Rīga 26°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 23. maijs 10:25
Vārda dienas: Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija
«Tiesājamies, sodām, tomēr lietas velkas garumā. Pretim ir arī cilvēki ar augstiem amatiem»
atvijā ir maz ūdenstilpju, gar kurām tauvas josla iekārtota bez pārkāpumiem. Šādu situāciju veicina gan likumu nepilnības, gan pašvaldību kūtrums notiekošo uzraudzīt. Arī sabiedrībā nav vienota viedokļa: vieni grib uzturēt sakoptu piekrasti un nevēlas sadzīvot ar miera traucētājiem, citi vēlas bez šķēršļiem piekļūt publiskajiem ūdeņiem, kā to paredz likums. Tā kā īpašumi iekopti dažādos laikos pie dažādām varām, kas vienam īpašniekam bijis atļauts, piemēram, nostiprināt krastu vai izbūvēt laivu piestātni, citam liegts. Tas sarežģī likumsargu iespējas vērsties pret pārkāpējiem. Viegli neesot arī noteikt, kas uzcēlis žogu starp diviem īpašumiem. Cīnoties par tiesībām piekļūt pie Lielā Baltezera, apkārtnes iedzīvotāji izveidojuši biedrību "Par brīvu Lielā Baltezera krastu". Devos apgaitā ezeram kopā ar šīs biedrības vadītāju Artūru Priedi, līdzi aicinot arī Ādažu novada glābšanas dienesta instruktoru Edgaru Zundi un Garkalnes novada pašvaldības policijas vecāko inspektoru Intaru Kukuli. Attēlā: īpašumu "Plostiņi 5" ierobežo augsts žogs, kas iestiepjas ūdenī. Tiesa, žogā ierīkoti arī vārtiņi, kas aizsieti tikai ar striķīti. No vienas puses, likums pārkāpts, arī apsargs atsteidzas un aizrāda garāmgājējiem, taču vārtiņus var atdabūt vaļā un var virzīties tālāk gar krastu.
Aptuveni 15 kilometru garo pārgājienu gar Baltezera krastu sākam sestdienas rītā pusvienpadsmitos ziemeļrietumu krastā no apdzīvotās vietas Dreimaņi Ādažu novadā. Pirmā teritorija, kurā ieejam, pieder Lielā Baltezera slavenākajam apdzīvotājam Raimondam Paulam. Īpašumu no kaimiņa norobežo drāšu žogs, tomēr piecus metrus (likums prasa 10 m) no ūdens tas beidzas, līdz ar to piekļūt krastam tas netraucē. Divu kilometru garajā posmā līdz Baltezera baznīcai netraucēti šķērsojam vairākus citus īpašumus.
Cilvēku maz un, ja arī kāds sētā parādās, izliekas mūs neredzam. Kāds kungs tauvas joslā grābj pērnās lapas. "Pēdējā laikā cilvēki kļūst arvien kulturālāki – īpašumu tomēr respektē," saka Ivars Strautmanis. Viņa īpašums gan neiet līdz pašam ūdenim, bet ar žogu norobežots metrus 20 no krasta. Šī krasta zona ir tā saucamais Vecais Baltezers, kur īpašumi dalīti vēl padomju laikos, un tad applūstošās teritorijas (pēc būtības šos desmit metrus tauvas zonas) paturēja valsts. Šajos laikos gan arī šī zeme tiekot pirkta.
Kanāls, kas savieno Lielo un Mazo Baltezeru, norobežots ar augstu metāla žogu, kuru vietām var pieliekt pie zemes, tāpēc tiekam tam pāri. Teritorija neizbūvēta un piedrazota: īpašums "Ziemeļi", īpašnieku zemesgrāmata neuzrāda, bet Ādažu domē īpašnieku atteicās izpaust. Pēc kāda gabaliņa vide mainās kā pēc burvja mājiena – krasts nostiprināts ar mūrētiem akmeņiem un tāda paša materiāla nobrauktuvēm. Pēc tam atkal krūmājs. Kā saka līdzgājējs A. Priede, izskatās, ka šeit tiek darīts viss, lai cilvēkiem, kas te tomēr kaut kādā veidā nokļūst, būtu neomulīgi uzturēties. Turklāt līdz šai vietai vēl jānokļūst. No laivas vēl var izkāpt jebkurā vietā, bet no krasta pie ezera pēc kartes gan ved pievedceļi, taču bez norādēm, gluži kā noslēpti.
Ber un mūrē
Šķērsojam Ādažu–Garkalnes robežu – te īpašniekiem zeme piekrastē pieder līdz pašam ūdenim un, kā stāsta Artūrs, vairākos gadījumos arī tālāk (vismaz pēc kartes): cilvēki iemācījušies ezeram teritoriju atkarot ar vienkāršu zemes bēršanas vai mūrēšanas metodi. Sākot ar centimetriem un beidzot pat ar vairākiem metriem.
Sastopam privātmājas īpašnieku Guntaru Sembergu, kurš iekopis skaistu zaļu pļaviņu līdz pat ūdenim – ar kājāmgājējiem vasarā sadzīvojot labi, nedienas esot ar bļitkotājiem, kas pēc sevis uz ledus atstājot drazas.
Nonākam smilšu liedagā. Uzraksts vēsta, ka pēc Mareka Zeltiņa pasūtījuma te tiekot būvēta Mazā Kraujas iela. Blakus dzīvojošais Edgars Krauze stāsta, ka vēl 90. gados te, applūstošā vietā, bijis mežs, tas nocirsts, savestas smiltis, lai celtu mājas, taču iedzīvotāji protestējuši, lieta nonākusi līdz Satversmes tiesai, kas aizliegusi pašvaldībai izsniegt būvniecības atļaujas. Tā tas viss tagad sagandēts stāvot.
Ceļa turpinājumā atduramies pret zaļu asu žogu, kas iestiepjas ūdenī. Atrodam vārtiņus, kas aizsieti ar striķīti. Atsienam un ejam iekšā. Pēc brīža ar divriteni sparīgi minas apsargs. Esot Andris Breidaks un apsargājot īpašumu "Plostiņi 5" (īpašnieku zemesgrāmata neuzrāda, bet Garkalnes domē to atteicās izpaust). Sargam zvana saimnieks un gribot zināt, kas mēs tādi. Sakām, kā ir, un aicinām saimnieku parunāties, taču velti. Apsargs vaļsirdīgi atzīstas, ka saimniekam nepatīk, ka šeit staigājot cilvēki, un viņam tie jādzenot projām. Īpašumu arī no otras puses atdala žogs ar vārtiņiem.
Esam Priedkalnē. Vecs žogs te stiepjas gar pašu ūdens malu. Policisti saka, ka tie esot "Blumbergi" (īpašnieks A. Šķesteris). Var izbrist gar krastu tikai ar zābakiem. Tālāk aiz nelielas smirdošas upītes (tajā savus ūdeņus plūdina pašvaldības SIA "Garkalnes komunālserviss") slejas divmetrīgs dzelzs žogs ar asu augšējo malu līdz pašam ezeram. Esam nonākuši līdz uzņēmēja Jūlija Krūmiņa impērijai. Kad esam pārrāpušies žogam, jūtamies kā no elles paradīzē, tikai kameras un sensori mūs uzmana. Dažus simtus metrus garā sakoptā ezermala nemanāmi pāriet citā īpašumā – to nojaušam pēc pazīstama sirma vīra, kas rosās pa dārzu. Esam jau pensionētā prokurora Oļģerta Šabanska īpašumā, kuru atstājot, atkal jāpārvar metru augsts drāšu žogs, kas stiepjas līdz pat ūdenim. Saimnieks stāsta, ka žogu uzlicis kaimiņš, kurš savu jaunceltni pametis naudas trūkuma dēļ.
Žogi ūdenī
Sešu kilometru posmā no Juglas kanāla Bukultos līdz Dreimaņiem drāšu žogs līdz ūdenim vai dzelkšņaini krūmi nav vairs nekas neparasts. Vispirms jau piekļuvi ezeram tieši tauvas joslā kārtīgi aizbetonējusi firma "Oberhaus", apjožot ar žogu daudzdzīvokļu namus. Tālāk satiekam uzņēmēju Ilzi PriediKļaviņu, kuras īpašumā var nokļūt caur vārtiņiem. Saimniece tos slēdzot tikai pa Jāņiem, kad staigājot visādi dzērāji. Pārējo laiku viņas tauvas joslu ik pa laikam izmantojot tuvējās apkārtnes vīri, kas vicinoties ar nazi, kad tuvojas viņas suns. Reiz kāda ģimene bez atļaujas staigājusi pa dārzu. Liela daļa cilvēku nesveicinoties, kad ejot garām. Aizrādu, ka saimniecei par savu suni tomēr jāatbild un viņas arguments, ka cilvēkiem būtu jāpulcējas tikai pašvaldības norādītajās vietās, neiztur kritiku, ja reiz likums par tauvas joslu pieļauj piekļuvi ezeram arī citviet, bet par cilvēku nekulturālu uzvedību būtu jāsūdzas policijā. Visbeidzot savu pagalmu no tauvas joslas nav aizliegts norobežot ar žogu, kā daļa īpašnieku to arī dara.
Uz kādas lepnas savrupmājas terases uz mums skatīties saskrien visa ģimene, un kāda sieviete nebalsī sauc, lai nedomājam apstāties, jo tas esot aizliegts ar likumu. Vēlāk lūdzu Saeimas deputāti Ilmu Čepāni paskaidrot, kā tad īsti ir ar aizliegumu apstāties, ejot gar ezera krastu. "Ja kājāmgājēji var pārvietoties, vai tad viņi nevar apstāties, ja iesāpas galva vai kāja? Absurds!" teic deputāte. "Ja ir problēmas, katra situācija un gadījums jāskata atsevišķi veselā saprāta robežās un, ja citādi nevar, lai tiesa nosaka, vai bija ļaunprātīga sēdēšana barā un sauļošanās, vai cilvēks tikai aiz noguruma trīs minūtes pastāvēja, pagriezis vaigu pret sauli."
"Īsti galā netiekam"
Policisti stāsta, ka reaģē tikai uz acīmredzamām nelikumībām un iedzīvotāju sūdzībām, tad arī rakstot iesniegumu pašvaldībai, lūdzot ziņas par īpašumu un tā saimniekiem. Ādažu pašvaldības juriste Everita Kāpa skaidro, ka par vienu pārkāpumu var sodīt tikai reizi. Pēc tam tiek dots laiks pārkāpumu novērst. Šogad pašvaldība atkal apsekošot teritoriju, lai aktualizētu situāciju. Daudzi esot nekaunīgi: žogus pēc aizrādījuma novāc, bet pēc tam atkal uzliek. "Esmu par to, ka visi pārkāpumi jānovērš. Tiesājamies, sodām, tomēr lietas tiek vilktas garumā, jo, lai nojauktu, vajag projektu, ir citas juridiskas nianses, mums pretim ir arī cilvēki ar augstiem amatiem. Īsti galā netiekam," atzīst Ādažu domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns.
***
SODĪTIE PĀRKĀPĒJI
Ādažu novadā pie Lielā Baltezera pieguļ 52 privātie un trīs pašvaldību īpašumi. (2008. gadā noteiktie sodi, pēdējo gadu laikā neviens nav sodīts.) Vidēji 600 – 800 latu soda nauda par pārkāpumiem tauvas joslā uzlikta īpašumiem: "Spīguļi" (īpašniece R. Baša); "Spīdolas" (A. Barsegjana); "Magoņkrasti" (U. Magone), "Ievlejas" (V. Veinbergs); Baltezera iela 25 b (N. Bergs); "Magnolijas" (G. Porietis); "Freimaņi" (SIA "Eltus Finanses").
Garkalnes novadā pie Lielā Baltezera pieguļ 99 privātie, 10 pašvaldības un viens valsts īpašums. Pēdējā gada laikā par pārkāpumiem tauvas joslā administratīvi protokoli sastādīti šādiem īpašumiem: "Ieviņas" (īpašniece M. Rūsiņa); Neļķu iela 17 (SIA "Baltezera terases" ); "Priedoļi" (J. Priedoliņš); Saulstaru iela 6 (I. Guļajevs); " Mikmājas" (S. Miķelsone); Ādažu iela 86 (O. Rakicka); Ādažu iela 88 (O. Rakicka); Kaiju iela 9 (A. Anspoks); " Magdas" (A. Krahotkins); " Enkuri" (Čīmu ģimene).
Avots: pašvaldību informācija un zemesgrāmatas dati
***
Uzziņa
10 metrus platā joslā virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tajā skaitā nožogojumus, ir aizliegts. (Aizsargjoslu likums)
Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta: kājāmgājējiem; zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei; robežapsardzībai; vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai. (Zvejniecības likums)
***
Viedokļi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis:
"Ministrija regulāri seko līdzi situācijai pie Lielā Baltezera Garkalnes novadā, kur netiek ievērota normatīvajos aktos noteiktā prasība nodrošināt iespēju brīvi pārvietoties tauvas joslā gar publiskajiem ūdeņiem. Situācija nav tik vienkārša, jo problēmas veidojušās vismaz pēdējo 10 gadu laikā un pat ilgāk, kad ir uzbūvēts vairākums šo māju un žogu, tādēļ nav īsti pamata prasīt atbildību tieši no šā domes priekšsēdētāja. Mēs vēlamies šo problēmu atrisināt pēc būtības, tādēļ izvēlētais ceļš ir priekšlikumi likuma grozījumiem."
Saeimas deputāte Ilma Čepāne:
"Daudz kas atkarīgs no audzināšanas, bet nevar privātīpašums stāvēt pāri sabiedriskajam īpašumam. Diemžēl pašvaldības nevēlas cīnīties ar pārkāpumiem. Un cilvēki sapratuši, ka ir izdevīgi kaut ko nelikumīgu uzbūvēt un aizbūvēt, samaksāt sodu un dzīvot vien tālāk."
Garkalnes domes priekšsēdētājs Mārtiņš BauzeKrastiņš: "Sabiedrības publiskajam labumam ir jābūt samērīgam ar indivīda – privātīpašnieka interesēm. Ir gadījumi, kad īpašnieku iebildumi pret gājējiem, kuri piesārņo ezermalu, ir pamatoti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003