Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 5m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 15:18
Vārda dienas: Emīlija
Andris Bērziņš sola: "Oligarhu pavadā es neiešu."
Vakar Saeima par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja Andri Bērziņu, kurš darbu šajā amatā sāks 8. jūlijā.
Preses konferencē pēc ievēlēšanas A. Bērziņš solīja prezidenta amatā strādāt tā, lai pēc četriem gadiem tauta justu reālu dzīves līmeņa uzlabošanos. Viņš arī atvainojās visiem cilvēkiem, kuri bijuši spiesti pamest Latviju labākas dzīves meklējumos. Viņš arī kārtējo reizi uzsvēra savu patstāvību: "Es jūtos kā tautas ievēlētu deputātu prezidents. Ja kāds iedomājas, ka sekošu oligarhu diktātam, tad viņš ļoti maldās," teica jaunais prezidents. Lūgts komentēt V. Zatlera iesākto cīņu pret oligarhiem, Bērziņš atzina, ka Saeimā nostrādātajā laikā nekādu oligarhu ietekmi neesot jutis. Visticamāk, jau tuvākajos mēnešos jaunais prezidents iegūs papildu funkcijas, jo pēc Saeimas atlaišanas tikai valsts galvam ir tiesības sasaukt parlamenta sēdes un noteikt to darba kārtību. A. Bērziņš solīja šīs pilnvaras izmantot godprātīgi un tikai nepieciešamības gadījumā (piemēram, lai pieņemtu kādus Latvijas starptautiskajām saistībām nepieciešamus normatīvos aktus). Jaunajam prezidentam vajadzēja arī skaidroties par apšaubāmo Eiropas finansējuma izmantošanu – A. Bērziņš izsaimniekojis 178 000 latu lielu valsts un ES finansējumu it kā viesu nama, bet faktiski savas savrupmājas celtniecībai. Atšķirībā no sava priekšteča Valda Zatlera, kurš ar vietējiem medijiem runāja tikai valsts valodā, A. Bērziņš solīja ar krievu žurnālistiem runāt krieviski. Arī citas svešvalodas viņam problēmas nesagādāšot.
Pēc preses konferences A. Bērziņš devās ārā pie protestētājiem. Kaut Jēkaba ielā bija palikuši tikai aptuveni 100 cilvēki, viņi jaunievēlēto prezidentu sagaidīja ar pamatīgu troksni un saukļiem "Ieliktenis!", "Šķēli par sievu!", "Demisionē!". Jaunievēlētais prezidents centās uzrunāt cilvēkus, bet lielā trokšņa dēļ no šīs ieceres nekas daudz nesanāca. Aurojošais pūlis izveidoja savdabīgu gājienu, pavadot miesassargu ielenkto Bērziņu līdz Latvijas Radio ēkai, kur notika viņa pirmā intervija prezidenta amatā.
Sagaida ar protestiem
Jau no rīta pirms vēsturiskā balsojuma deputātus pie Saeimas sagaidīja vairāki simti sabiedrības par atklātību "Delna" piketa dalībnieki. Viņi protestēja pret oligarhu varu un pieprasīja tiesiskumu. Kaut arī iepriekš bija ziņots, ka organizatori neatbalsta nevienu no prezidenta amata kandidātiem Valdis Zatlers tika sagaidīts ar ovācijām. Nu jau bijušais prezidents sākotnēji gribēja Saeimas namā ieiet pa viesu ieeju, bet, ieraudzījis atbalstītāju pulku, viņš pienāca parunāt ar cilvēkiem. Turpretim otrs prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņš un viņa atbalstītāji tika pavadīti ar svilpieniem un lamām.
Kamēr protestētāji uz ielas pieprasīja tiesiskumu, aiz parlamenta mūriem jau bija sācies politiskais tirgus. Pēc neoficiālas informācijas, ceturtdienas rītā starp ZZS neformālo līderi Aivaru Lembergu un "Saskaņas centru" tika panākta vienošanās par atbalstu A. Bērziņam. Šis "darījums" viņam balsojumā solīja vismaz 55 balsis. Protams, gan ZZS, gan "SC" frakciju vadītāji noliedza jebkādu vienošanos.
Divi balsojumi
Debates par prezidenta amata kandidātiem ilga vairākas stundas, bet lielākoties tajās runāja "Vienotības" pārstāvji, kuri aicināja atbalstīt V. Zatleru. Viņu argumenti gan bija visnotaļ līdzīgi – balsojums par Zatleru būšot ne tikai atbalsts prezidenta kandidātam, bet arī simboliska attieksmes paušana par tiesiskumu Latvijā. Debatēs iesaistījās arī "SC" pārstāvji, kuri gan apzināti izvairījās aģitēt par labu kādam kandidātam, taču attieksme bija jūtama. Sergejs Mirskis atgādināja, ka pirms četriem gadiem pati "Vienotība” iebildusi pret V. Zatleru, kurš tagad atlaidis Saeimu, lai izpelnītos tautas mīlestību, kaut arī tas būtu bijis jādara krietni agrāk. A. Bērziņa galvenā bīdītāja Iveta Grigule uzsvēra, ka šis kandidāts esot demonstrējis stingru mugurkaulu, uzticamību un prognozējamību. "Es uzskatu, ka šajā augstajā amatā, šajā ļoti sarežģītajā situācijā ir jāvirza cilvēks, kurš tuvāks Latvijas tautai, kurš ar abām kājām stāv uz Latvijas zemes, kurš ir izglītots tautsaimnieks un ekonomists, kuru nevar apvārdot ar atsevišķu ekonomikas teoriju, priekšrocību vai negatīvo ietekmi, viņš to pārzina un ļoti labi visā orientējas. Viņu piemānīt nevarēs!" uzsvēra I. Grigule. A. Šlesers savā uzrunā mudināja V. Zatleru izveidot savu partiju un kandidēt vēlēšanās, "lai beidzot šī "Vienotība" pazustu no šejienes".
Lai gan jau no paša rīta deputāti Saeimas gaiteņos runāja par slepenu vienošanos starp ZZS un "SC", sākumā tā īsti nenostrādāja. Pirmajā balsojumā Bērziņam pietrūka tikai vienas balss, lai saņemtu nepieciešamo 51 deputāta atbalstu. "Kāds ir paņēmis un uzmetis – kā jau parasti. No rīta tika runāts vismaz par 55 balsīm. Spriežot pēc Bērziņa atbalstītāju sejām, šāds rezultāts viņiem bijis pārsteigums," vērtēja deputāts Ainars Latkovskis ("Vienotība"), taču I. Grigule noliedza jebkādas aizmuguriskas vienošanās: "Mums nav ko ieguldīt šādos darījumos. Nu labi, A. Bērziņš ir turīgs, bet viņš ir pārāk godprātīgs šādām lietām. Mēs tikai gājām, runājām un centāmies pārliecināt frakcijas."
Otrais balsojums salika visu pa plauktiņiem. V. Zatleru atbalstīja 41 deputāts, pret bija 56. Par A. Bērziņu nobalsoja 53 deputāti, pret bija 44. Trīs deputāti balsoja pret abiem kandidātiem. Jaunievēlēto prezidentu deputāti sveica ar aplausiem un ziediem.
Par diviem deputātiem mazāk
Ar ievēlēšanu prezidenta amatā Andris Bērziņš zaudē savu deputāta mandātu, un viņa vietā Saeimā, visticamāk, strādās nākamais ZZS Vidzemes apgabala saraksta kandidāts Indulis Jansons no Beverīnas novada. No sava mandāta atteiksies arī "Vienotības" pārstāvis Klāvs Olšteins, tādējādi protestējot pret, viņaprāt, prettiesisko Bērziņa ievēlēšanas veidu. K. Olšteins ir arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, bet vēl nav izlēmis, vai atteiksies arī no šī amata. Ar viņa aiziešanu no Saeimas Jānis Reirs saņems pastāvīgo mandātu, bet ar mīksto mandātu Saeimā atgriezīsies Madars Lasmanis.
***
Uzziņa
Latvijas prezidenti
Vēsture liecina, ka kopš Latvijas Valsts prezidenta institūcijas iedibināšanas reti kurš no valsts galvām ievēlēts amatā ar vairāk nekā 60 Saeimas deputātu balsīm. Situācija, kad prezidenta vēlēšanās uzvaru svin tas kandidāts, kurš saņem 53 balsis, Latvijas vēsturē vakar atkārtojās jau ceturto reizi.
Jānis Čakste (1859 – 1927) – amatā no 1922. gada 14. novembra līdz 1927. gada 14. martam; 1922. gada vēlēšanās par viņu tika dotas 92 balsis, bet 1925. gada vēlēšanās – 60.
Gustavs Zemgals (1871 – 1939) – amatā no 1927. gada 8. aprīļa līdz 1930. gada 9. aprīlim; ievēlēts ar 73 balsīm.
Alberts Kviesis (1881 – 1944) – amatā no 1930. gada 9. aprīļa līdz 1936. gada 4. aprīlim; ievēlēts ar 55 balsīm, bet 1933. gada vēlēšanās ar 52 balsīm.
Kārlis Ulmanis (1877 – 1942) – pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma, Valsts prezidenta pienākumus, apejot Satversmē noteikto procedūru, ar Ministru kabineta lēmumu sāka pildīt 1936. gada 11. aprīlī. Pēc 1941. gada 17. jūnija padomju okupācijas formāli amatā līdz 1941. gada 21. jūlijam.
Guntis Ulmanis (1939) – amatā no 1993. gada 7. jūlija līdz 1999. gada 7. jūlijam; kā uz pirmo, tā otro termiņu 1996. gadā ievēlēts ar 53 balsīm.
Vaira VīķeFreiberga (1937) – amatā no 1999. gada 8. jūlija līdz 2007. gada 7. jūlijam; ievēlēta ar 53 balsīm, bet uz otro termiņu ar 88 balsīm.
Valdis Zatlers (1955) – amatā no 2007. gada 8. jūlija; pilnvaras beigsies 2011. gada 7. jūlijā; ievēlēts ar 58 balsīm.
Andris Bērziņš (1944) – pilnvaru periods sāksies pēc Valsts prezidenta zvēresta došanas 2011. gada 8. jūlijā; ievēlēts ar 53 balsīm.
Viesturs Sprūde
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003