Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 09:14
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunbūvei nosvinēti spāru svētki, un gribas ātrāk sagaidīt to brīdi, kad ieiesim tajā kā lasītāji. No pašreizējiem LNB krājumiem 70 procenti grāmatu jaunajā ēkā būs brīvi pieejami – cilvēks varēs pie plaukta apskatīt un paņemt lasīšanai. Turklāt daudz kas būs atrodams arī digitālajā formātā, tātad lasāms datorekrānos. Attēlā: "Lattelecom" datu apstrādes speciālisti Zinta Rusiņa un Vadims Dučenko skenē Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodiku. LNB ir līgumi par skenēšanas pakalpojumiem ar "Lattelecom" un par pēcapstrādi – ar uzņēmumu "LETA".
Sāk ar nozīmīgāko
LNB digitalizēšanas darbi notiek kopš 1999. gada. Jau šobrīd, ieskatoties LNB mājaslapā, digitālajā bibliotēkā atrodam laikrakstu, attēlu, karšu, grāmatu, nošu un skaņu ierakstu kolekcijas. "Līdz šim vislielākais digitalizētais apjoms ir periodika," stāsta LNB digitalizācijas nodaļas projektu vadītājs Artūrs Žogla. Jau 2007. gada nogalē LNB sāka digitalizācijas projektu ar mērķi saglabāt un padarīt meklējamus aptuveni sešus miljonus Latvijā un trimdā izdoto periodisko izdevumu un grāmatu lappušu. Tagad digitālajā formā ir pieejamas 350 000 laikrakstu un žurnālu lapas no 41 izdevuma.
"Raugāmies, lai digitālā formā būtu pieejami teksti atbilstoši visplašākā interesentu loka vēlmēm," teic A. Žogla, skaidrojot, pēc kādiem kritērijiem izvēlas, kādus izdevumus digitalizēt vispirms. Pirmkārt, ieskenē to, kas bibliotēkā ir lasītāju visvairāk pieprasīts. Otrkārt, izraugās kultūrvēsturiski visnozīmīgākos materiālus. Treškārt, vispirms digitalizē to, kas jau fiziski irst.
"Lauku Avīze" uz ekrāna
Vienas lappuses ieskenēšana maksā deviņus santīmus. Pēc tam seko apstrāde, lai šis teksts būtu meklējams, kopējams, un tie ir vēl 17 santīmi, tātad lappuses izmaksas kopā ir 26 santīmi. Par valsts budžeta naudu ir digitalizēti divi miljoni periodikas lappušu. Tagad tiek izmantota arī ES fondu nauda, un projektā "Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" līdz nākamai vasarai būs digitalizēti vēl trīsarpus miljoni lappušu. Pašreiz tiek plānota "Lauku Avīzes" pirmo gadu izdevumu digitalizēšana. Pavisam datorekrānos būs lasāmi ap 700 dažādu izdevumu.
No mājas datora pagaidām cilvēks tiek klāt tikai tiem periodikas krājumiem, kuri papīra formātā nākuši klajā līdz 1938. gadam. Ja interesē jaunāki, jāiet uz kādu no bibliotēkām un jāstrādā pie datora tur. "Tā tas ir autortiesību dēļ," skaidro A. Žogla. "Eiropā pašlaik tiek spriests, kā šos likumus mainīt." Pagaidām šo problēmu iecerēts risināt, vienojoties ar izdevējiem vai autoriem, ka LNB varēs arī publiski rādīt vēlāku gadu izdevumus.
Vērtīgs "piliens"
Digitalizējot grāmatas, mēdz būt tā, ka uz tekstu vairs neattiecas autortiesību aizsardzība, bet attēlus vēl nedrīkst publiski rādīt. Jo ierobežojumi ir spēkā vēl 70 gadus pēc autora aiziešanas mūžībā. Tas attiecas, piemēram, uz ilustrācijām Annas Brigaderes "Sprīdītim". Digitalizēts ir gan "Sprīdīša" pirmizdevums, gan cits izdevums, tāpat tulkojums vācu valodā – pavisam trīs varianti. Arī Andreja Pumpura "Lāčplēsim" ieskenēti vairāki varianti.
Plānots digitalizēt pavisam 7000 grāmatu. LNB krājumos ir divi miljoni grāmatu, un, salīdzinot ar šo daudzumu, septiņi tūkstoši ir kā piliens ezerā. Taču tas ir vērtīgs "piliens", jo izraudzītas tās daiļliteratūras, populārzinātniskās un zinātniskās grāmatas, kas līdz šim pieprasītas vairāk.
Gaistošais nezūd
Nesen beigusies liela projekta "Zudusī Latvija" pirmā kārta. Tā veikta galvenokārt par EK programmas "eContentplus" naudu, un tajā piedalījās arī pagastu bibliotēkas. Pilsētas, upes, muižas, baznīcas un daudz ko citu var apskatīt zīmējumos, atklātnēs un fotogrāfijās, kas tapušas no 19. gadsimta līdz mūsdienām. LNB saglabā arī tādas mūslaiku kultūras liecības kā dažādu Latvijas kultūras institūciju, biedrību, valsts un pašvaldību iestāžu un arī personu interneta mājas lapas. "Jo tā arī ir tāda gaistoša parādība, šodien ir, bet rīt jau redzam, ka vietā kas cits," stāsta A. Žogla un kā piemēru min eksprezidentes Vairas VīķesFreibergas mājas lapu. Kad viņu amatā nomainīja Valdis Zatlers, vietne www.president.lv tika aktualizēta ar jaunu saturu. Taču LNB ir iedotas visas V. VīķesFreibergas runas, un interesenti tās bibliotēkas krājumos atradīs. Tāpat kā var sameklēt, piemēram, runas, kuras no Saeimas tribīnes savulaik teicis sociāldemokrātu frakcijas deputāts Rainis.
***
Uzziņa
Nozīmīgākie īstenotie LNB digitalizācijas projekti:
"Mantojums – 1" (ieskenēta un internetā publicēta 20. gs. sākuma periodika aptuveni 2 milj. lpp. apjomā);
"Periodika.lv" (ieskenēta un apstrādāta periodika 350 000 lpp. apjomā);
"Zudusī Latvija" (digitalizēti un apkopoti aptuveni 20 000 vēsturisku attēlu par dažādām Latvijas vietām un objektiem);
"Ceļi tuvi, ceļi tāli" jeb "Europeana Travel" (digitalizētas aptuveni 200 vēsturiskas kartes, vairāk nekā 70 ceļojuma piezīmes, apraksti un ceļveži);
"Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafika" (digitalizēti vairāk nekā 3000 attēli, zīmējumi, plakāti, ekslibri).
Šobrīd LNB veic divus apjomīgus ERAF finansētus digitalizācijas projektus:
"Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" (plānots digitalizēt Latvijas periodiku aptuveni 2,1 milj. lpp. apjomā un grāmatas aptuveni 1,4 milj. lpp. apjomā, arhivētas ap 3000 interneta vietnes);
"Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" (jauni elektroniski bibliotēkas pakalpojumi kā, piemēram, speciāla vietne bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, senās rakstības tulkošanas pakalpojums).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
