Otrdiena, 2026. gada 03. novembris 08:01
Vārda dienas: Dagnija, Ērika
Latvijas Nacionālajā operā finiša taisnē iegājusi Bruno Skultes operas "Vilkaču mantiniece" iestudēšana, kas vainagosies ar pasaules pirmizrādi 3. jūnijā. Pēc gandrīz desmit gadu pārtraukuma uz Operas lielās skatuves atkal tiek iestudēta latviešu nacionālā opera. Izrādi veido diriģents Andrejs Jansons, režisore Ināra Slucka, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne. Attēlā (no kreisās): galveno lomu tēlotāji Krišjānis Norvelis (Dievlodziņš), Dana Bramane (Maruta) un Andris Ludvigs (Raitis). "Mēs mēdzam slavēt latviešu tikumus aizgājušajos gadsimtos. Tomēr aizliegtā mīlestība ir pastāvējusi vienmēr – slepena un nosodīta, bet neapslāpējama. Un tieši tādas ir "Dievlodziņu" saimniekdēla Raita jūtas pret svešinieci Marutu – skaisto raganu no nīstajām "Vilkaču" mājām," raksturo LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva. Operas izmaksas ir 65 tūkstoši latu, un 50 000 latu ziedojusi Latvijas Nacionālās operas ģilde Amerikā.
Par vērienīgo ziedojumu "Latvijas Avīzi" informēja Latvijas Nacionālās operas ģildes ASV valdes priekšsēdētāja Aija Pelše un finanšu rīkotājs Andris Padegs. Ģildes pārstāvji teic – 50 000 latu arī viņiem ir iespaidīga summa, tomēr "Vilkaču mantinieces" uzvedums ir sevišķi nozīmīgs. Viens no ģildes mērķiem esot atbalstīt latviešu komponistus, turklāt tai rūpot, ka līdz šim LNO ir uzvedusi maz latviešu operu. Kopējās "Vilkaču mantinieces" izmaksas ir 65 tūkstoši latu.
Radīta ar mērķi palīdzēt
A. Pelše stāsta, ka 1992. gadā ģildi dibināt ierosinājuši Ņujorkas Latviešu kora operas entuziasti ar domu atbalstīt Latvijas Nacionālās operas (LNO) nama restaurāciju. Taču galvenās tās rūpes esot plašākas. A. Padegs uzsver: "Mums ir svarīgi, lai latviešu kultūra pastāvētu, lai Latvijas tēls mirdzētu un lai pasaule redz, ko Latvija var dot. Tāpēc mēs esam lepni, kad amerikāņu prese slavē Metropolitēna solistus Garanču, Kovaļevsku un Antoņenko vai diriģentu Nelsonu. Ir skaisti, ka LNO var producēt labu Pučīni vai Verdi operas izrādi, bet mēs būtu vēl lepnāki par labu latviešu komponista operas inscenējumu. Esam gandarīti, ka ar mūsu atbalstu LNO uzved latviešu komponista operu."
Atceroties ģildes dibināšanas laiku, A. Padegs stāsta: "Toreiz mums, Rietumos dzīvojošajiem latviešiem, radās pirmā iespēja atjaunot sakarus ar Latviju – ar radiem, tautiešiem un organizācijām. Tad Latvija vairs nebija tikai tēls, ko var skatīt atmiņās un attēlos. Mēs ar lielu sajūsmu gribējām kaut kā palīdzēt."
Sākumā Ņujorkas Latviešu kora operas cienītāju grupa bijusi neliela. 1992. gada 9. februārī ievēlēta pirmā ģildes valde ar Induli Lāci kā priekšsēdi un Ingrīdu Bērziņu – vietnieci. No mazās, bet enerģiskās grupas izaugusi organizācija, kuras biedru un atbalstītāju skaits nu pārsniedz pusotru tūkstoti. Divdesmit gadu mūžā ģilde ir saņēmusi ziedojumus no apmēram 1500 cilvēkiem un organizācijām. Daži devuši pāris dolārus, daži vairāk nekā piecdesmit tūkstošu.
Gandrīz visi ģildes dalībnieki un labvēļi dzīvo ASV. Tomēr ziedo arī tie, kas vēlāk pārcēlušies uz Latviju vai kādu citu zemi. Pēdējā gadā nozīmīgu atbalstu – 10 000 ASV dolāru – "Vilkaču mantinieces" izrādei ir devis Ivara un Anitas Gaides vadītais LNO fonds Kanādā.
Pastāvēšanas laikā ģilde saņēmusi vairāk nekā miljonu dolāru. Daļēji to veido dalībnieku biedru maksa, bet prāvākās summas ienākušas no ziedojumiem, gadskārtējās loterijas, labdarības koncertiem.
Visi ģildes valdes locekļi darbojas bez atlīdzības. Tāpēc viņi ir gandarīti, ka pat operzvaigznes, piemēram, Aleksandrs Antoņenko, ģildes labdarības sarīkojumā uzstājās bez honorāra.
Operai dotais atdodas
Nacionālās operas ģildes labo veikumu vidū ir aktīvā finansiālā līdzdalība LNO nama restaurācijā 90. gadu sākumā. Ģilde toreiz samaksāja daudzu firmu rēķinus, arī par orķestra bedres iekārtu, ieejas durvju māksliniecisko stiklojumu, dekorāciju pacelšanas iekārtām un daudzām citām lietām. Īpaši dārga dāvana operai, kas guva lielu ievērību, bija "Stein-
way & Sons" koncertflīģelis. Sevišķas uzmanības vērts ir arī slavenā vijoļmeistara Tirolē 1801. gadā darinātās augstvērtīgās vijoles dāvinājums orķestrim.
Ģilde atbalsta jaunos operdziedātājus studijā "Figaro" – lai viņi varētu viesoties Latvijas novados un skolu audzēkņi apmeklētu operas izrādes. Ar ģildes finansējumu tika sagatavots komponistes llzes Arnes operas "Lisistrata" iestudējums. Ģilde devusi naudu operas "Baņuta" un tenora Kārļa Zariņa kompaktdisku izdošanai. Atbalstīta arī R. Kalsona operas "Pazudušais dēls" komponēšana, starptautiskais baleta festivāls Operā.
"Ģilde spēj dot tikai mazu daļiņu no Operai vajadzīgā. Bet Operai dotais arī atdodas, jo tā savai tautai, valstij un pasaulei sniedz daudz tādu vērtību, ko nevar ar naudu izmērīt," ir pārliecināta ģildes valdes priekšsēdētāja A. Pelše.
LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva stāsta, ka nozīmīgs ziedojumu vākšanas veids Operai savulaik bija piemiņas krēsli, uz kuriem iemūžināti dāsnāko labvēļu vārdi. A. Padegs zina teikt – tagad jau gandrīz visi partera krēsli esot pārdoti. Nu piedāvājot krēslus beletāžā un balkonos. Arī cena ir palielinājusies – sākumā tā bijusi 1000 dolāru par krēslu, tagad 2000 dolāru ir minimums, bet labākajās vietās krēsls maksā 3000 dolāru. Kāda ir sajūta, apsēžoties savā krēslā? "Man ar sievu Māru ir divi krēsli, laikam kādā septītajā rindā," atklāj A. Padegs. "Esam tos redzējuši, bet nav bijusi izdevība tajos sēdēt. Zinām gan cilvēkus, kas ir sēdējuši tieši aiz mūsu krēsliem un lasījuši mūsu vārdu…" Bet desmit tūkstošu dolāru ziedotāja vārds tiek iemūžināts goda plāksnē Operas Beletāžas zālē.
Veltījums Jura Padega piemiņai
Vaicāts, kā vērtē kultūras dzīves kopainu Latvijā, A. Padegs teic: "Teātra, operas un baleta izrādes Ņujorkā mākslinieciskās kvalitātes ziņā ir pasaules klases, taču tās ne vienmēr visiem pieejamas – gan cenu, gan attāluma ziņā. Mūsu meita Sandra ar ģimeni dzīvo Rīgā, un mēs ar dzīvesbiedri pie viņas ik gadu pavadām mēnesi. No viņas ģimenes agrākā dzīvokļa varēja tikt uz operu 12 minūtēs! Tas man vienmēr prātā kā sevišķa Rīgas priekšrocība…"
"Vilkaču mantinieces" uzvedums LNO ģildei esot sevišķi nozīmīgs arī tādēļ, ka tās komponista Bruno Skultes dzīves gaitas līdzinās lielai daļai ģildes cilvēku likteņu. "Bruno Skulte komponēja "Vilkaču mantinieci" Vācijā. Taču nāca izceļošana. Un, tā kā nebija izdevības operu uzvest, tā palika nepabeigta. Ņujorkā Bruno Skulte vadīja kori, kurā daži no mums dziedāja. Pēc pusgadsimta ideju par "Vilkaču mantinieces" uzvešanu pārņēma ģilde. Ņujorkas latviešu kora diriģents un komponists Andrejs Jansons ar ģildes atbalstu pabeidza operas instrumentāciju. Mans brālis Juris Padegs, kas bija ģildes priekšsēdis līdz savai pāragrajai nāvei 2009. gadā, turpināja uzturēt šo sapni dzīvu. Tas nu piepildās, Andrejam Jansonam diriģējot Latvijas Nacionālajā operā Bruno Skultes "dīpīšu" gados komponēto darbu. Tādēļ arī šī "Vilkaču mantinieces" izrāde ir veltīta Jura Padega piemiņai," stāsta A. Padegs.
***
Viedoklis
Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: "Latvijas Nacionālā opera vienmēr ir jutusi patiesu un cilvēcisku atbalstu no Operas ģildes ASV. Daudzi notikumi bijuši iespējami tikai pateicoties ģildes finansiālajam atbalstam – sākot ar titru iekārtu, beidzot ar Bruno Skultes operas uzvedumu. Mēs varam tikai apbrīnot latviešu degsmi, patriotismu un atbildību par kultūras procesiem Latvijā – zemē, kas viņiem fiziski ir tik tāla, bet emocionāli tik tuva! Ģildes atbalsts Operai un operas žanra attīstībai Latvijā ir izcils mecenātisma paraugs, kurš kā piemērs būtu hrestomātiski jāmāca mūsu sabiedrībai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
