Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 04:15
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Sējumi daudzviet nožēlojami, tomēr saimnieki cer, ka tie saņemsies
Zemgalē un daudzviet Kurzemē graudaugu sējumu samērā nožēlojamais izskats – augi galvenokārt ir brūni, to stumbri un saknes daudzviet sapuvušas – liek saimniekiem uztraukties, tomēr Vidzemē un Latgalē, kur laukus vēl klāj bieza sniega sega, labības audzētāji vēl saglabā cerības uz labu ražu rudenī.
"Patlaban nevar nosaukt konkrētu skaitli, cik daudz no ziemāju sējumiem ir izturējuši ziemu, Vidzemē un Latgalē zemi vēl klāj sniegs," spriež Valsts Stendes Graudaugu selekcijas institūta direktore Sanita Zute. Viņa domā, ka sējumi noteikti būšot cietuši. Saimnieki atzīstot, ka vēlā rudenī sētie rapši būšot jāpārsēj, arī vairākas kviešu šķirnes neesot labi pārziemojušas.
Speciāliste S. Zute piebilst: "Svarīgi, kādi dabas apstākļi būs nākamajās nedēļās. Ja nebūs stipra sala, kailsala, tad postījumu īpatsvars nepieaugs. Vēršam saimnieku uzmanību uz to, ka Latvijā tikpat kā nav vasarāju sēklas. Ja uz lauka dzīva ir palikusi kaut puse dīgstu, tad ir rūpīgi jāizvērtē pārsēšanas nepieciešamība, jo spēcīgi ceri var daudz ko kompensēt."
Saistībā ar sēklas graudu sējumu platību samazināšanos par 20% pērn un lielo pieprasījumu pēc graudu sēklas kaimiņvalstīs, ziemas kviešu sēklas cena patlaban sasniegusi Ls 400 (cenu parasti rēķina, ņemot vērā pārtikas graudu tirgus cenu plus 50%, tātad tai vajadzētu būt aptuveni Ls 270), viena hektāra apsēšanai vajag vismaz 200 kilogramus. Daudziem saimniekiem, kuru laukos ziemāji ir jāpārsēj, tas nozīmē papildu izdevumus.
S. Zute patlaban vēl atturas komentēt saimnieku teikto par to, ka 2008. gadā tieši Stendes pētnieku reģistrētā jaunā ziemas kviešu šķirne 'Fredis' uz daudziem laukiem izskatās vislabāk. "Ir ļoti patīkami dzirdēt šādas atsauksmes, tomēr līdz secinājumiem par šīs šķirnes ziemcietību vēl jāpagaida pāris nedēļas. 'Fredī' ir gēni no vecākiem, no šķirnes 'Donas Puspunduris', kas veidota Kazahstānas bargās ziemas apstākļiem. Pavasarī arī svarīgi, kā graudaugu šķirnes iztur straujās diennakts temperatūras svārstības, nevis salcietība," piebilst pētniece.
'Fredis' Latvijas apstākļiem
Vakar Sesavas pagasta zemnieku saimniecības "Sniedzes" saimnieka Ulda Vangaļa laukos pārliecinājāmies – lauki, kas apsēti ar 'Fredi', izskatās daudz labāk nekā ar citās valstīs izveidotajām šķirnēm apsētie tīrumi. Diemžēl šķirne ir jauna un šo sēklu izmanto vien nedaudzas saimniecības. "Lauksaimniecība ir tāds pats bizness kā citi uzņēmējdarbības veidi. Mēs riskējam ar to, ko sējam un ar to, ko darām, tāpēc noteikti nežēlojamies par izveidojušos situāciju. Ar dabu nav jācīnās, bet gan jāsadzīvo, izvēloties piemērotas šķirnes un apsaimniekošanas plānus," sarunu sāk U. Vangalis. No aptuveni 850 hektāriem apsēto tīrumu ceturtajā daļā platību viņš audzē rapsi, bet atlikušās platības ir apsētas ar kviešiem, tostarp 125 hektāros aug Stendē izveidotais 'Fredis'. "Jūtam, ka šajā ziemā sals bija pārāk liels. Mūsu laukos sniega tikpat kā nebija – to sapūta ceļa malā, tāpēc patlaban redzam rezultātu. Es nesaku, ka pavisam nav cerību, tomēr par 180 hektāriem intuīcija saka – būs ļoti slikti," domā saimnieks. Viņš gan neatklāj, kuras šķirnes slikti pārcietušas ziemu, tomēr vēlreiz uzsver – sēklu izvēle bija paša ziņā.
U. Vangalis bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš pirms trīs gadiem izmēģināja šķirnes 'Fredis' audzēšanu. Pirmajā gadā šī šķirne sevi parādīja kā agrīna, bija labs priekšaugs rapša sēšanai. "Patlaban redzams, ka 'Fredis' ir arī salcietīga šķirne," norāda U. Vangalis. Viņš secina, ka pēdējos divos gados atkal ir tādas ziemas, kādas bija ļoti sen. Gandrīz visu saimnieku nelaime patlaban izrādījusies, ka pirktas Rietumeiropā selekcionētas graudu sēklas un tās nav piemērotas lielam aukstumam. U. Vangalis gan uzsver – nevar visus laukus apsēt tikai ar 'Fredi', jo var nepietikt jaudas to ātri novākt un, sākoties lietum, noteikti graudos sāksies dīgšana.
Par sēklas graudiem – autoratlīdzība
Savukārt Latvijas selekcionāriem ir vajadzīgs lielāks atbalsts vietējo šķirņu veidošanai. Stendes Graudaugu selekcijas institūts patlaban veido vēl vienu vasaras kviešu šķirni 'Robijs'. Gan U. Vangalis, gan S. Zute uzsver – mūsu selekcionāri varētu darboties daudz labāk un vairāk, ja paši saimnieki, kā to paredz Augu šķirņu aizsardzības likums, maksātu autoratlīdzības maksājumus. Proti, visā pasaulē ir pieņemta prakse par noteiktas naudas maksāšanu pavairošanai izmantojamās kultūras šķirnes izveidotājam. Piemēram, Zviedrijā šie maksājumi veidojot 60%, bet Latvijā vien 10% no visām selekcionāru izmaksām. Patlaban astoņas selekcionāru pārstāvniecības, tostarp sešas citu valstu pārstāvniecības, šā maksājuma vākšanu ir uzticējušas Latvijas Sēklu audzētāju asociācijai. Vienam graudu audzētājam maksājums par vienu apsēto hektāru ir Ls 2, sēklu audzētājam jāmaksā Ls 30 – 40. Maksājums ir jāveic saimniekam, kas labību audzē vairāk nekā 20 ha lielā platībā. No aptuveni 3900 saimniekiem pērn un arī agrāk naudu maksāja aptuveni 10%, kas no sliktās puses parādot mūsu valsti ārzemniekiem.
Savukārt Latvijas selekcionāriem pērn saņemtie aptuveni Ls 10 000 bija vienīgais naudas atbalsts, jo zinātnes pozīcijā valsts budžetā naudas nepietika. Šīs naudas pieticis vien visnepieciešamāko darbu veikšanai. "Mēs cenšamies saimniekus pārliecināt, ka autoratlīdzības maksājums ir vajadzīgs arī viņiem pašiem labu šķirņu nodrošinājumam. Patlaban selekcionāriem ir jāliek pamats šķirnēm, kas būs izveidotas 2020., 2025. gadā," norāda S. Zute.
***
Graudaugu platības (tūkst. ha)
2008. g. 2009. g. 2010. g. 2011. g.
Graudaugi kopā 544,2 540,8 537,7 -
Ziemāji kopā 250,5 294,5 282,3 275,6
Ziemas kvieši 170,4 212,4 221,3 224,3
Rudzi 59 59 34,2 30,5
Ziemas mieži 7,3 10 15,4 9,2
Tritikāle 13,8 13,1 11,4 11,5
Avots: CSP
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003