Rīga 8°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Trešdiena, 2024. gada 08. maijs 11:11
Vārda dienas: Staņislava, Staņislavs, Stefānija
"Pats svarīgākais šobrīd ir tas, lai politiķi saglabātu konstitucionālu mieru un neļautu eskalēt konfliktam starp parlamentu un prezidentu," situāciju pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanu vērtē jurists un Saeimas Juridiskā biroja padomnieks Edgars Pastars.
Ļaunākais notikumu attīstības scenārijs būtu "varas vakuums" – proti, ja pašreizējā Saeima līdz tautas nobalsošanai par atlaišanu neievēl jaunu prezidentu. Tādēļ no juridiskā viedokļa valsts galvas ievēlēšana šobrīd ir parlamenta pienākums. Turklāt visizdevīgākā būtu V. Zatlera pārvēlēšana, jo tādā gadījumā atrisinātos visi juridiskie kāzusi.
Tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu jāsarīko ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc prezidenta rīkojuma. Lai nodrošinātu visiem Latvijas pilsoņiem, to skaitā ārvalstīs dzīvojošajiem, iespēju izteikt savu gribu, Centrālai vēlēšanu komisijai (CVK) nepieciešams gandrīz maksimālais termiņš. Plānots, ka tautas nobalsošana varētu notikt 23. jūlijā. Nekāds kvorums šajos gadījumos nav nepieciešams un tautas nobalsošana ir notikusi, pat ja tajā piedalītos tikai viens cilvēks. Ja vairāk nekā puse uz referendumu atnākušo nobalso par Saeimas atlaišanu, parlaments uzskatāms par atlaistu un izsludināmas ārkārtas vēlēšanas, kurām jānotiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc referenduma. Posmā starp referendumu un ārkārtas vēlēšanām Saeimas sēdes nenotiek, bet deputātu pilnvaras joprojām ir spēkā. Parlamenta sēdes var notikt tikai tādā gadījumā, ja tās sasauc Valsts prezidents, kurš arī nosaka tām darbakārtību. Tieši tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, lai pašreizējā Saeima līdz referendumam būtu ievēlējusi prezidentu.
Ārkārtas vēlēšanas varētu notikt septembra otrā pusē. Mēnesi pēc vēlēšanām jaunievēlētajai Saeimai jāsanāk uz savu pirmo sēdi. Tātad jaunievēlētais parlaments savu darbu, visticamāk, sāktu oktobra vidū. Ārkārtas vēlēšanās ievēlētai Saeimai pilnvaru termiņš vienmēr ir trīs gadi neatkarīgi no tā, kurā laikā tā ievēlēta. Šoreiz gan šis termiņš sakristu ar pastāvīgajās vēlēšanās ievēlēto parlamentu.
Pastāv teorētiska iespēja, ka deputāti Zatlera vietā ievēl citu prezidentu, kurš atceļ sava priekšteča rīkojumu par Saeimas atlaišanu. Taču, kā paskaidroja J. Pastars, šāds scenārijs ir maz ticams, jo rīkojuma atcelšanai nepieciešami ļoti spēcīgi argumenti, piemēram, ka priekštecim ticis draudēts vai arī viņš nav bijis rīcībspējīgs. "Taču lēmuma tiesiskumu vērtē Satversmes tiesa, bet lietderību tauta. Un man negribētos pat pieļaut domu, ka jaunievēlēts prezidents varētu liegt tautai iespēju realizēt šīs tiesības," teica jurists.
Satversme arī nosaka, ka gadījumā, ja tauta referendumā izvēlas Saeimu neatlaist, amatu zaudē Valsts prezidents. Šī atbildība gan ir personiska, nevis institucionāla. Proti, ar šādu scenāriju amats pārvēlēšanas gadījumā būtu jāzaudē Valdim Zatleram. Bet, ja Saeima ievēlējusi citu prezidentu, tas ar savu krēslu neriskētu. Prezidenta likumdošanas padomniece Sandra SondoreKukule un prezidenta juridiskā padomniece Inese LībiņaEgnere gan domā citādi – ja referendumā tauta nobalso pret Saeimas atlaišanu, tad Valdim Zatleram, ja viņš tiktu ievēlēts arī uz otru termiņu, nekādas sankcijas nedraud. Kā padomnieču teikto atstāsta LETA, šādas prezidentam nelabvēlīgas sekas varot tikt attiecināts tikai uz to pilnvaru laiku (V. Zatlera pilnvaras beigsies 7. jūlijā), kuru laikā prezidents ir pieņēmis lēmumu par Saeimas atlaišanas rosināšanu. Pat tad, ja pašreizējā Saeima nolemj atkārtoti ievēlēt V. Zatleru prezidenta amatā, tad referenduma rezultāti uz viņu neattiektos, jo viņš juridiski būs jau jauna termiņa prezidents, uzskata LībiņaEgnere, piebilstot gan, ka tas ir sarežģīts jautājums, uz kuru, iespējams, var raudzīties plašāk.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003