Pirmdiena, 2026. gada 16. novembris 02:00
Vārda dienas: Banga, Glorija
Saeima šodien lems, kam uzticēt prezidenta amatu – līdzšinējam valsts galvam Valdim Zatleram (no kreisās) vai ambiciozajam parlamenta deputātam Andrim Bērziņam. Visnotaļ reāls ir variants, ka netiek ievēlēts neviens no abiem kandidātiem.Abu Valsts prezidenta amata kandidātu izredzes pašreiz izskatās vienlīdz neskaidras – Valdim Zatleram tiek garantētas "Vienotības" un Nacionālās apvienības "VL"/"TB"/LNNK balsis. Savukārt aiz Andra Bērziņa stāv teju visi ZZS un apvienības "Par labu Latviju" deputāti.
Visticamāk, šī būs kārtējā reize, kad rezultātu izšķirs tieši "Saskaņas centra" ("SC") deputātu nostāja. Iespējams, tieši tādēļ saskaņieši par savu izvēli ir visnoslēpumainākie. Arī vakar sarīkotā atvērtā frakcijas sēde skaidrību neieviesa. Jau no tās pirmajām minūtēm bija skaidrs, ka deputātiem ir atšķirīgs viedoklis par abiem kandidātiem. Piemēram, Jānis Ādamsons pašreizējā prezidenta lēmumu atlaist Saeimu vērtēja kā vīrišķīgu un drosmīgu soli. Viņam pievienojās arī Valentīns Grigorjevs un Vitālijs Orlovs. Taču bija jūtams, ka lielais vairākums saskaņiešu prezidenta krēslā labprātāk redzētu Bērziņu. Galu galā "SC" vienojās par brīvo balsojumu. Turklāt deputāti savu izvēli publiski neatklāšot. "Bērziņš ir tautsaimnieks un praktiķis, kas stāv ar abām kājām uz zemes. Politiķi, kas tikai filosofē par augstām matērijām, mani dara bažīgu. Turklāt viņš nav nevienā partijā, bet ir pietiekami vecs un pietiekami turīgs, lai atļautos būt neatkarīgs," vēl pirms frakcijas sēdes man stāstīja Boriss Cilevičs ("SC"). Viņš arī atgādināja, ka 2007. gadā, kad Zatlera kandidatūra tika izvirzīta pirmo reizi, "SC" balsoja pret.
Pirms četriem gadiem arī "Vienotība" balsoja un aģitēja pret Zatleru, bet tagad "politiskā situācija ir mainījusies". Pašreizējais Valsts prezidents rīt varot rēķināties ar visu 33 vienotībnieku balsīm. Apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis neslēpa, ka tiek meklēti ceļi, kā apiet balsojuma slepenību. Tieši "Vienotība" pirmā sāka runāt par krāsaino pildspalvu lietošanu biļetenos. Pašlaik esot ideja visiem kopīgi un atklāti aizpildīt savus biļetenus Balsu skaitīšanas komisijas acu priekšā. Iespējams, "Vienotības" vadība īsti neuzticas saviem ierindas biedriem, bet nav izslēgts, ka pie vainas ir sāpīgā pieredze ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā. Toreiz vienotībnieki tika vainoti par to, ka, aizsedzoties ar aizklāto balsojumu, paši nobalsojuši pret savu kandidātu. Saeimas balsošanas komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (ZZS) "Vienotības" iecerēto demonstratīvi atklāto balsojumu vērtē divējādi – no likumiskā viedokļa tas neesot aizliegts, bet robežojoties ar ētikas pārkāpumu, jo šāda frakcijas rīcība varot atsevišķiem biedriem liegt iespēju būt brīviem savā izvēlē.
Tāpat Zatlers var rēķināties ar septiņām "VL"/"TB"/LNNK balsīm. Nacionālie deputāti sākotnēji rīkojās pēc "mazākā ļaunuma principa" – sak’, labāk jau iepazītais Zatlers nekā kāds kaķis maisā. Turklāt pašreizējais prezidents viņus pārliecinājis ar savu atbalstu Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta ieviešanai. Bet pēdējais solis – Saeimas atlaišana – "VL"/"TB"/LNNK atbalstu tikai nostiprinājis. Savukārt Bērziņš, tiekoties ar nacionālās apvienības deputātiem, neesot spējis dot skaidras atbildes uz viņus interesējošajiem jautājumiem.
Tikmēr pilnīgi pretēji procesi norisinājušies apvienībā "PLL". Šis spēks, kas pats izvirzīja Zatleru prezidenta amatam, tagad no viņa ir novērsies ar visnotaļ savdabīgu interpretāciju. "Latvijai šajā svarīgajā brīdī nepieciešams spēcīgs līderis ar lielu politisko pieredzi, starptautisku atpazīstamību. Cilvēks, kurš sekojis līdzi tam, cik neveiksmīgi strādājusi valdība. Cilvēks, kurš varētu iedvesmot tautu. Tieši tādēļ es esmu nolēmis atbalstīt Valdi Zatleru… bet kā nākamo Ministru prezidentu. Andris Bērziņš būs labs Valsts prezidents," vakar žurnālistiem skaidroja Ainārs Šlesers ("PLL"). Viņaprāt, tandēms Bērziņš–Zatlers varētu labi sastrādāties. Šlesers arī novēlēja Zatleram izveidot savu partiju, uzvarēt nākamajās parlamenta vēlēšanās un pašam uzņemties atbildību par visām tām lietām, kas viņu kā prezidentu Latvijas politikā nav apmierinājušas.
Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Ja pirmajā balsojumā nevienam no abiem kandidātiem šādu balsu skaitu iegūt neizdosies, tiek rīkota otrā kārta. Ja arī tajā neviens nesaņem 51 balsi, notiks trešais balsojums, kurā varēs balsot tikai par vai pret to kandidātu, kurš otrajā balsojumā saņēma visvairāk balsu. Ja arī tad netiks iegūts ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits, tiks rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Abi kandidāti pauduši gatavību cīnīties arī jaunajās vēlēšanās, ja līdz tam nonāks. Taču, ticamāk, ka tajās parādīsies kādi jauni kandidāti. Pēdējā laikā bieža viešņa Saeimas namā ir valsts kontroliere Inguna Sudraba. Līdz šim, jautāta par kandidēšanu uz prezidenta amatu, viņa atrunājās, ka vispirms esot jātiek skaidrībā, kādā virzienā Latvija grib iet. Taču vakar intervijā portālam "TVnet.lv" viņa atzinusi, ka ir gatava iesaistīties cīņā par prezidenta amatu, ja šodienas balsojumi Saeimā beigsies bez rezultātiem. Kuluāros prezidenta vakances sakarā ik pa laikam tiek minēts arī Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ("Vienotība") vārds, taču oficiāli šīs ziņas netiek apstiprinātas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003