Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 18:28
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Attēlā: Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Jevtušoks Ogres slimnīcas vadītājam Dainim Širovam pirms sēdes pačukst, kas būtu jāpasaka deputātiem. Līdzās – Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.
Saeimas Sarkanā zāle vakar bija ļaužu pilna – slimnīcu un pašvaldību vadītāji, ārsti, kā arī Slimnīcu biedrības un Pašvaldību savienības pārstāvji pēc Sociālo un darba lietu komisijas ielūguma bija ieradušies parlamentā, lai uzzinātu Veselības ministrijas (VM) gala vārdu par lokālo daudzprofilu slimnīcu un traumpunktu nākotni. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis pastāstīja, ka ministrijā izveidotā darba grupa divus mēnešus apsekojusi visas lokālās slimnīcas un traumpunktus, vienīgi Bauskā neesot bijuši, bet gatavojas aizbraukt arī tur. Pavisam drīz iesniegšot ziņojumu valdībai. Tajās vietās, kur veselības aprūpe ir pieejama 24 stundas diennaktī, arī nākotnē nekas nemainīsies, solīja ministrijas parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe. Tomēr ne visi tam noticēja. Attēlā: Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Jevtušoks Ogres slimnīcas vadītājam Dainim Širovam pirms sēdes pačukst, kas būtu jāpasaka deputātiem. Līdzās – Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.
SIA "Priekules slimnīca" valdes priekšsēdētāja Tatjana Ešenvalde, vērtējot darba grupas secinājumus, norādīja, ka lielākoties ministrijas amatpersonas runā tikai par cipariem, bet aiz tiem taču stāv cilvēki. T. Ešenvalde ministrijas pārstāvjiem atgādināja, ka 2009. gadā viņi solīja, ka Priekules daudzprofilu slimnīcas vietā būs aprūpes slimnīca, bet galu galā Priekulē pat nav aprūpes gultu – ir tikai dienas stacionārs un ambulatorā daļa, tāpēc hroniski slimie cilvēki ir spiesti braukt ārstēties uz Liepāju. Trīs slimnīcas stāvi ir tukši. Slimnīcas vadība uzskata, ka tur varētu vismaz ierīkot paliatīvās aprūpes gultas, ja vien tiktu piešķirtas kvotas no valsts budžeta. Arī Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska uzskata, ka ministrijai ir jādod iespēja Priekulē vismaz nodrošināt paliatīvo aprūpi, lai slimnieki pēdējās dzīves stundas varētu aizvadīt mediķu aprūpē izremontētās telpās tuvu savai dzīvesvietai.
Daktere Ešenvalde šaubās, vai ministrija ļaus saglabāt Priekulē traumpunktu, jo, pēc ministrijas aprēķiniem, tur gadā esot par maz pacientu – jābūt vismaz 3,5 tūkstošiem, bet Priekulē tik daudz nesanākot, jo ir zems iedzīvotāju blīvums. "Nesen traumpunktā izglābām divus cilvēkus, kam jau bija iestājusies klīniskā nāve. Ja šādas vietas nebūtu, viņi pa ceļam uz Liepāju noteikti jau būtu miruši," sacīja T. Ešenvalde.
Pārdalot pieticīgos resursus par labu ambulatorai aprūpei, stacionāriem to paliks vēl mazāk, bet tik un tā arī tur būs jānodrošina ārstēšana. Kā ironiski atzina Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs, par mazāku naudu būs jāārstē labāk, un secināja – lai nodrošinātu veselības pakalpojumu pieejamību visu diennakti, nekas cits neatliks kā taupīt uz personāla atalgojuma rēķina. Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs pastāstīja, ka ārsta alga jau tagad uz papīra ir 366 lati. "Bet ģimenes ārsta māsai – pāri 800 latiem. Otrai medicīnas māsai – vairāk nekā 400 latu. Ja ārstu alga nepalielināsies, Latvija agrāk vai vēlāk paliks bez kvalificētiem kadriem," sacīja Širovs.
Veselības ekonomikas centra pārstāve gan piebilda, ka pie tiem 366 latiem vēl jāpieskaitot 20% par darbu naktīs un svētku dienās, 10% – par intensitāti un kvalitāti un tad ārstam kopā mēnesī sanākot 524 lati. Ministrija neko labāku nesola. J. Bundulis: "Cilvēkresursu programma prasa lielus finanšu līdzekļus – tādas naudas nav, un ārstu atalgojuma iespējas ir ļoti ierobežotas. Jau tagad 60% no iestāžu budžetiem sastāda personāla izmaksas. Ja vēl pacelsim algu, neko vairāk iestāde nevarēs izdarīt un kāda tad jēga tādas iestādes pastāvēšanai. Jāņem vērā, ka slimnīcas tomēr atrod iespējas palielināt ārstu ienākumus."
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča mierināja klātesošos, ka viņai nesen bijusi saruna ar Finanšu ministrijas augstiem ierēdņiem par papildu finansējumu nozarei. Kā zināms, aizvadītā gada beigās bez tā neiztika un, visticamāk, neiztiks arī šogad. Bet iedzīvotāji vēlas zināt, kādus medicīnas pakalpojumus viņi varēs saņemt tuvu savai dzīvesvietai, tāpēc, kā teica Bundulis, skaidrojošais darbs vēl priekšā.
***
Uzziņa
Veselības ministrija piedāvā:
ieviest steidzamās medicīniskās palīdzības punktu (traumpunktu) un lokālo slimnīcu finansēšanu atbilstoši līmeņiem;
ieviest ķirurģiskos un terapeitiskos tarifus lokālajās slimnīcās;
sākt brīvprātīgo kvalitātes programmu lokālajās slimnīcās.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
