Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 00:47
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Līdz šim savākti 50 304 no nepieciešamajiem 153 232 parakstiem
Pagājušo piektdien Rīgas centrā cilvēkiem tika aktīvi dalīti aicinājumi piedalīties parakstu vākšanā. Te darbojās arī īpaša informatīvā telts. Aicinājumi parakstīties atrodami arī sociālajos tīklos. Bet vakar no rīta aktīvisti Rīgā ar krītu uz asfalta uzrakstījuši rosinājumus, norādot tuvākās parakstu vākšanas vietas.
Parakstu vākšanas vietā Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā satiktie cilvēki apgalvoja, ka lēmums par parakstīšanos pieņemts izsvērti. "Kā Latvijā var nerunāt, nerakstīt un nezināt latviešu valodu? Vai tad ir vēl kāda cita valsts, kur var runāt latviski?" savu izvēli pamatoja grāmatvede Sandra Bāra no Rīgas. Jāpiebilst, ka lielākoties parakstīties nāk jaunieši vai arī pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēki. "Pietrūkst vidējā vecuma cilvēku," saka parakstu vācēja Una Leibane, kura piebilst, ka parakstīties bija atnācis arī kāds deviņdesmitgadnieks.
"Man nepatīk, ka mūsu valstī nodokļu nauda aiziet arī krievvalodīgo skolu finansēšanai. Šķiet nožēlojami, ka man savā valstī jāparakstās par latviešu valodu," saka students Dainis. Rīdzinieks Aigars Putniņš uzsver, ka nav pret krievu valodu, bet pret tās ietekmi. "Vismaz vienu valsts apmaksātu skolu vajadzētu atstāt citām minoritātēm – lietuviešiem, igauņiem, poļiem un citiem. Gribu, lai ierobežo krievvalodīgumu," saka A. Putniņš. "Esmu piedzīvojis, ka veikalā Rīgas centrā, runājot latviski, nav nekādas reakcijas." Savukārt jaunais aktieris Kristians Kareļins teic, ka nezinot citu valsti pasaulē, kurā apmaksātu izglītību citā valodā. Viņš kritizē to cilvēku attieksmi, kuri nenāk parakstīties un šaubās par iespējām ietekmēt procesus valstī. Pensionāre Māra Galviņa domā, ka mācības latviešu valodā veicinātu pozitīvu attieksmi pret valsti.
Pilsētā satiku arī cilvēkus, kas neatbalsta parakstīšanās ieceri. Jaunā uzņēmēja Katrīna teic, ka neparakstīšoties, jo esot krieviete un, viņasprāt, cilvēkiem jābūt brīvai izvēlei. "Mans bērns ies divās skolās – krievu un latviešu. Gudri vecāki bērnus sūta latviešu skolās. Es iemācījos līdz 7. klasei visu krievu literatūru, bet, kad sāku mācīties latviešu skolā – latviešu literatūru. Tie, kas mācās tikai latviešu skolās, nezina Puškinu un pārējo krievu literatūru," argumentē Katrīna. Šaubīgs par likumprojektu un savu dalību parakstīšanās akcijā ir fotogrāfs Jānis Borisevičs. Viņš uzskata, ka jau tagad Satversmē ierakstīts, ka latviešu valoda ir valsts valoda.
***
Uzziņa
Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 112. pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā", kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka "ar 2012. gada 1. septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā".
Avots: Centrālā vēlēšanu komisija
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003