Svētdiena, 2026. gada 08. novembris 22:52
Vārda dienas: Agra, Aleksandra
Zemkopības ministrija noraidījusi Valsts meža dienesta iesniegto redzējumu dienesta reorganizācijai, un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis dienestam sagatavot citu reformas modeli, kurā būtu saglabātas virsmežniecības, bet mežniecības likvidētas. Zemkopības ministrija noraidījusi Valsts meža dienesta (VMD) iesniegto redzējumu dienesta reorganizācijai, un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis dienestam sagatavot citu reformas modeli, kurā būtu saglabātas virsmežniecības, bet mežniecības likvidētas. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro: "Domājot par mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi, Zemkopības ministrija vēlas vienkāršot lēmumu pieņemšanas procedūru Valsts meža dienestā, tādējādi saīsinot lēmuma pieņemšanas laiku un samazinot izmaksas. Zemkopības ministrijas VMD reorganizācijas principi paredz tuvināt lēmumu pieņemšanu meža apsaimniekošanas objektam mežam, nostiprināt meža uguns apsardzību, kā arī izvērtēt tos valsts pārvaldei neraksturīgos uzdevumus, kas nododami citām institūcijām." Taču dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna (attēlā) uzskata, ka pēc šādām pārmaiņām dienests nespēs funkcionēt, tāpēc viņš iesniedzis atlūgumu. Kaut arī skaidrs, ka mežziņu izstrādātais variants, visticamāk, dzīvē netiks realizēts, tomēr problēmas, kuras mēģināja risināt reformas iesniedzēji, nekur nepazudīs. Par to, kādu VMD darbības modeli bija iecerējuši mežziņi, VMD ģenerāldirektors J. Kinna stāsta intervijā "LA".
Par to, kādu Valsts meža dienesta (VMD) darbības modeli bija iecerējuši mežziņi, saruna ar VMD ģenerāldirektoru Jāni Kinnu.
– Ministra rīkojumā bija rakstīts – samazināt lēmumu pieņemšanas kompetences līmeņu skaitu, mežniecību funkcijas un uzdevumus integrējot virsmežniecībās. Jūs piedāvājat citu ceļu – saglabāt mežniecības un likvidēt virsmežniecības. Kāpēc?
J. Kinna: – Mežniecību tīkls ir dienesta darbības pamats, likvidējot to, meža dienests nav spējīgs strādāt. Ja tāds ir reformas mērķis, tad to tā var darīt. Citādi ne. Arī, lai nodrošinātu operatīvu meža ugunsapsardzību, mežsargu un citu mežniecībā strādājošo skaitu nedrīkst būtiski samazināt. Citādi cilvēku skaits, ko īsā laikā varam koncentrēt vienuviet, lai nodzēstu meža ugunsgrēku, būs pārāk niecīgs. Arī daļai meža īpašnieku ir viedoklis, lai mežniecību skaits netiktu samazināts, jo tikko saņēmām dienestam adresētu vēstuli ar 276 meža īpašnieku parakstiem, kurā pausts viedoklis pret mežniecību likvidēšanu.
Ministrijai iesniegtajā koncepcijā mēs rakstām, ka reorganizācijas gaitā plānots samazināt mežniecību skaitu no pašreiz esošajām 77 līdz 35 – 50 un nelielās mežniecības , kas atrodas novadu administratīvajos centros, plānots pārveidot par mežniecību struktūrā esošiem klientu apkalpošanas punktiem, kopskaitā 20 – 27, kuriem tiktu dots pilnvarojums konkrētu lēmumu pieņemšanai savā teritorijā.
Taču patiesībā reformu vajadzēja sākt no otra gala – vispirms veikt izmaiņas Meža likumā un citos normatīvajos aktos, skaidri pasakot, kādas funkcijas dienestam turpmāk būs un kādas funkcijas nebūs jāveic. Tagad tiek runāts par funkciju mazināšanu, bet faktiski likumdošanu maina tā, ka mežsargiem darba kļūst vairāk. Iesniegtajos Meža likuma grozījumos iekļauta norma, ka meža īpašniekam ik pēc desmit gadiem vairs nebūs obligāti jāveic meža inventarizācija. Taču šis darbs – inventarizācijas datu aktualizēšana – nu gulsies uz meža dienesta pleciem.
– Kas izstrādāja dienesta reformas koncepciju?
– Analizējot Meža valsts reģistra informāciju par pieņemto lēmumu apjomu, konstatēts, ka vairāk nekā 90% no kopējiem dienestā pieņemtajiem lēmumiem tiek pieņemti mežniecībās, tas norāda, ka galvenais darbs tiek veikts mežniecībās. Mežniecību darbinieki savās sanāksmēs sagatavoja iespējamos dienesta reformas priekšlikumus – Sēlijas un Madonas virsmežniecību mežziņi bija izstrādājuši vienu koncepciju, Dienvidkurzemes, Zemgales un Ziemeļkurzemes mežniecības piedāvāja citu, nedaudz atšķirīgu koncepciju. Šie abi redzējumi tika prezentēti mežziņu, virsmežziņu un centrālās administrācijas kopīgā sanāksmē Tukuma mežniecībā. Tikšanās laikā tika diskutēts un nolemts, pēc kādiem principiem veidot gala variantu.
– Jūsu variantā tika plānots likvidēt virsmežniecības?
– Daļu virsmežniecību darbinieku – juristus, kartogrāfus, vides un meža aizsardzības inženierus, kuru darbība ir nepieciešama mežniecībām lēmumu pieņemšanai, – bija plānots pārcelt uz mežniecībām, kas atrodas kādā no bijušo rajonu centriem. Viņiem ar savu atbalstu būtu jānodrošina vairāku mežniecību darbs.
Savukārt daļu virsmežniecību darbinieku – ugunsapsardzības inženierus, medību inspektorus, mežsaimniecības inženierus, kuru pienākums ir kontrolēt, koordinēt un materiāli nodrošināt mežniecību darbu, – pēc mūsu piedāvātā modeļa bija paredzēts pārcelt "uz augšu" – uz centrālo administrāciju. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkiem būtu jāpārceļas uz Rīgu. Viņi turpmāk skaitītos centrālās administrācijas cilvēki, kuri savu darbu veiktu, atrodoties reģionos.
– Zemkopības ministrija uzskaitījusi virkni funkciju, ko dara VMD, kas nav raksturīgas valsts pārvaldei, – tajā skaitā meža veselības un sanitārā stāvokļa monitoringa veikšana.
– Par to, ka vienu – meža veselības uzraudzības monitoringu – varētu nodot mežzinātnes institūtam "Silava", vienošanās tika panākta 2009. gadā. Diemžēl tas nav noticis, jo ministrija nav varējusi atrast līdzekļus tam. Bet ar meža sanitārā stāvokļa monitoringu ir citādi – tas varētu tikt nodots "Silavai", taču zinātniekiem šis darbs izmaksās daudz vairāk nekā tad, ja to veic mežsargi. Institūtam būtu jāveido jauna sistēma, kas mums jau ir.
Dienestam ir nepieciešamas operatīvas ziņas par kaitēkļu attīstību un izplatību, lai varētu informēt meža īpašniekus par veicamajiem profilakses pasākumiem. Pēc 2005. gada vētras mēs daudzās vietās sekojām mizgrauža koncentrācijai, informējām meža īpašniekus un izstrādājām rekomendācijas, kā rīkoties, lai kaitēkļu nodarītais postījums būtu pēc iespējas mazs. Nododot šīs funkcijas zinātniekiem, mēs aktuālo informāciju saņemsim pēc gada. Tas jau būs stipri par vēlu.
– Varbūt varat atteikties no reproduktīvā materiāla sertificēšanas?
– Gribu tikai zināt, kurš būs tas, kas savāks no mums visus uzraudzības aktus un izrakstīs sertifikātus? Gan mežniecībās strādājošie, gan speciāli reproduktīvā materiāla uzraudzības inspektori, kas strādā visā valstī, veic reproduktīvā materiāla ražošanas un tirdzniecības kontroli. Sākot no atļaujas izsniegšanas mežeņu ievākšanai savā mežā un to stādīšanas, ko dara mežniecības, beidzot ar stādaudzētavu kontroli. Vai tā ir dienestam neraksturīga funkcija? Ko nozīmē sertifikācija? Sertifikācija nozīmē dokumentu izsniegšanu stādu audzētavām vai importētājiem par to, ka stāda kvalitāte atbilst visām noteiktajām prasībām, ka tas ir atbilstošs stādīšanai konkrētajā teritorijā. Tas ir dokuments, kas nepieciešams visos pasākumos, kur tiek saņemts valsts un Eiropas atbalsts meža atjaunošanai un ieaudzēšanai. Sertifikācija ir daudzu pārbaužu apkopošana vienā dokumentā. Teorētiski visu šo stādmateriālu uzraudzību varētu nodot Augu aizsardzības dienestam. Taču meža reproduktīvā materiāla regulējums ir stipri atšķirīgs no augļu dārza reproduktīvā materiāla regulējuma.
– Zemkopības ministrs uzskata, ka, nesaglabājot virsmežniecības, meža dienests nespēs koordinēt mežu dzēšanu.
– Pēc pašreizējās shēmas tā varētu būt. Meža ugunsgrēku dzēšanu dažādās virsmežniecībās organizē ļoti dažādi. Ugunsnovērošanas torņu dežurantus pārsvarā meklē mežniecības, ir atsevišķas virsmežniecības, kas komplektē dzēsēju komandas, citās vietās to dara mežniecības. Pēc iesniegtās koncepcijas esošo sistēmu nāktos nedaudz mainīt, šī funkcija tiktu sadalīta – koordināciju, kas šobrīd ir virsmežniecību kompetencē, veiktu tie paši cilvēki, tikai kā centrālās administrācijas darbinieki. Ir noslēgts līgums par jaunu ugunsdzēsības automašīnu iegādi, bet vai mums pietiks cilvēku? Pagājušajā vasarā dega Krievijas meži, pie mums – samērā maz. Kā būs šogad, to nezina neviens.
***
Viedoklis
Kāpēc Zemkopības ministrija noraidījusi VMD iesniegto reformas plānu un pastāv uz to, ka ZM ministra rīkojums izstrādāt reorganizācijas plānu veikts formāli? To komentē Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
"Privāto mežu apsaimniekošana, pateicoties desmit gadu laikā ieguldītajam darbam meža īpašnieku un apsaimniekotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanā, ir ievērojami uzlabojusies, pārkāpumu skaits samazinājies. Domājot par mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi, Zemkopības ministrija vēlas vienkāršot lēmumu pieņemšanas procedūru Valsts meža dienestā (VMD), tādējādi saīsinot lēmuma pieņemšanas laiku un samazinot izmaksas. Tāpēc VMD ģenerāldirektoram tika uzdots sagatavot un iesniegt saskaņošanai dienesta optimizācijas modeli. Zemkopības ministrijas VMD reorganizācijas principi paredz tuvināt lēmumu pieņemšanu meža apsaimniekošanas objektam mežam, nostiprināt meža uguns apsardzību, kā arī izvērtēt tos valsts pārvaldei neraksturīgos uzdevumus, kas nododami citām institūcijām. Princips – samazināt lēmumu pieņemšanas kompetences līmeņu skaitu un palielināt zemākstāvošo amatpersonu pilnvaras lēmumu pieņemšanā, nesamazinot to kapacitāti, paredz padarīt VMD darbiniekus mobilākus un pieejamākus meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem. VMD ģenerāldirektora ziņojums par VMD funkcionālās un strukturālās optimizācijas plānu nesaturēja konkrētu modeli – paraugu, etalonu tālākai efektīvākai VMD eksistencei strukturālā un funkcionālā griezumā, tika konstatēts, ka rīkojums izpildīts formāli. Zemkopības ministrs to nesaskaņoja un uzdeva atkārtoti nodrošināt rīkojuma izpildi līdz 20. maijam. Līdz ar to šobrīd norit VMD nākotnes modeļa izstrāde. Vienlaikus tiek uzlabotas VMD tehniskās iespējas meža ugunsgrēku operatīvai atklāšanai, ierobežošanai un dzēšanai. 2011. gadā pamatlīdzekļu iegādei atvēlēti divi miljoni latu. Uguns apsardzība būs prioritāte arī turpmākajā VMD attīstībā. Ņemot vērā meža ugunsapsardzības darbu specifiku, efektīvai resursu izmantošanai un koordinācijai būtiski, lai pastāvētu lemt spējīgs reģionālais posms.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
