Piektdiena, 2026. gada 13. novembris 00:38
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņija, Jevgeņijs
"Zatleram ir zināmas izredzes tikt pārvēlētam prezidenta amatā," spriež politikas vērotāji. Tomēr nez vai prezidenta Zatlera četros darba gados paveiktais būs galvenais apstāklis, kas ietekmēs balsojumu Saeimā... Tajā pašā laikā iedzīvotāju viedokļi par V. Zatlera paveikto ir dažādi: no "Valdi, mēs ar tevi!" līdz izteikumiem par V. Zatlera otro prezidentūru kā "mazāko ļaunumu" un aicinājumiem pameklēt citus, labākus, spožākus kandidātus.Tā kā no politiskā Olimpa Valsts prezidenta amata kandidātu vārdus pasludinātus nedzirdējām, vienīgi dažādas baumas, V. Zatlers savu kandidatūru pieteica pats. Sākot savu vēlēšanu kampaņu, V. Zatlers otrdien plānojis teikt publisku uzrunu, kurā sola salikt visus punktus uz "i": kas četros darba gados izdevies labāk, kas – mazāk labi. Vairāki Saeimas deputāti jau mazliet liekulīgi izteikuši nožēlu, ka Zatlera runu nedzirdēšot, jo – aizņemtība, darbs... V. Zatlera uzrunā Latvijas Universitātē galvenās tēmas būšot valsts politiskās sistēmas attīstība, demogrāfija, ekonomikas atveseļošanās, ārpolitika. Pie runas strādāts visas svētku dienas, "līdz pat pēdējam brīdim".
"Es esmu no šobrīd publiski pieejamajiem kandidātiem labākais kandidāts. Un tā pret to arī būtu jāizturas," latvisko pieticību metot pie malas, vai tīri amerikāniskā pašreklamēšanās stilā intervijā "NRA" nesen sacīja V. Zatlers. "Izanalizējot to, ko esmu paveicis amatā, kādas jaunas tradīcijas esmu veidojis mūsu politiskajā un morālajā vidē, manuprāt, es neesmu "mazākais ļaunums", turpina prezidents, norādot, ka jāizvēlas tas, kas attiecīgajā laika posmā esot visefektīvākais un noderīgākais.
7. jūlijs ir V. Zatlera prezidentūras termiņa pēdējā diena, un atbilstoši likumam kandidatūras augstajam amatam jāiesniedz Saeimas prezidijam ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms šā datuma. Tas nozīmē, ka sabiedrība tās varētu uzzināt no 18. līdz 23. maijam. Prezidenta vēlēšanas Saeimā varētu notikt vai nu maija beigās, vai, ticamāk, jūnija sākumā. Saeimas deputātu vairākums stingru atbalstu Zatlera pārvēlēšanai nav izteikuši, un izskan šaubas, vai viņu pēdējā brīdī "neuzmetīs kā Maizīti" un vai vērts V. Zatleram savu kandidatūru uzturēt, ja "ir pamatotas bažas, ka var neievēlēt".
Pa plānu ledu
Politologs Jānis Ikstens atzīst, ka V. Zatleram "ir zināmas izredzes tikt pārvēlētam", bet tās neesot visai drošas. Viņš sabiedrību aicina nepārspīlēt prezidenta lomu: prezidents nav Laimes lācis un "nevar panākt 10 procentu IKP pieaugumu gadā. Tas ir reprezentatīvs amats, kurā jāpārstāv Latvija, un būtiski, lai prezidenta reputācija būtu nevainojama". Politiskā grūstīšanās ap šo amatu lielā mērā notiek tāpēc, ka prezidents nominē premjerministru; tātad tā ir arī partiju cīņa par politiskās varas gūšanu, spriež politologs.
"Prezidenta galvenais uzdevums ir laiku pa laikam ārvalstīs atgādināt, cik forša zeme ir Latvija, lai tur par mums neaizmirst, un arī censtos vienot Latvijas sabiedrību," simbolisko Valsts prezidenta lomu akcentē arī juriste Velga Slaidiņa. V. Zatlers ar to, pēc viņas domām, ticis galā tīri labi: "Pēc neatkarības atjaunošanas izveidojusies tradīcija prezidentiem ļaut strādāt divus termiņus, un tāpēc V. Zatlera neievēlēšana būtu kā neuzticības izteikšana, spriež V. Slaidiņa, bet "to Zatlers noteikti nav pelnījis".
"Gribētos, lai tie, kas spriedelē par citām prezidenta amata kandidatūrām, tās beidzot ceļ gaismā! Nosauciet, un mums beidzot būs iespēja salīdzināt! Pašlaik es nevaru iedomāties kādu citu, piemērotāku kandidatūru prezidenta amatam par Valdi Zatleru," uzsver rakstniece Māra Svīre.
"Zatlers arī būtu labs," samiernieciski noteic demogrāfs Ilmārs Mežs. Viss jātverot salīdzinājumā, un Zatlers esot "labākais, salīdzinot ar jebkuru reāli iespējamo kandidātu, par ko varētu nobalsot Saeima", spriež I. Mežs.
Filozofe Maija Kūle un J. Ikstens argumentē, ka prezidenta vēlēšanas būtu jāuztver kā demokrātiska izvēle vairāku labu kandidātu starpā, nevis kā formāla komjauniešu atskaišu pārvēlēšanas sapulce. "Gribētu redzēt citas kandidatūras, ar vienu demokrātijā tā kā būtu par maz. Valstī vajadzīga straujāka attīstība, bet, ja ir tikai viena un tā pati līdzšinējā prezidenta kandidatūra, par straujāku attīstību nevar būt runa, valsts tai nav gatava," uzskata M. Kūle.
Ne zaļš, ne sarkans, ne oranžs
Lai gan V. Zatlera ievēlēšanas fons bija oranžs un smagas ēnas pār viņa prezidentūras sākumposmu meta zoodārza un aplokšņu epopeja, viņš ātri vien pierādīja, ka spēj no partijām distancēties. Iestrādāties kavēja ne vien politiskās pieredzes trūkums, bet arī ekonomiskā krīze, kas izvērtās arī politiskajā krīzē: tautas uzticības zudumam politiskajai varai. V. Zatlers šajā laikā ar mazākām un lielākām sekmēm centās uzrunāt un vienot sabiedrību, kurā krīzes zemākajā punktā bija palicis tikai rūgtums, vilšanās un neticība. Tas ir grūts darbs arī politikas smagsvaram, kur nu vēl iesācējam.
"Zatlers bija personība tad, kad vadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas centru. Tiem, kas prezidentūras sākumposmā viņu mēģināja pazemot, tas nav izdevies, viņi pazemoja vien paši sevi. Prezidenta krēslā viņam vairs nevajadzēja sevi apliecināt kā personību, bet apgūt zināšanas, kas nepieciešamas jaunajā amatā, un to viņš ļoti sekmīgi izdarīja. Lai cik sagatavoti un pieredzējuši ir cilvēki, kas ievēlēti prezidenta amatā, ikvienam tur jāsāk "mācīties no pirmās klases"," saka M. Svīre. "Tīri sievišķīgi man patīk, ka prezidents ir stalts, liela auguma un labi izskatās kopā ar citu valstu prezidentiem, kuri viņam blakus ir kā puišeļi. Mazai valstij tas ir svarīgi," viņa piebilst.
I. Meža vērtējumā prezidents demonstrējis stipru mugurkaulu attiecībās ar politiskajām partijām un, piedraudot ar Saeimas atlaišanu, spējis valstij izšķirīgā brīdī Saeimu un valdību piespiest koncentrēties darbam. Pabļaustīties varot katrs, bet būtiski ir virzīt lietas uz priekšu, un Zatleram tas esot izdevies, un ar to viņš cēlis savu autoritāti.
Arī Velga Slaidiņa bilst, ka V. Zatlers spējis piespiest politiķus ar sevi rēķināties. Saeimas komisijās, kur notiek spriešana par likumprojektiem, jo sevišķi pēdējā laikā, šad un tad izskanot bažīgi jautājumi: bet ko Zatlers par to teiks? Vai neatsviedīs atpakaļ? Tas ir labs signāls, spriež juriste. "Jā, Zatlers kā prezidents ir izaudzis, tomēr joprojām nepārredz savu apkārtni. Piemēram, Vēsturnieku komisija ir ņipra, bet Stratēģiskā komisija vārās savā zupā, šķiet, strādā strādāšanas pēc, mazāk domājot par rezultātiem," treknu mīnusu Zatleram velk M. Kūle.
"Sausais atlikums" no Zatlera veiktā, pēc J. Ikstena domām, neesot iespaidīgs: viņš piespiedis Saeimu pieņemt Satversmes grozījumus, kas ļauj ar vienas desmitās daļas vēlētāju balsīm rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu, un "tas ir derīgs instruments. Bet, ja runā par nopietnu problēmu aktualizēšanu un risinājuma meklēšanu, tad nekas nopietns nav izdarīts. Stratēģiskās analīzes komisija kaut ko savā nodabā ir ražojusi, būtiskas reformas veselības aprūpē un izglītībā arī nav notikušas. Redzam, ka prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimai nosūtījis vairāk nekā desmit likumprojektus un nācis klajā ar vairāk nekā desmit likumdošanas iniciatīvām. Tas arī viss," rezumē J. Ikstens.
Ar iekšpolitisku akcentu
Atšķirībā no V. VīķesFreibergas, kas bija spoža ārlietās un, pateicoties savam personības šarmam un labajām attiecībām ar rietumvalstu līderiem, padarīja Latviju redzamāku ES un NATO, V. Zatlers drīzāk bijis pašmāju prezidents. Lai arī ārvalstu vizīšu nav trūcis, rodas iespaids, ka iekšpolitikā viņš jūtas krietni stabilāk. Braucienos uz Latvijas mazpilsētām un laukiem viņš spēj ātri atrast kontaktu ar cilvēkiem, un savā ziņā te noder ārsta rūdījums. V. Zatlers smaida, ir vienkāršs, cilvēcīgs, sirsnīgs, necenšas izlikties gudrāks nekā ir, labprāt nofotografēsies kopā, ja kāds vēlas, un uzspēlēs basketbolu ar jauniešiem. Neveiklības un pārteikšanās viņam piedod. Par izteicieniem "Kas es esmu?" vai domīgo frāzi: "Kāpēc es te esmu atnācis?" (vadot "Iespējamās misijas" stundu vidusskolēniem) sabiedrībā mazliet pavīpsnā, bet neironizē.
Pēdējais prezidentūras gads prezidentam bijis ārpolitiski bagātāks, un, iespējams, te savu lomu noteikusi vēlme tikt pārvēlētam uz nākamo termiņu. Par "vēsturisku" dēvēja viņa vizīti uz Maskavu, lai arī jāvaicā, vai Latvijas–Krievijas sadarbības līgums sociālās drošības jomā, kas Latvijai uzliek papildus maksāt ap 10 miljoniem latu gadā, nav pārāk augsta maksa par šo vizīti. Atgriezies no Krievijas, V. Zatlers aizbrauca uz ASV – "līdzsvaram", pirms Lieldienām – uz Vatikānu, pie pāvesta. "Šobrīd, kad Latvija sasniegusi ambiciozos ārpolitikas mērķus – iestājusies ES un NATO, mums varbūt ārpolitiski ļoti spēcīgs prezidents nav vajadzīgs," vērtē I. Mežs.
Tautas prezidents?
V. Zatlers drīz pēc ievēlēšanas paziņoja, ka viņa mērķis ir kļūt par tautas prezidentu. "Ja Valdi Zatleru ievēlētu uz nākamo termiņu, viņam būtu visas iespējas kļūt par īstu tautas prezidentu..." taktiski saka M. Svīre.
"Jautājums, kādu saturu ieliek vārdos "tautas prezidents": vai tas ir prezidents, kas ir "savējais", iecienīts tautā, vai tāds, kurš "tur roku uz pulsa un cīnās par tautas interesēm," bilst J. Ikstens, bet, Zatlera darbību vērtējot, viņam tas nekļuvis skaidrāks. "Manuprāt, viņam nav izdevies piepildīt šo uzstādījumu, un tā ir problēma, raugoties uz nākamajām prezidenta vēlēšanām. Arī reitingi neliecina, ka viņš būtu tautas prezidents," tā politologs Ikstens.
I. Mežs nākamajam prezidentam ieteiktu izvirzīt ilgtermiņa prioritātes, un neesot nevienas būtiskākas par tautas izdzīvošanu: "Tāda prioritāte kā Rīgas pils renovācija, par ko runāja V. Zatlers, salīdzinot ar tautas pastāvēšanu, ir otršķirīgs jautājums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
