Rīga 25°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 25. maijs 09:56
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Neatkarības atjaunošanas dienas svinības izmanto protestiem pret "Latvenergo" tarifiem un Eiropas Savienības politiku
Rīga, 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 21. gadadienai veltītā svinīgā parlamenta sēde. Pie Saeimas greznos limuzīnos un miesassargu ielenkumā ierodas gan pašmāju augstākās amatpersonas, gan dažādu rangu diplomāti. Krietni pieticīgākos veidos ierodas cilvēki, kuriem varam pateikties par iemeslu svinībām – bijušie Augstākās Padomes deputāti, kuri pirms 21 gada balsoja par Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no tribīnes runā par nepieciešamību definēt jaunu, modernai Eiropai atbilstošu Latvijas ideju un sola, ka nepatīkamu pārsteigumu vairs nebūšot, nodokļi vairs netikšot celti. Nodziedājuši himnu, deputāti un citas augstās amatpersonas turpina svinības neformālākā gaisotnē Saeimas Sarkanajā zālē, skan tosti latviešu un angļu valodā, dzirkstī šampanietis, mirdz ordeņi un zibsnī fotoaparātu zibspuldzes. Īsi sakot – notiek svētki.
Laimes lācis neatnāks
Pavisam cita noskaņa tajā pašā laikā valda tikai pārsimts metru no Saeimas nama. Esplanādē pie Raiņa pieminekļa par spīti vēsajam laikam pulcējušies aptuveni divi simti drūmu un kareivīgu cilvēku, kas neredz iemeslu svinībām. Formāli šeit notiek jaunizveidotas kustības "Tautai pietiek" mītiņš pret "Latvenergo" tarifu paaugstināšanu. Taču runās izskan visdažādākās prasības – sākot no ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas līdz aicinājumiem iestāties pret "Latvijas ekonomisko okupāciju", no neadekvāti mazām algām līdz "Starptautiskā valūtas fonda organizētam genocīdam pret Latvijas iedzīvotājiem". Protestētāju pulkā manāmi arī organizācijas "Antiglobālisti" aktīvisti.
"Mums tiešām šodien nav svētku sajūtas," man atzīst pasākuma organizatore Iveta Rīdere. "Reizēm ir sajūta, ka tauta un politiķi dzīvo divās dažādās Latvijās. Vai mēs esam ko ieguvuši šajos neatkarības gados? Tikai parādus un to, ka mūsu bērni spiesti braukt peļņā uz citām valstīm. Un [finanšu ministrs Andris] Vilks vēl saka – lai tik brauc prom." Kad atgādinu astoņdesmitajos gados populāro saukli "Kaut vīzēs, bet brīvi!", I. Rīdere precizē: "Šobrīd mums trūkst ne tikai labu apavu, bet tautas izdzīvošanai būtisku lietu – veselības aprūpes, izglītības. Turklāt, kamēr viena daļa tautas ir vīzēs, neliela saujiņa pamanījusies nelikumīgā ceļā iegūt miljonus. Tas vienkārši nav taisnīgi!"
Neapmierināto ļaužu vidū sastapu arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Ilmāru Poikānu, tautā vairāk pazīstamu kā hakeri Neo. Viņš pauda nožēlu, ka uz mītiņu sanākuši tikai pāris simti cilvēku: "Diemžēl vairākums ļaužu dzīvo kaut kādās ilūzijās un neapzinās, kas viņus sagaida pēc pusgada. Jaunos elektrības tarifus vairākums izjutīs tikai gada otrajā pusē. Vasarā jūtami sāks kāpt cenas dažādām precēm un produktiem. Taču pienācis laiks saprast, ka pašiem vien tie sūdi būs jātīra, jo nekāds Laimes lācis to mūsu vietā nedarīs." Viņš pats gan pagaidām nedomājot iesaistīties politikā, bet pauda cerību, ka kustība "Tautai pietiek" spēs kļūt pietiekami spēcīga, lai, pati nebūdama parlamentā, piespiestu valdošās politiskās partijas ieklausīties iedzīvotāju viedoklī.
Mītiņa dalībnieki turēja plakātus ar uzrakstiem "Kampar, mēs gribam vairoties gaismā!", "Sargi maku – Vilks nāk", "Apturiet "Latvenergo" tarifus vai mēs apturēsim jūs" un tamlīdzīgi. Turpat arī bija iespējams parakstīties zem ekonomikas ministra Arta Kampara demisijas pieprasījuma. Savāktie paraksti tikšot iesniegti individuāli katram Saeimas deputātam.
Kurš no kura attālinājies?
Atgriežoties svinībās – pēc šampanieša dzeršanas Saeimas Sarkanajā zālē, Nacionālo bruņoto spēku orķestrim skanot, valsts augstākās amatpersonas, ministri, deputāti un diplomātiskā korpusa pārstāvji devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Svinīgo procesiju vēroja aptuveni divi tūkstoši cilvēku. Iepriekšējos gadus šajā datumā pie Brīvības pieminekļa bija krietni vairāk neatkarības atjaunošanas dienas svinētāju. Gribētos vainot šā pavasara nemīlīgos laika apstākļus, bet varbūt I. Rīderes aprakstītā vilšanās sajūta skārusi ne tikai "Tautai pietiek" akcijas dalībniekus.
Katrā ziņā sanākušie cilvēki neslēpa savu svētku sajūtu. "Katru gadu cenšos 4. maijā un 18. novembrī atbraukt līdz Brīvības piemineklim. Parasti man līdzi ir arī mazdēls, bet šoreiz palika mājās, jo likās, ka diena būs vēsāka. Lai vai kā ar to krīzi, bet šodien mēs dzīvojam labāk nekā padomju laikos," teica Andris no Ogres. Līdzīgas sajūtas bija arī citiem sanākušajiem. Viņi labprāt sarokojās un fotografējās ar Valsts prezidentu, kurš pēc ziedu nolikšanas devās parunāt ar cilvēkiem.
Manis aptaujātie valdošās koalīcijas politiķi nevēlējās piekrist protestētāju apvainojumiem par attālināšanos no vienkāršās tautas. "Cilvēku neapmierinātību var saprast, jo ekonomiskā situācija ir tāda, kā ir, bet vismaz mūsu frakcija ir stingri novilkusi līnijas, lai neciestu vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Taču demokrātiskā valstī katram ir tiesības paust savu neapmierinātību," teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicināja neapmierinātos cilvēkus pašus aktīvāk iesaistīties politiskajā procesā, nevis tikai stāvēt malā: "Varbūt tie nav politiķi, kas attālinājušies no tautas, bet tauta no politikas. Normālā liberāldemokrātiskā republikā tik tiešām nav iespējama kvalitatīva politika bez pietiekamas sabiedrības iesaistīšanās."
Simboliski, bet arī pie Brīvības pieminekļa politiķi un neapmierinātā sabiedrības daļa nesatikās. Drīz pēc ziedu nolikšanas oficiālās amatpersonas steidza izklīst, un brīdī, kad pie Brīvības pieminekļa ieradās "Tautai pietiek" un "Antiglobālistu" gājiena dalībnieki, tur vairs bija palicis tikai V. Zatlers, kurš arī drīz pameta laukumu. "Tautai pietiek" akcijas dalībnieki pie Brīvības pieminekļa nolika Latvijas aprisēs izgrieztas papīra lapas ar politiķu nesadzirdētajām sūdzībām un vēlējumiem. Savukārt trīs "antiglobālisti" bija iecerējuši laukumā demonstratīvi sadedzināt improvizētu Eiropas Savienības karogu. "Pirms iestāšanās ES politiķi mums solīja rietumvalstu dzīves līmeni. Tā vietā Latvija ir novesta līdz kliņķim, bet Eiropa tikai no mums pumpē ārā gan naudas resursus, gan cilvēkresursus un dabas bagātības," paskaidroja "Antiglobālistu" līderis Andris Orols. Pēc pārrunām ar policiju gan viņš atteicās no dedzināšanas, bet līdzpaņemto ES karogu demonstratīvi saplēsa.
***
Citāti
Spilgtākās frāzes amatpersonu 4. maija runās un novēlējumos
- Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa: "Tā būs traģēdija, ja vistuvākajā laikā nespēsim definēt jaunu Latvijas ideju, tādu Latviju, kas iederēsies un spēs pastāvēt modernā Eiropā, tādu, kas dos spēku un brīvību tautas garam, tādu, kas garantēs patvērumu un aizsardzību grūtā brīdī. Tādu, kas iedvesmos dzīvei, darbam un mīlestībai.
Nu ir tas brīdis, kad jāpasaka – nepatīkamu pārsteigumu vairs nebūs. Mēs vairs necelsim nodokļus, bet virzīsimies uz plānotu, pārdomātu nodokļu samazināšanas reformu."
- Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: "Vairāk nekā 20 gadu laikā esam jau pieraduši, ka Latvija ir brīva un neatkarīga. Taču savas valsts neatkarību nedrīkstam uztvert kā pašsaprotamu – esam pieredzējuši, to var apdraudēt ne tikai ārēji faktori, bet arī politiskās varas bezatbildība.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003