Otrdiena, 2026. gada 03. novembris 18:58
Vārda dienas: Dagnija, Ērika
Mazas algas ir tur, kur skolās ir maz skolēnu. Taču skaitļi liecina, ka algu ietekmē arī citi faktori.Kaut arī valstī ir noteikta vienota skolotāju darba minimālā samaksa par vienu likmi un tā svārstās no 245 līdz 255 latiem, skolotāju algas dažādās skolās ir ļoti atšķirīgas.
Tā secinājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), izpētot, cik tad īsti pelna pedagogi Latvijā. Secināts arī, ka maksimālais, ko skolotājs var nopelnīt, strādājot vienu likmi (21 kontaktstundu nedēļā), ir 447 lati mēnesī. Šāda summa sanāk, ja samaksai par likmi pieskaita piemaksu par klases audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām. Informācija par pārāk dažādajām pedagogu algām vakar tika pavēstīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško pauda skolotāju prasību – sakārtot atalgojumu sistēmu tā, lai par līdzvērtīgu darbu pedagogi saņemtu vienādu atalgojumu. LIZDA pētījums rāda, ka parasti vismazākās algas ir skolās ar mazu skolēnu skaitu. Piemēram, mācību iestādē, kurā mācās mazāk par 100 skolēniem, 64 procenti skolotāju pelna mazāk par 255 latiem. Skolās, kurās ir 100 līdz 250 skolēnu, par tik mazu algu strādā tikai 15 procenti pedagogu, lielākā daļa – 62 procenti – te pelna vairāk par 300 latiem.
"Jā, mazas algas ir tur, kur skolās ir maz skolēnu, kur pašvaldība nav sakārtojusi skolu tīklu," labprāt piekrita R. Broks.
Patiesībā gan skolotāju algai ne visur ir tik tieša sakarība ar skolēnu skaitu. Skaitļi liecina, ka algu ietekmē arī citi faktori.
Piemēram, Juglas vidusskolā skolotāji, mācot 894 skolēnus, pelna gandrīz divas reizes vairāk nekā gandrīz tikpat lielās Daugavpils 10. vidusskolas skolotāji. Juglas 10. vidusskolas direktore Aija Melle labprāt izteica savus apsvērumus, kāpēc viņas vadītajā skolā algas ir lielākas nekā citviet. Pirmkārt, Rīgā ir maz mazo skolu, kas citās pašvaldībās tiek dotētas uz lielo skolu rēķina. Otrkārt, skolā var padziļināti mācīties svešvalodu. Tiem bērniem, kuri iesaistījušies padziļinātajā svešvalodas apguves programmā, seko par 25 procentiem vairāk naudas nekā citiem.
Treškārt, Rīgas pašvaldība apmaksā skolas atbalsta personāla – psihologu, logopēdu – darbu, tāpēc valsts naudu var tērēt tikai skolotāju algošanai.
A. Melle uzsvēra, ka visai lielo atalgojumu Juglas skolotāji nopelna, strādājot tikai vienu slodzi vai nedaudz vairāk. "Vairāk par 25 kontaktstundām nedēļā skolotājam nevar ļaut strādāt," viņa sacīja.
Daugavpils 10. vidusskolas direktore Ira Kirņičanska, aizbildinoties ar aizņemtību eksāmenu laikā, nevēlējās analizēt iemeslus, kāpēc viņas vadītajā skolā atalgojums ir pat mazāks nekā skolās, kur ir divreiz mazāk skolēnu.
I. Kirņičanska vien norādīja, ka reāli atalgojums varētu būt lielāks, jo LIZDA ņēmusi vērā, cik skolotājs nopelna par vienu slodzi, bet citi strādājot vairāk.
Arodbiedrības speciālisti gan uzsver, ka rēķināta vidējā alga, nevis alga par likmi.
Daugavpils izglītības pārvaldes vadītāja Olga Dukšinska apstiprināja, ka skolotāji Daugavpilī pelna vien no 250 līdz 350 latiem. "Taču nav tā, ka nauda tiktu pārdalīta par labu mazajām skolām. Skolu tīkls pie mums ir sakārtots, un katra skola saņem to, ko valsts tai algām iedalījusi. Mēs vispirms domājam, kā pilnā apjomā nodrošināt skolēniem fakultatīvās nodarbības un tikai pēc tam par algu. Tomēr domāsim, kā nākamajā gadā algu palielināt."
Arodbiedrības sapulcē varēja redzēt, ka daļa skolotāju ne tik daudz domā par to, kāda būs alga, bet vai vispār būs darbs. Kad Saeimas deputāte Janīna Kursīte filozofēja par to, ka vajadzētu kādu īpašu programmu, kā lauku skolām piesaistīt jaunus pedagogus, Ogres starpnovadu arodorganizācijas pārstāve Airisa Lepere sacīja: "Šobrīd laukos skolotāju pietiek! Tie, kuri pēc mazo skolu slēgšanas paliek bez darba, ir nolemti nabadzībai, jo jaunu darbu viņiem neatrast. Viņiem saka, lai iet strādāt uz tuvāko skolu, kas vēl strādā. Bet tur jau tagad skolotāju netrūkst! Strādāt novada centrā neatmaksājas, jo ceļš ar autobusu uz vienu pusi maksā 3 latus un 70 santīmus."
Skolotāju pārstāvji politiķiem arī izteica bažas par to, vai, veidojot nākamā gada budžetu, atkal netiks samazināts izglītībai paredzētais finansējums. Pēdējos divus gadus valsts skolotāju algošanai tērējusi 216 miljonus latu. Ar tiem jau ir par maz, tā ka jauni griezieni neesot pieļaujami.
Politiķi skaidrus solījumus gan nedeva, vien izteica cerību, ka jaunus finansiālus satricinājumus izglītības sistēma nepiedzīvos.
***
Cik vidēji saņem skolotājs dažādās
Latvijas skolās?
Skola Skolēnu skaits Vidējā alga
Juglas vidusskola 894 509
Daugavpils 10. vidusskola 832 296
Centra humanitārā vidusskola 849 471
Gulbenes 2. vidusskola 411 511
Kokneses vidusskola 487 330
Īslīces vidusskola 295 505
Dobeles 2. vidusskola 270 304
Vērēmu pamatskola 70 270
Silenes pamatskola 69 387
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
