Pirmdiena, 2026. gada 09. novembris 23:47
Vārda dienas: Teodors
Vakar, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pie Brīvības pieminekļa bija ieradušies nolikt ziedus represētie, viņu radinieki, draugi un paziņas, daudzi Latvijas politiķi, kā arī ārzemju diplomāti.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzrunā uzsvēra, ka 1949. gada 25. martā pret mūsu nāciju bija vērsts tās iznīcināšanas mēģinājums. Viņa sacīja: "1949. gada 25. marts ir noteicis Latvijas tautas likteni, un tas vienmēr jāpatur prātā. Mums vienmēr būs svēta represijās cietušo un bojāgājušo piemiņa."
Pie Brīvības pieminekļa bija ieradušies Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze un Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis, Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, finanšu ministrs Andris Vilks un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Atceres brīdī piedalījās daudzi politiķi – Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Saeimas deputātes Inguna Rībena un Silva Bendrāte, tāpat Aleksejs Loskutovs, Atis Lejiņš, Ingmārs Čaklais, Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters.
Diplomātiskā korpusa vārdā ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika šā korpusa vecākā – Grieķijas vēstniece Hrisanti Panajotopulu, klātesot arī Čehijas vēstniekam Tomāšam Pštrosam. Rīgas pašvaldību pārstāvēja galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs.
Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais uzrunā uzsvēra, ka mums ir jādzīvo tā, lai arī mūsu bērnubērni šeit nākotnē uzskatītu sevi par latviešiem.
Lai mazdēli un mazmeitas jau no mazotnes zinātu par traģiskajiem vēstures notikumiem, vakar represēto ģimenes pie pieminekļa bija atvedušas arī savas jaunākās atvases. Tā 1949. gada 21. janvārī dzimusī Indra Harēviča atnākusi kopā ar mazmeitu astoņgadīgo Līvu Patrīciju Lakševicu. Sāpju gadā Indras mamma brauca uz specnometinājuma vietu Amūras apgabalā ar divus mēnešus vecu zīdainīti uz rokām. Viņas abas kopā ar vecomāti izdzina no Latvijas tāpēc, ka Indras vectēvs bijis leģionārs. No 42 271 toreiz deportētā cilvēka vairāk nekā 10 990 bija bērni un jaunieši vecumā līdz 16 gadiem... Tagad daudzi no viņiem piemiņas dienās ierodas nolikt ziedus, godinot savus piederīgos un atceroties sāpju ceļus uz Krasnojarskas, Amūras, Omskas un Novosibirskas apgabalu un dramatisko cīņu par izdzīvošanu tur.
Kurzemnieci Elzu no Priekules kopā ar mammu izsūtīja uz citu specnometinājuma vietu – Omsku. Elza toreiz nesa zem sirds meitiņu, kas piedzima 25. maijā. "Atceros, 1956. gadā, kad atbraucām uz Latviju, jautāju mammai, vai drīkstu skolā teikt, ka esmu dzimusi Omskā," stāsta pie Brīvības pieminekļa atnākusī Elzas meita Līvija Jānaite. Viņa teic: "Represijas atstāja uz visu mūžu izjūtu par sabojātu dzīvi, un nekad nav zudis ar prātu neizskaidrojams satraukums. It kā tagad dzīvojam labi, taču vienmēr piedomāju, vai mājās ir pietiekami sāls..."
Bet Vijai Kniplokai un viņas mammai palaimējās – Vija piedzimusi 1949. gada 21. martā; laikam tāpēc, ka izvešanas dienā mamma ar mazo vēl atradusies slimnīcā, abas netika aizrautas uz Sibīriju, kaut mamma bijusi "apzīmogota" kā leģionāra ģimenei piederīgā. Vija pie pieminekļa atnākusi kopā ar trīsgadīgo mazmeitiņu Evu.
Mazsalacas novada iedzīvotājs Andris Meisters stāsta, ka ik gadu pie Brīvības pieminekļa noteikti ierodas arī 14. jūnijā – ģimene cietusi pirmajā represiju vilnī, un viņš vests uz Sibīriju jau 1941. gadā kā astoņgadīgs zēns.
Rīdziniece Brigita Kaparkalēja bija ieradusies, lai godinātu radinieku un arī izsūtīto klasesbiedru piemiņu: "Mācījos Rīgas 41. vidusskolā. Pēc 25. marta klases solos palika vairākas tukšas vietas. Mēs, vairāki vienpadsmitgadnieki, klases stūrī sapulcējušies, zvērējām viņus arvien pieminēt un šo varu neatbalstīt." Brigita atceras, ka bērnu dejošanas pulciņš iestudējis izrādi, un visas meitenes raudājušas, uzzinot, ka izrādes nebūs, jo pati labākā dejotāja ir prom....
Gan aizlūgumi par represiju upuriem dievnamos, gan piemiņas brīži pilsētās un pagastos vakar notika visos Latvijas novados.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
