Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 00:40
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Agrāk, redzot gulbju gredzenošanu, bija cilvēki, kas zvanīja pat policijai, stāsta Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko. Tagad iedzīvotāji esot daudz labāk informēti, kas ir putnu gredzenošana un kādu mērķu vārdā tā notiek. Latvijā ar gulbju gredzenošanu nodarbojas četri ornitologi. "LA" lasītājas Ingas Kļaviņas atsūtītajās fotogrāfijās redzamais gulbju gredzenotājs ir ornitologs Ruslans Matrozis, kurš putnus gredzeno jau 18 gadus un stāsta, ka pirmdien Ķengaragā apgredzenojis piecus gulbjus. Šī ziema gulbjiem Rīgā bijusi ļoti saudzīga, jo nav atrasts neviens bojā gājis gulbis. Būdami balti un cēli, gulbji ir īpašā cilvēku uzmanības centrā, pārliecinājies D. Boiko, tāpēc pirms mēneša viņš nodibināja Latvijas Gulbju izpētes biedrību, kurā ir jau 20 biedru. Gada laikā plānots izveidot gulbju vērotāju tīklu, kas pārklātu visu Latvijas teritoriju, veikt pētījumus un izveidot biedrības mājas lapu.Būdami balti un cēli, gulbji ir īpašā cilvēku uzmanības centrā, pārliecinājies D. Boiko, tāpēc pirms mēneša viņš nodibināja Latvijas Gulbju izpētes biedrību, kurā ir jau 20 biedru. Gada laikā plānots izveidot gulbju vērotāju tīklu, kas pārklātu visu Latvijas teritoriju, veikt pētījumus un izveidot biedrības mājas lapu.
Lai gredzenotu putnus, cilvēkam jānokārto īpašs eksāmens, ko pieņem LU Bioloģijas institūta ornitoloģijas laboratorijas speciālisti. Gredzenotājam jāpazīst putnu sugas, jāprot noteikt spārnaiņu dzimumu un vecumu, jāprot apieties ar putniem gredzenošanas laikā. Parasti katrs ornitoloģijas entuziasts uzņemas noteiktu sugu gredzenošanu. Ar gulbju gredzenošanu nodarbojas četri ornitologi. Paugurknābja gulbji, kas redzami attēlos, ir lielākie un spēcīgākie no gulbjiem, un to spārnu izpletums var būt pat līdz trim metriem plats. Spārni ir arī to spēcīgākais ierocis – gulbis ar spārna vēzienu var nosist pat lapsu vai jenotsuni. Taču pieredzējis ornitologs prot notvert arī šādu niknumā nereti šņācošu skaistuli. Parasti tos pievilina ar maizi. Gredzens, ko gulbim uzliek uz kājas, putnam netraucē. Tas arī nekļūst par mazu, jo gulbim kāja aug tikai līdz 3 – 4 mēnešu vecumam. "Putnu uzvedība liecina, ka viņi pie gredzena pierod ļoti ātri un to drīz vairs pat nemana," piebilst D. Boiko.
Gredzeni ir no alumīnija, un tos pasūta Eiropā. Uz katra gredzena ir norādīta valsts un atšķirīgs identifikācijas numurs, savukārt putna gredzenotājam ornitoloģijas laboratorijā jāiesniedz atskaite, kur, kad un kādam putnam gredzens uzlikts. Tas ornitologiem ļauj izsekot gulbju migrācijai, to dzīvesveidam, atklāt sugai raksturīgās tendences. Paugurknābja gulbji dzīvo apmēram 10 gadus, ja tie sasniedz 15 gadu vecumu, tas jau uzskatāms par ievērojamu. Tiesa, 2010. gada aprīļa sākumā netālu no Akmensraga tika atrasts izskalots Dānijā gredzenots paugurknābja gulbis, kas bija sasniedzis vairāk nekā 42 gadu vecumu. Ornitologi uzskata, ka tas ir vecākais apgredzenotais savvaļas paugurknābja gulbis Eiropā, kā arī vecākais apgredzenotais putns, kāds jebkad atrasts Latvijas teritorijā.
Būdami balti un cēli, gulbji ir īpašā cilvēku uzmanības centrā, pārliecinājies D. Boiko, tāpēc pirms mēneša viņš nodibināja Latvijas Gulbju izpētes biedrību, kurā ir jau 20 biedru. Gulbju izpētes ekspedīcijās vienmēr vajadzīgi atsaucīgi cilvēki, kas varētu palīdzēt gredzenot gulbjus un to mazuļus, nolasīt gredzenu numurus, uzskaitīt gulbju ligzdošanas vietas, mazuļus. Gada laikā plānots izveidot gulbju vērotāju tīklu, kas pārklātu visu Latvijas teritoriju, veikt pētījumus un izveidot biedrības mājas lapu.
D. Boiko pašam interese par gulbjiem ir jau kopš bērnības, jo šie putni mituši netālajā dīķī pie viņa mājām. "Gulbji vilināja ar savu skaistumu, ar nostāstiem par to uzticību," atceras D. Boiko. "Tagad esmu konstatējis, ka viņi ir ļoti līdzīgi cilvēkiem. Ir diezgan paslinki, jo tālāk par Dāniju nemaz nelido. Ja partneris gājis bojā, viņi bez liekiem sirdsēstiem diezgan ātri atrod citu. Un tepat Gaiļezerā vienā vasaras nogalē piedzīvojām pamatīgu pārsteigumu – viens gulbju tēviņš padzina kādas ģimenes tēvu un uzņēmās rūpes par gulbju mammu un gulbēnu pulciņu. Viss kā pie cilvēkiem!"
***
Uzziņa
Latvijā ir sastopamas trīs gulbju sugas: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis un mazais gulbis. Paugurknābja gulbis ir lielākais, izplatītākais, tā raksturīgākā pazīme – oranžais knābis pieaugušajiem putniem. Latvijā ligzdo ap 1000 paugurknābja gulbju, taču mūsu valsts teritorijā uzturas četras piecas reizes vairāk šīs sugas pārstāvju, jo rūpes par pēcnācējiem šie gulbji uzņemas tikai ceturtajā vai piektajā savas dzīves gadā.
Latvijā, galvenokārt rietumu daļā, ligzdo arī ziemeļu gulbis, apmēram 150 pāru.
Mazais gulbis Latvijā neligzdo, bet mūsu teritoriju ik gadus pārlido.
Ar Latvijas Gulbju izpētes biedrību var sazināties, rakstot pa epastu [email protected].
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
