripas pazīmes utt. Gavare skaidroja, ka, visticamāk, traumpunktus sarindos trijos līmeņos. Pirmajā līmenī slimniekus pieņems ārsta palīgs, otrajā – viens ārsts un medicīnas māsiņa, bet trešajā – divi ārsti, no kuriem viens būs anesteziologs reanimatologs.
Klātesošie bija sašutuši, uzzinot no NMP dienesta direktora vietnieces Renātes Pupeles, ka neatliekamā palīdzība ir spiesta doties nepamatotos izsaukumos tikai tādēļ, ka daudzi ģimenes ārsti apzinīgi nepilda savus pienākumus. "Pulksten 14 ģimenes ārsta prakses vietā ir klusums un ārsts nav pieejams," sacīja Pupele. Tāpēc komisija nolēma nākamo otrdien uz Saeimu aicināt ģimenes ārstus, lai skaidrotu, kāpēc viņu pienākumi ir jāveic ātrajai palīdzībai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003